Ar lielu kavēšanos, salīdzinot ar citām Eiropas un Baltijas valstīm, Latvija pieņēmusi likumu, kas nepieciešamības gadījumā nodrošinās atbalstu radošajām personām, kas savukārt ne visiem šķiet taisnīgi. Kā tas darbosies, kā veicinās radošumu, kā Latvijas valsts simtgades svinības var saliedēt sabiedrību un kas var pabojāt šo svinību prieku – Neatkarīgās intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība (NA)).
Neatkarīgā: - KM nākamā gada budžetā piešķirti 182 miljoni eiro, kas ir 2% no kopējā valsts budžeta, bet ne viss no prasītajiem 10,5 miljoniem eiro prioritārajiem pasākumiem atbalstīts. Kam pietiks, kam ne?
Dace Melbārde: - Jārēķinās, ka visas vajadzības neizdosies apmierināt, taču galvenajām prioritātēm finansējumu esam izcīnījuši. Būtiskākais bija turpināt atalgojuma palielinājumu nozarē. Kultūras kvalitāti ļoti ietekmē tajā strādājošo profesionalitāte. Jārēķinās arī ar to, ka kultūras profesionāļi ir ļoti pieprasīti arī ārpus valsts, īpaši mūziķi, arī režisori. Lai noturētu savus talantus Latvijā un kultūras nozarē, sekojam līdzi vidējam atalgojumam kopējā darba tirgū.
- Tas nākamgad tiks būtiski palielināts un varētu vienu otru mākslinieku noturēt? Bez atalgojuma māksliniekiem izaicinājums ir arī plašāka auditorija.
- Nākamgad būtiski tiks palielināts atalgojums mantojuma nozarē - bibliotēku, muzeju, arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas darbiniekiem, ko diemžēl neizdevās izdarīt līdz ar kultūrizglītības un profesionālās mākslas pārstāvju atalgojuma palielināšanu šogad.
Tāpat ļoti svarīgs ir kultūras eksports. Jo veiksmīgāka būs starptautiskā sadarbība, jo vairāk būs iespēju pārdot mūsu kultūras produktus ārvalstīs. Pēc Eurostat rādītājiem, Latvijas kultūras un radošo industriju preču eksports ir ļoti augsts kopējā valsts eksportā. Ceram, ka jaunais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, kur ir vēl papildu instrumenti radošo industriju eksportam un uzņēmējdarbībai, šo rādītāju vēl veicinās.
- Saeima kopā ar budžeta paketi pieņēma KM izstrādāto Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Kāpēc radošās personas īpaši izdalāmas?
- Daudzas Eiropas valstis īpaši rūpējas, lai radošie cilvēki varētu strādāt, nodrošinot viņiem sociālo aizsardzību.
Liela daļa radošo personu ir citādāk nodarbinātas nekā cilvēki, kas strādā astoņas stundas dienā. Daudzi ir brīvmākslinieki, kurus nepieņem darbā. Ja komponistus, gleznotājus un rakstniekus vispār pieņem darbā kādā iestādē vai uzņēmumā, tad parasti tas ir uz īslaicīgiem projektiem ar konkrētu pasūtījumu. Šiem brīvās profesijas pārstāvjiem arī mēdz būt savi radošie kāpumi un kritumi. Ir periodi, kad pēc viņu darbiem ir lielāks pieprasījums, un periodi, kad viņi ilgāku laiku strādā pie sava darba, piemēram, grāmatas, un reāli ieņēmumi parādās tikai tad, kad sākas grāmatas tirdzniecība. Lai atbalstītu radošo darbu tapšanu, ir Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF), bet tas nespēj nodrošināt visas vajadzības.
Atbalsts nereti nepieciešams arī radošo personu veselības problēmu risināšanai, kā arī radošajiem senioriem. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmos gadus nebija atrisināts regulējums attiecībā uz sociālo aizsardzību cilvēkiem, kas pārtiek no autorlīgumiem, un autoratlīdzība nereti nodrošināja vien knapu izdzīvošanu. Kā zinām, no autoratlīdzības līgumiem līdz šim netika veiktas sociālās iemaksas, un tas atspēlējas daudziem senioriem, kuriem ir grūti risināt savus sociālos jautājumus, samaksāt komunālos un medicīnas izdevumus.
- Vai valstī ir vienāda konceptuāla pieeja attiecībā uz sociālo palīdzību cilvēkiem, kas nav maksājuši sociālo nodokli? Arī Saeimas Juridiskajam birojam sākotnēji bija iebildumi tieši iespējamas nevienlīdzīgas attieksmes dēļ. Ir arī lauksaimniecībā, tūrismā sezonas darbinieki, kam nav regulāri ienākumi visu gadu, žurnālisti, kas nav štatā, cilvēki, kas citās jomās, tostarp zinātnē, strādā ar projektiem, sportisti, pašnodarbinātie, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas arī nemaksā pilnu sociālo nodokli un rēķinās ar riskiem, kas iestājas bezdarba gadījumā, vai mazāku pensiju.
- Tā ir politiska izšķiršanās. Radošie darbinieki ir īpašs, diezgan sarežģīts nodarbinātības veids. Jautājums, vai sabiedrība kopumā vēlas, lai viņiem ir labi mākslinieki, mūziķi, rakstnieki? Nevar prasīt, lai šis darbs tiktu veikts no pamatdarba brīvajā laikā - tā nav iespējams radīt izcilus darbus. Arī starptautiski ir izstrādātas gan UNESCO, gan Eiropas Padomes īpašas rekomendācijas, kas akcentē radošas personas sociālo neaizsargātību, īpašo nodarbinātības veidu un aicina dalībvalstis nodrošināt atbalstu sociāli mazāk aizsargātajiem radošo profesiju pārstāvjiem. Nekādu lielu bagātību jau šis likums viņiem nedos, tikai palīdzēs risināt sasāpējušus jautājumus - tāpat viņiem jādomā par saviem ienākumiem - atbalstu minimālās algas apjomā var saņemt ne ilgāk kā sešus mēnešus un nākamo reizi tikai tad, ja cilvēks ir gadu strādājis. Turklāt, lai iegūtu radošās personas statusu, trīs gadus pirms tam ir jābūt radījušam darbus autortiesību likuma izpratnē.
- Ir kādas kvalitātes prasības šiem radošajiem darbiem?
- Nē, kvalitātes prasības netiek izvirzītas, bet tās droši vien ņems vērā profesionālās organizācijas, lemjot par radošās personas statusa piešķiršanu.
- Par atbalstu reizi mēnesī lems VKKF padome. Kritēriji ir pietiekami skaidri vai lēmuma pieņemšanā būs liels subjektīvisms?
- Kas varēs pretendēt uz atbalstu, likumā atrunāts diezgan skaidri. Ja pieteikumu būs vairāk nekā iespēju atbalstīt, VKKF būs jārada kritēriji, pēc kuriem vadīties, kam piešķirt, kam ne. Bet VKKF jau ir pieredze ar lemšanu par mūža stipendiju piešķiršanu, kur līdzekļu ir mazāk nekā pieprasījums. Nākotnē jālūko iespējas palielināt budžetu gan mūža stipendijām, gan radošo personu atbalstam.
- Atbalstam paredzēti 500 000 eiro ik gadu no 2018. līdz 2020. gadam ieskaitot. Pēc tam var arī naudas nebūt?
- Šim ir jābūt bāzes finansējumam, un tai jābūt pozīcijai, kas pastāvīgi šādu atbalstu nodrošina, jo likums nav pieņemts terminēti. Prognozēju, ka ar laiku būs jādomā par finansējuma palielinājumu. To parāda arī Lietuvas un Igaunijas pieredze, kur šīs atbalsta programmas darbojas jau vairākus gadus un to kopējais budžets ir ap miljonu eiro.
- Kāpēc Latvijā šo likumu nevarēja pieņemt tik ilgi?
- Ļoti ilgi neizdevās pārliecināt lēmumu pieņēmējus, arī kultūras ministriem ir bijuši dažādi viedokļi. Es to izvirzīju kā stingru prioritāti. Tāpat jautājumu aktualizēja arī pēdējos gados arvien vairāk publiskajā telpā izskanējuši slavenu mākslinieku vārdi, kas stāstīja par savām grūtajām vecumdienām. Valstij ir jāuzņemas kaut kāda atbildība par šiem māksliniekiem, atceroties, ka viņi savā zvaigžņu stundā ir bijuši tautas mīlēti, ap viņiem ir grozījušās lielas industrijas, kas pelnījušas lielus līdzekļus.
- Vai šajā slavas laikā viņi nepelnīja tik daudz, lai parūpētos par savu turpmāko nodrošinājumu?
- Tas bija padomju laiks, bet šobrīd lieta sakārtota un paralēli šai atbalsta programmai no nākamā gada ieviests 5% sociālais nodoklis visām autoratlīdzībām.
- Vai tad tas apdrošinās arī bezdarba gadījumā?
- Nē, tas nenodrošinās pret bezdarbu, bet veidos uzkrājumu pensiju fondā.
- Tas vairāk būs materiālo vajadzību plāksteris vai arī sekmēs radošuma attīstīšanos kopumā?
- Gan, gan. Bet joprojām var būt situācijas, kad, strādājot pie liela darba, pietrūkst līdzekļu, bet darbs vēl nav pabeigts un nenes augļus. Jārēķinās gan, ka arī VKKF līdzekļi nav tik lieli, lai simtprocentīgi segtu visas projektu izmaksas.
- Esam jau ieslīdējuši Latvijas simtajā gadā. Par simtgadi daudz runāts, daudzi pasākumi jau aizsākušies, bet joprojām uzpeld runas par simtgades tēriņiem, kas nereti tiek pretnostatīti dažādām eksistenciālām vajadzībām. Nesen portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par daļas simtgades svinībām paredzēto līdzekļu novirzīšanu vēža ārstēšanai.
- Dažādu nozaru pretnostatīšana nav pareiza, jo normālai mūsdienīgai valstij, kas vērsta uz izaugsmi, ir jāspēj rast līdzekļus gan medicīnai, gan pasākumiem, kas stiprina piederības sajūtu valstij.
- Latvija tāda nav?
- Jautājums ir par proporcijām, prioritātēm. Valdība un Saeima ir skaidri parādījusi, ka prioritāte ir veselības aizsardzība, kurai nākamgad budžeta pieaugums būs lielāks nekā KM budžets kopā. Tādēļ ir ļoti nekorekti šādi salīdzināt. Pretnostatīšanu varam novest līdz absurdumam - tad varbūt vajag likvidēt visu kultūras nozari?
Drīzāk jāvērtē kultūrā ieguldīto līdzekļu efektivitāte, un te Latvija, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, ar mazākiem ieguldījumiem kultūrā sasniegusi augstus kultūras patēriņa rādītājus, ir ļoti augsts ārējais eksports, sabiedrības līdzdalība, kultūrizglītības līmenis. Pēc ieguldījumiem kultūrā, nevis kultūras infrastruktūrā, esam zem vidējā ES līmeņa pret iekšzemes kopproduktu, bet ar ļoti lielu atdevi.
Arī jau pēc nepilna simtgades atzīmēšanas gada redzam ļoti labus rādītājus, kaut gan izmērīt piederību valstij, lojalitāti ir ļoti grūti. Kopš esam uzsākuši Latvijas valsts simtgades programmu, aptaujās redzam, ka pieaug lojalitāte, jo īpaši mazākumtautību vidū, ko arī redzam kā īpašu mērķgrupu simtgades pasākumu ietvaros.
- Kas ir tas īpašais piedāvājums mazākumtautībām simtgadē?
- Piedāvājums visiem ir vienāds, tā ietvaros dažādos veidos uzrunājam arī mazākumtautības. Latvijas skolas somas projekts arī vērsts uz visiem bērniem, neatkarīgi no viņu etniskās piederības, arī pilotprojektā iesaistījām mazākumtautību skolas, kuras fantastiski piedalījās. Arī Latgalē atsevišķa programma bija vērsta tieši uz mazākumtautībām, Daugavpilī bija īpašs mazākumtautību forums. Tā bija kultūras daudzveidības diena, kur akcentējām šo Latvijas valsts bagātības šķautni un vēsturisko dimensiju, ka šeit ir ilgstoši dzīvojuši dažādu tautību pārstāvji un ka viņu vidū ir ļoti daudzi cilvēki, kas mīl šo valsti.
- Tajā pašā laikā notiek ielu protesti pret mazākumtautību skolu reformu. Tās uzsākšana būtu dāvana valsts simtgadei vai tieši otrādi - to vajadzētu atlikt?
- Jau šobrīd, beidzot vidusskolu, aptuveni 80% mazākumtautību skolu jauniešu izvēlas eksāmenus kārtot latviešu valodā - jaunieši labi apzinās valsts valodas prasmju nepieciešamību, ja viņi grib palikt mācīties Latvijā. Pēdējos gados valodas prasmes un sabiedrības attieksme pret tām ir būtiski uzlabojusies. Tas, ko redzam publiskajā telpā, būsim godīgi, ir politiski iniciēts ar atsevišķu aģentu palīdzību, kuriem ir interese Latvijas sabiedrību šķelt. Ielu protestos pamatā piedalījās vecāka gadagājuma cilvēki. Bet Latvijas sabiedrība var būt vienota tikai tad, ja tā balstās kopīgās vērtībās, un latviešu valoda ir pamatvērtība.
Varbūt iepriekš nav bijusi politiskā griba šādus lēmumus pieņemt vai nav bijuši piemēroti ģeopolitiskie apstākļi, un, ja šobrīd to varam izdarīt, tad tas jādara. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā ļoti pakāpenisku, pārdomātu pāreju, lai neradītu lieku spriedzi.
- Atšķirībā no NA, kura gribētu straujāku pāreju.
- Bet protams! Tas vienmēr ir bijis NA politisks uzstādījums, un ir ļoti svarīgi, ka ir politiskais spēks, kas stingri iestājas par latviešu valodu. Un tad politiskās sarunās nonākam pie labākā varianta. Šis pakāpeniskums ir ļoti loģisks, jo arī skolotāji ir jāsagatavo.
- Ar simtgades vārdu uz lūpām valsts kapitālsabiedrība Latvijas Loto rīko simtgades loteriju. Jau pirmajā mēnesī pārdots rekordliels biļešu skaits. Protams, ir laimīgie, kas vinnējuši prāvākas summas, ir cēls mērķis 400 000 eiro novirzīt stipendijām izcilākajiem skolu absolventiem. Bet vai valstij ar simtgades vārdu vajadzētu organizēt loteriju, kas daudziem ir atkarības veicināšana? Turklāt loterijā parasti naudiņu nospēlē ne tie bagātākie cilvēki.
- Šī ir Finanšu ministrijas iniciatīva, un, manuprāt, loterijas mērķis ir ļoti atbalstāms. Cilvēki tāpat loterijās piedalās, un būtiski, ka tajā gūtie ieņēmumi tiek ieguldīti talantīgu bērnu atbalstam. Es piedalīšos nevis tādēļ, ka man patīk spēlēt loterijā, ko nekad dzīvē neesmu darījusi, bet tāpēc, ka ir šis sociālais mērķis. Šā iemesla dēļ noteikti uzdāvināšu arī kādu loterijas biļeti uz Ziemassvētkiem saviem tuviniekiem.
- Vai simtgades zīme un vārds tiek kaut kā aizsargāti, vai tos var lietot jebkurš un jebkur?
- Nevaram Latvijas valsts simtgades zīmi vienam dot, otram nedot, jo svinību filozofija saka, ka šie svētki ir mums visiem, vēlamies, lai cilvēki simtgadi uztver kā savus personīgos un ģimenes svētkus. Svētku devīze ir «Es esmu Latvija!», vēlamies uzrunāt katru personīgi - nevaram liegt izmantot zīmi. Tomēr jāievēro simtgades zīmes lietošanas vadlīnijas, uzņēmējus aicinām konsultēties un informēt mūs par zīmes lietošanu. Ja redzam vai kāds mūs informē, ka zīme tiek lietota neatbilstoši, lūdzam to neizmantot. Ir bijuši vairāki uzņēmumi, kuriem esam lūguši zīmi neizmantot uz alkohola produktiem. Šobrīd jau vairāk nekā 150 uzņēmumu šo zīmi veiksmīgi integrē visdažādākajos veidos savu produktu mārketingā, vairāki uzņēmumi papildus vēl nāk ar savām aktivitātēm, piemēram, Latvenergo zīmols Elektrum, kas īpašā aplikācijā aicina izdziedāt Latviju. Šis ir ļoti labs veids, kā lietot zīmi un piedalīties Latvijas valsts simtgades programmā. LMT ir nozīmīgs partneris, kas ar simtgades zīmi arī straumē daudzus pasākumus.
- Kā vērtējat raidījuma Aizliegtais paņēmiens eksperimentu un tā rezultātu, kad žurnāliste KM vārdā piedāvāja politiķiem ielūgumus uz Dziesmu svētkiem, kurus visi bija gatavi pieņemt, izņemot Augustu Brigmani, kurš vienīgais skaidri pateica, ka biļetes pirks kasē. Ar deputātiem KM pārstāvjiem ir bijusi saruna, ka tādi ielūgumi varētu būt, vai viņiem vienkārši šķiet pašsaprotami, ka tādi viņiem pienākas?
- Tieši otrādi, esmu informējusi ministrus, ka ielūgumu nebūs. Jau 18. maijā atklātā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, kur piedalījās arī mediji, tika pieņemta svētku biļešu un ielūgumu politika. Tajā noteikts, ka ielūgumi būs tikai trīs valsts augstākajām amatpersonām, bet pārējiem būs jāiegādājas biļetes. LTV Panorāma arī par to gatavoja sižetu, tāpēc bijām ļoti sarūgtināti, ka sabiedrība šādi tika maldināta - cilvēki šo ziņu pārprata un uztvēra, ka atkal svētku rīkotāji bez maksas dalīs ļoti daudz ielūgumu. Turklāt svētku rīkotājiem netika dota iespēja atspēkot šo nekorekto informāciju.
- KM gan ir tiesības rezervēt līdz 2% jeb, pēc jūsu aplēsēm, ap 600 ielūgumu, pēc LTV - līdz pat 1500. Varbūt politiķi rēķinās, ka no tiem tomēr viņiem tie būs?
- Arī tie ir nekorekti dati. Ielūgumu skaits ir krietni mazāks, jo 2% ir paredzēti uz visiem svētku notikumiem. Dziesmu un deju svētku rīkotāji ir paredzējuši noteiktu skaitu ielūgumu, kas nepārsniegs 2% no kopējā biļešu skaita, un tos saņems cilvēki par mūža ieguldījumu Dziesmu svētku kustības kopšanā un turpināšanā. Bet, runājot par politiķu attieksmi, tā man šķiet cilvēciski saprotama, saņemot zvanu ar piedāvājumu rezervēt ielūgumus.
- Pat zinot to ažiotāžu, kāda bija ap biļešu nepieejamību, un kritiku lielajam ielūgumu skaitam, kāds tika rezervēts iepriekš!
- Tas jāprasa pašiem politiķiem. Principā šī privilēģija faktiski nekur neeksistē, arī teātros. KM kapitālsabiedrībās ir stingri noteikta ielūgumu kārtība, kas ir 6% no visām vietām. Ielūgumi parasti tiek piedāvāti tikai augstākajām amatpersonām, bet ne ministriem un deputātiem. To diezgan stingri skatās arī Valsts kontrole, un kapitālsabiedrības vadība nemaz nedrīkst tā bez pamatojuma ielūgumus dalīt.
- Redzat riska faktorus, kas varētu pabojāt simtgades atzīmēšanu, neatkarīgas valsts nozīmīguma sajūtu? Piemēram, Saeimas vēlēšanas.
- Protams, lielu pasākumu rīkotājs ir pakļauts force majeure situācijām, sevišķi, ja pasākumi notiek ārā un tos ietekmē laika apstākļi, piemēram, kā tas bija 2015. gada Dziesmu un deju svētkos, kad daudziem bērniem ģenerālmēģinājumā kļuva slikti. Mācāmies no iepriekšējās pieredzes. Un, protams, vēlēšanu tuvums ir liels izaicinājums. Izskriet katram politiķim līdzi un laikus ieraudzīt, ka aģitācijā tiek izmantoti simtgades pasākumi, nevaram. Runāt par simtgadi var, bet ir kaut kādas ētiskās robežas, kuras katram ir jājūt un kuras nevajag pārkāpt.