Prokuroriem milzu parādsaistības

Uldis Dreiblats schedule11.mai 2010

Parādsaistības, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, 2009. gadā ir bijušas vismaz 12 prokuroriem, liecina valsts amatpersonu deklarācijas.

Lai gan prokuroru algas ir augstākas nekā vidēji valsts pārvaldē (pēc Finanšu ministrijas datiem, centrālajā aparātā – ministrijās un Valsts kancelejā – vidējā alga ir 786 lati), daudzos gadījumos nav saprotams, kā prokurori varēs atdot tik lielus parādus.

Iepriekšējais pētījums par prokuroru parādsaistībām, kurā tika atklāti vairāki līdz šim nezināmi pārsteidzoši fakti, radīja lielu rezonansi Neatkarīgās lasītājos. Izskanēja arī aicinājums turpināt pētījumus, jo iepriekš atklātie prokurori, kas iekūlušies pamatīgos parādos, nebūt neesot vienīgie.

Un tiešām – papētot vēl pārdesmit prokuratūras amatpersonu deklarācijas, atklājās vēl septiņi prokurori, kuru parādsaistības 2009. gadā pārsniedza 100 000 eiro.

Jāatgādina, ka iepriekš Neatkarīgā atklāja šādas prokuratūras amatpersonas, kuru parādi bija lielāki par 100 000 eiro: Latvijas prokuratūras pārstāvis Eirojustā Gunārs Bundzis (147 641 eiro), Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurores Ineta Bebre (146 537 eiro) un Dagmāra Fokina (127 378 eiro), Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis (132 459 eiro), bijusī prokurore Dana Kalniņa (133 727 eiro).

Pirmie divi

Starp prokuratūras amatpersonām vislielākie parādi, kādus līdz šim izdevies konstatēt Neatkarīgajai, ir nu jau bijušajai Jūrmalas virsprokurorei Sigitai Priedei – nepilni 300 000 eiro. Kā zināms, pērn februārī S. Priede iesniedza atlūgumu, jo bija aizdomas par viņas saistību ar korupcijā apsūdzēto Jūrmalas prokurori Irinu Bogdanovu.

Pārliecinošu otro vietu ar parādsaistībām gandrīz 200 000 eiro apmērā ieņem procesa virzītājs t.s. Ventspils amatpersonu lietā prokurors Andis Mežsargs.

A. Mežsarga kredītvēsture prokuroru aprindās faktiski ir unikāla un sākusies jau 2003. gadā, kad viņš kopā ar sievu paņēmis tiem laikiem galvu reibinošu kredītu – 93 642 ASV dolārus. No deklarācijas var noprast, ka kredīts ņemts četru zemes gabalu iegādei Babītē. Tāpat no deklarācijām var saprast, ka divi zemes gabali pārdoti par ne visai augstām cenām, bet uz diviem atlikušajiem top vai jau ir tapusi prokurora māja. Šīs mājas celtniecībai būtiski ir pieaugušas arī prokurora parādsaistības: 2004. gadā – 131 637 dolāri, 2005. gadā – 144 615 eiro, 2006. gadā – 199 430 eiro, 2007. gadā – 196 081 eiro, 2008. gadā – 198 000 eiro, 2009. gadā – 194 000 eiro.

Prokurora A. Mežsarga alga progresējusi šādi: 2001. gadā – vidēji 736 lati mēnesī, 2002. gadā – 628 lati, 2003. gadā – 820 latu, 2004. gadā – 727 lati, 2005. gadā – 973 lati, 2006. gadā – 1247 lati, 2007. gadā – 2111 latu, 2008. gadā – 2286 lati, 2009. gadā – 1569 lati mēnesī.

Īpašo pilnvaru šarms

Lielāki par 150 000 eiro parādi ir arī Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram Gintam Bērziņam un Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokuroram Ingemāram Masaļskim.

Abi prokurori, šķiet, ir trekno gadu upuri. G. Bērziņš vistreknākajā (2007.) gadā paņēmis kredītu 184 500 eiro un tad katru gadu deldējis to par dažiem tūkstošiem eiro. Savukārt I. Masaļskis 2007. gadā paņēmis 56 000 eiro, bet 2008. gadā parādu summu pieaudzējis līdz 153 406 eiro.

Interesanta ir arī I. Masaļska priekšgājējas – nu jau bijušās virsprokurores Māras Usānes – amatpersonas deklarācija. Kā zināms, Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa ir ļoti slepena un ietekmīga, jo uzrauga specdienestus un operatīvo darbību – izsekošanas, sarunu noklausīšanās, operatīvo iekļūšanu, korespondences kontroli u.tml. Respektīvi, šīs nodaļas virsprokurors ir viszinošākais cilvēks valstī par specdienestu darbību.

Parādu M. Usānei nav, tieši otrādi – bijusī virsprokurore uzkrājusi aptuveni 30 000 latu. Virsprokurore M. Usāne vienmēr ir bijusi viena no vislabāk atalgotajām prokuratūras amatpersonām, bet 2009. gadā (t.i., pirms aiziešanas pensijā), kad citiem algas tika samazinātas, M. Usānes ienākumi būtiski pieauga, pārsniedzot pat ģenerālprokurora ienākumus.

Daži fakti M. Usānes deklarācijās labi saskan ar viņas ļoti slepenās darbības lauciņa garu. Piemēram, lai gan M. Usāne ilgus gadus pazīstama tieši kā Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurore, 2007. gadā viņa deklarē amatu – Ventspils pilsētas prokuratūras virsprokurore. Publiskos avotos gan atrodams, ka Ventspils virsprokurore 2007. gadā bija un joprojām ir Maruta Kantmane.

Turklāt 2007. gadā M. Usānei pēkšņi parādās arī māsa, kura iepriekš deklarācijās netika uzrādīta.

Liesie un treknie

Lielāki par 100 000 eiro parādi ir arī prokuroriem Svenam Martinsonam (134 222 eiro), Gatim Donikam (110 052 eiro) un Atim Dzērvēnam (102 891 eiro).

Vairāki prokurori pamanījušies parādu jūgu palielināt pat liesajā 2009. gadā. Piemēram, iepriekšminētais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors G. Doniks 2009. gadā parādus pat dubultojis, kaut gan viņa alga ir krietni samazinājusies. Vispār G. Donika parādsaistības kopš 2002. gada ir augušas nemitīgi. Savukārt viņa alga ir taisījusi milzu lēcienu 2007. gadā (no 936 latiem līdz 1845 latiem vidēji mēnesī), bet pēc tam pakāpeniski samazinājusies – pretēji parādsaistībām.

Prokurore Ļubova Aņičkina 2009. gadā palielinājusi parādsaistības no 42 000 eiro uz 52 000 eiro, kaut gan ienākumi (alga+pensija+pabalsts) ir būtiski kritušies.

Nedaudz parādu 2009. gadā palielinājis (no 102 411 līdz 102 891 eiro) arī Liepājas prokuratūras virsprokurors A. Dzērvēns, kurš papildus prokurora darbam lasa lekcijas Juridiskajā koledžā. 2007. un 2008. gadā viņš deklarējis saņemtas balvas (?) no Parex bankas.

Konsultāciju ienesīgums

Piestrādāšana par lektoru Policijas akadēmijā un biznesa augstskolā Turība ļāvusi kļūt par vienu no vislabāk atalgotajām amatpersonām prokuratūras sistēmā prokuroram t.s. Lemberga krimināllietā Jurim Jurisam, kura parādsaistības ir mazākas par pussimts tūkstošiem eiro.

Nesen LTV raidījums De facto atklāja, ka vairākas Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, strādājot par ārvalstu konsultantiem, saņem lielāku atalgojumu nekā Latvijas valsts civildienestā. VK direktore Gunta Veismane šo praksi atzina par labu esam, turpretī valsts kontroliere Inguna Sudraba to skarbi kritizēja.

Latvijas Ģenerālprokuratūrā ir identisks gadījums. Darbības analīzes departamenta prokurors Aivars Ostapko 2009. gadā deklarējis 11 317 latu ienākumus no darba prokuratūrā un 43 000 eiro no darbības Eiropas konsultantu organizācijā ECO3. Nav šaubu, ka ar tādiem papildu ienākumiem A. Ostapko var atļauties arī parādsaistības 91 000 eiro.

***

UZZIŅAI

Prokuroru vidējie ienākumi mēnesī un deklarētās parādsaistības

Vidējie ienākumi mēnesī (latos); Parādsaistības (eiro)

Sigita Priede 2829 295 413 (strādājusi līdz 4. februārim)

Andis Mežsargs 1569 194 000

Gints Bērziņš 1263 178 248

Ingemārs Masaļskis 1145 152 000

Svens Martinsons 1324 134 222

Gatis Doniks 1486 110 052

Atis Dzērvēns 1508 102 891(divos darbos)

Dainis Mālmanis 1515 91 173