Pēc gada sāksies projekts senioriem "Vecums nav šķērslis"

PARAKSTĪTS. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš parakstīja sadarbības līgumu par NordPlus Adult finansētā projekta Vecums nav šķērslis īstenošanu © F64

Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Pensionāru federācija vakar noslēdza līgumu par projekta Vecums nav šķērslis īstenošanu. Seniori šo projektu piedzīvos tikai 2019. gadā. Plānots sākotnēji apmācīt 40 lektorus, kas strādās ar senioriem, un šie 40 darbinieki apmācīs katrs vismaz vienu grupu interesentu, kas kopumā būtu jau 400 cilvēku. Tādējādi Latvijas Pensionāru federācija iegūtu cilvēkus, kuri darbotos visās 114 organizācijās un spētu ieinteresēt arī šobrīd ne pārāk aktīvos seniorus.

Vakar līguma parakstīšanas pasākumā izskanēja atziņa, ka būtu ļoti labi, ja senioriem šis projekts dotu iespēju socializēties, kas nereti ir daudz nozīmīgāk nekā lekciju vai nodarbību apmeklējums. Tomēr senioriem, kuri grib strādāt un jūtas noderīgi sabiedrībai, ir jāsaprot, ka ar vienu profesiju būs par maz - laiks apgūt jaunas zināšanas.

Projekta Vecums nav šķērslis mērķis ir palielināt pensionāru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, izstrādājot apmācību programmas, mācību materiālus, sagatavojot pasniedzējus un nodrošinot tālākizglītības iespējas pirmspensijas un agrīnā pensijas vecuma cilvēkiem par viņiem būtiskām tēmām: kā pārdzīvot adaptācijas periodu, aizejot pensijā, ieskaitot iespējas saņemt sociālo palīdzību un organizēt uzņēmējdarbību, lai papildinātu savus ienākumus; kā saglabāt fizisko veselību; kā saglabāt psiholoģisko veselību un apgūt jaunas zināšanas un prasmes; kā pārvarēt vientulību. Programma paredzēta 60-70 gadu veciem cilvēkiem, bet tas nenozīmē, ka gados vecāki ļaudis tajā nevarēs piedalīties.

Plānots, ka šogad decembrī programmu akceptēs, līdz nākamā gada vasarai tiks sagatavoti mācību un metodiskie materiāli, rudenī sāks mācīt lektorus - aktīvākos seniorus, studentus un sociālos darbiniekus, un 2019. gadā projekts tiks realizēts senioru organizācijās. Projekta vadītājs Mārtiņš Valters sacīja, ka ir būtiski izveidot apmācību programmu, kas turpmāk dzīvos savu dzīvi. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš atzina, ka no aptuveni pusmiljona Latvijas senioru aktīvi darbojas tikai 20 000. Kā iekustināt neaktīvos, kā viņus informēt par senioriem būtiskām izmaiņām likumos, nodokļu sistēmā un citiem jautājumiem? Projekta ietvaros paredzēta anketēšana, lai noskaidrotu, kādus informācijas kanālus seniori izmanto. Pensionāru organizācija ir pārliecinājusies, ka senioru socializācijā lieti noder koncerti. Bet no 2019. gada paredzēts rīkot lekciju ciklus un pētīt, kas interesē gados vecākos Latvijas iedzīvotājus.

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis uzsvēra, ka dzīvildze ir būtiski pieaugusi un sabiedrības uzdevums ir saprast, ko darīt ar cilvēkiem pēc pusmūža, kuri joprojām jūtas moži un ir gatavi strādāt. Skaidrs, ka, sabiedrībai novecojot, ar vienu profesiju visu dzīvi nevarēs. J. Gardovskis uzsvēra, ka ir svarīgi arī trenēt atmiņu un prātu, lai «novecošanās process būtu sakarīgs». Viņš ir gandarīts, ka Rīgas Stradiņa universitāte tika izraudzīta par partneri šim vērienīgajam projektam. Ņemot vērā aktīvās novecošanās tēmas aktualitāti mūsu sabiedrībā, dalība šajā projektā ir izcila iespēja universitātes mācībspēkiem un studentiem izmantot savas zināšanas un pieredzi praksē, izstrādājot konkrētus risinājumus vecākā gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes veicināšanai.

***

PAR PROJEKTU

Projekts tika uzsākts 2017. gada augustā, tā īstenošanā piedalās Latvijas Pensionāru federācija, Rīgas Stradiņa universitāte, Igaunijas Pensionāru biedrību asociācija un Lietuvas Pensionāru savienība Bočiai. Projekta īstenošanā piedalās RSU Rehabilitācijas fakultātes un Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes mācībspēki un studenti.



Latvijā

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" saņēmis un analizējis Valsts kancelejas atlīdzību uzskaites sistēmā pieejamos datus par pagājušo un šo gadu, kas atklāj – 14 ministrijās novērtējuma prēmijas izmaksātas kopumā 4 269 923 eiro apmērā, ziņo lsm.lv.

Svarīgākais