Nākamā gada valdības apņemšanās ir ārstniecības personām – ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem – palielināt atalgojumu vidēji par 28 procentiem. Lai to izdarītu, veselības nozares budžetā ir piešķirts papildu finansējums – 117 miljoni eiro.
To apliecina Veselības ministrija, kas pēc pozitīva Saeimas balsojuma par nākamā gada budžetu veiks plānošanas darbus, lai papildu finansējums sasniegtu mediķu maciņus. Tomēr neapmierināta ar notikumu virzību un jautājumu izlemšanu aizkulisēs ir mediķu arodbiedrība, kuras vadītājs Valdis Keris vakar secināja: «Nav saprotams, kā un kāpēc ir radusies liela neatbilstība starp to veselības nozarei paredzēto finansējumu, par ko vienojās sociālie partneri, klātesot premjeram, un to, ko tagad stāsta un rāda Veselības ministrija.» Arodbiedrība aicina steidzami sasaukt darba grupu, lai vienotos par mediķu algu palielinājuma pamatprincipiem un lai neatkārtotos citu gadu rūgtā pieredze, ka nauda algām papildus piešķirta, bet algu palielinājuma nav.
Veselības ministrijas Resursu vadības departamenta direktors Āris Kasparāns pastāstīja, ka 2018. gadā veselības nozares budžets plānots par 194 miljoniem eiro lielāks nekā 2017. gadā. Šo papildu finansējumu veido Eiropas Komisijas pieļautā atkāpe no budžeta deficīta - 79 miljoni eiro 2018. gadā (kopā ar jau pērn šādi piešķirto naudu 34 miljonu eiro apmērā tas nākamgad papildus veidos 113 miljonus eiro) un nauda no sociālo iemaksu pārdales par labu veselībai - 85 miljoni eiro. «Lielāko daļu no pieejamā papildu finansējuma mēs novirzām ārstniecības personu algu palielināšanai,» uzsvēra Ā. Kasparāns. Plānotais mediķu algu pieaugums ir šāds: ārstiem alga pieaugs par 31 procentu un sasniegs 1125 eiro, māsām pieaugs par 26 procentiem, sasniedzot 675 eiro, bet māsu palīgiem alga pieaugs minimālās algas pieauguma līmenī - līdz 450 eiro mēnesī. Lielāku algas pielikumu sagaidīs ārsti un māsas, kas strādā stacionāros un tieši diennakts medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Ārstiem atalgojums pieaugs par 80 procentiem un sasniegs 1547 eiro, māsām pieaugs par 73 procentiem, sasniedzot 929 eiro, bet māsu palīgiem alga tiks palielināta par 55 procentiem, un tā būs 621 eiro. Veselības ministrijas speciālisti skaidro, ka papildu finansējums ļaus arī veikt pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. Ā. Kasparāns apliecināja, ka nauda ir saplānota arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem mediķiem, kuri, tāpat kā slimnīcu uzņemšanas nodaļās, strādā diennakts dežūrās un līdz ar to būs tiesīgi saņemt lielāku algas pielikumu. Taču Ā. Kasparāns piekrīt, ka šis solis ir tikai viens no Veselības ministrijas veicamajiem darbiem, lai nodrošinātu situāciju, ka no ātrās palīdzības neaiziet mediķi, un atrisinātu grūtības nokomplektēt mediķu brigādes izsaukumiem pie pacientiem. Viņš apliecināja, ka arī NMP dienestam ir plānots finansējums pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai.
Tomēr gan mediķu arodbiedrība, gan Latvijas Slimnīcu biedrība joprojām bažījas, vai tiešām viss notiks tā, kā stāsta Veselības ministrija. Pirmkārt, neesot skaidrības par papildus piešķirto finansējumu veselības nozarei (patiešām - tiek minēti dažādi skaitļi - 194 miljoni eiro, 210 miljoni eiro, 235 miljoni eiro, tāpēc pat deputātiem rodas jautājums - kā vispār budžets tiek plānots, ja katru reizi parādās citas naudas summas?). «Mūs satrauc neatbilstības tam, ko valdība lemj kopā ar sociālajiem partneriem un kādus dokumentus paraksta, ar to, ko ieliek budžeta likumā,» saka V. Keris. Tas vistiešāk attiecas uz nozares finansējumu 2019. un 2020. gadā, kad finansējums vairs nepieaug, kā solīts. «Rupjš pārkāpums ir tas, ka valdība apsolīja, ka 2020. gadā veselības nozares finansējums būs četri procenti no iekšzemes kopprodukta, bet tas neparādās ne skaitļos, ne likumā,» turpina V. Keris. Šādi mediķu aiziešanu no veselības aprūpes valdība apturēt nevarēs.