Augsts nabadzības risks. 70% pensionāri saņem pensiju, kas ir mazāka par 318 eiro
«Satieku bijušo darba kolēģi, ar ko ilgus gadus esam nostrādājušas rūpnīcā, jautāju viņai: kā klājas, uz kurieni dodies? Viņa man atbild: labāk neprasi. Es redzu, ka viņa aiziet uz labdarības virtuvi pēc zupiņas... Cilvēkam ir neērti. Visu mūžu esi strādājis, bet nopelnījis tikai zupiņai,» sarunā ar Neatkarīgo saka pensionāre Brigita Ripa. Viņa saņem 260 eiro pensiju un atzīstas: es nemirstu badā tikai tāpēc, ka meklēju jebkuru iespēju nopelnīt kādu eiro papildus pensijai. 70 procentiem Latvijas pensiju saņēmēju ikmēneša ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības riska slieksni, un, lai arī vidējā pensija kāpj, vienlaikus pieaug pavisam zemo pensiju saņēmēju skaits.
Brigitas kundzes darba stāžs ir 42 gadi, lielākā daļa no tiem nostrādāti padomju laikā rūpnīcā Radiotehnika, taču vairāki gadi nostrādāti arī pēc 1996. gada, kad stājās spēkā jaunais pensiju likums. «Kad pensionējos, pirmā pensija bija 60 latu, tagad - 264 eiro. Vai tā ir laba pensija par 42 nostrādātiem darba gadiem? Par to varam gan padiskutēt, gan pasmieties, gan rūgti nopūsties,» saka Brigita Ripa, «patiešām nezinu, kā būtu, ja es būtu spiesta iztikt tikai ar pensiju. Kad bija dzīvs mans vīrs, izdzīvošana bija vieglāka, jo diviem, īpaši senioriem, ir vieglākas vecumdienas, bet tagad es cenšos piestrādāt, lai nopelnītu klāt kādu eiro pensijai.»
Ekrānšāviņš no avīzes
Līdzīgi kā Brigitas kundze rīkojas arī citi pensionāri - strādā par dežurantiem, pieskata citu bērnus vai auklē savus mazbērnus, ja ir dārziņš, izaudzē kādu puķīti un pārdod. «Nereti mani aizskar komentāri radio raidījumā Krustpunktā, kur cilvēki saka: ko tie pensionāri sūdzas, neviens taču badu no viņiem nemirst! Jā, es badā nemirstu, bet vai tiešām pensionārs, kurš godīgi strādājis visu mūžu, vecumdienās ir nopelnījis tikai tādu dzīvi, lai nenomirtu badā? Vai tikai tādu dzīvi, kurā tev kā vecam cilvēkam ir tiesības tikai uz vienu apģērba gabalu un vienām kurpēm? Ja jaunu kleitu, tad tikai vislētāko? Nekad neaiziet uz teātri vai koncertu?» jautā seniore.
«Dzirdam arī, ka politiķi un ierēdņi saka: ir dzīvokļa pabalsti, ir zupas virtuves, taču tam cilvēkam ir pazemojoši stāvēt rindā un lūgt ēdienu. Protams, zupas virtuvi var uztvert kā sociālo komunikāciju - satikties ar citiem tādiem pašiem, parunāt un paēst pusdienas kopā zupas virtuvē, vai ne?» sarunā ar kundzi iezogas ironiska nots.
Seniore atzīst: pensiju apmēri, protams, ir dažādi, netrūkst pensionāru, kuriem pensijas ir vairākos simtos, taču šādu cilvēku skaits ir neliels. Kā pensionāram ar ienākumiem 200 līdz 300 eiro mēnesī izdzīvot? Ja ir iespējams, jāmeklē kāds darbiņš. Pateicīgi ir tie pensionāri, kuriem palīdz bērni un mazbērni. Vispirms samaksā par dzīvokli - komunālos maksājumus, nodokli. Pensionāri ļoti taupa - īpaši uz apģērbu, pārtiku un medicīnu. «Pensionāri gaida atlaižu avīzes, skatās, kur nocenotas preces, arī pārtikai. Mans kaimiņš zina, kur nopirkt bāzē dārzeņus un augļus, kuri atzīti par nederīgiem veikalam, viņš atved mājās, un es savāru viņam zupu. Padalāmies,» saka Brigita Ripa. Sāpīgs jautājums senioriem ir ārsta pieejamība, zāles un īpaši - zobārsts. «Dzīve ir sarežģīta, taču jāteic, ka daudz kas atkarīgs no mūsu uztveres. Es eju vingrot uz dienas centru senioriem, dejoju, esmu apguvusi datoru, nedzīvoju vientuļi, kustos,» smejas Brigitas kundze. Viņa piedalījusies arī Latvijas Pensionāru federācijas mītiņā un parakstījusies par prasībām valdībai un Saeimai. Viena no lietām, kas uztrauc un nešķiet saprātīga - ienākuma nodoklis pensijām. «Es gadā samaksāju 80 eiro nodokli, lai gan mana pensija ir tālu no vidējās,» Brigitas kundze ir neizpratnē. Pēc šā rudens indeksācijas nodoklis būs vēl lielāks.
Oktobra indeksācijā pensijas vidēji pieaugs par astoņiem līdz 15 eiro - atkarībā no tā, cik liels ir pensijas apmērs. Statistiķi aprēķinājuši, ka nabadzības riska slieksnis ir 318 eiro (visticamāk, šogad ir jau lielāks), un, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, 317 089 pensionāri Latvijā dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 310 eiro mēnesī. Tie ir 70 procenti no visiem pensionāriem. Pēdējo gadu laikā nabadzības risks pensionāriem turpināja pieaugt un salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pensijas zem 200 eiro saņem 12 procenti pensionāru, bet robežās no 200 līdz 300 - 53 procenti. Šāgada indeksācijā ņem vērā inflācijas pieaugumu un 50 procentu no apdrošināšanas algas pieauguma koeficienta, savukārt nākamgad pensiju indeksācijā sola ņemt vērā darba stāžu.