PĒTĪJUMS: Kāpēc Lietuva liegs Latvijai pieeju elektrības pirkšanai no Baltkrievijas?

IESPAIDĪGI. Baltkrievijas atomelektrostacijas būvlaukums šā gada oktobra pēdējās dienās © Arnis Kluinis

Eiropas birokrātija nolīgusi Lietuvu nogāzt augstsprieguma elektropārvades līnijas, lai pa tām Latvijā nevarētu ienākt elektrība no Astravjecas Baltkrievijā, kur pāris gadu laikā jāiedarbina jauna atomelektrostacija (AES).

Eiropas Komisijai (EK) vajadzēja desmit gadus, pirms tā sadūšojās pārmest Lietuvai dzelzceļa sliežu izjaukšanu no Mažeiķiem līdz Latvijas robežai, lai pa tām nevarētu pārvadāt kravas starp naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Rīgas ostu Latvijā. Elektrības gadījumā šādas manieres izrādās kā radītas EK aktuālo mērķu sasniegšanai. Lietuvas Seims ir ar likumu aizliedzis lietot Astravjecas AES ražotu elektrību. Te vajadzīgs arī terminoloģisks paskaidrojums, ka konkrētā objekta saukšana par Astravjecas AES dod Latvijas publikai daudz lielāku skaidrību, par ko ir runa, nekā tā paša objekta saukšana par Baltkrievijas AES, kā to mīļi lūdz Baltkrievija. Centīsimies savienot terminoloģisku stabilitāti un skaidrību ar AES saimnieku vēlmēm.

Elektrība jātirgo tikai biržā

Lietuvas likums stāšoties spēkā brīdī, kad Astravjecā tiks iedarbināta Baltkrievijas AES, jo nav iespējams nodalīt Baltkrievijā ražoto atomelektrību no jebkādas citas elektrības, kas saražota vai no Krievijas importēta Baltkrievijā. Tajā pašā brīdī visas Baltkrievijā saražotās elektrības «pārdošana apstāsies ne tikai Lietuvā. Elektrība nenonāks ne Baltijas valstu un Polijas, ne Zviedrijas un Somijas tirgū» - teikts paziņojumā, kādu Latvijā izplatīja Lietuvas vēstniecība. Turpat paskaidrots, ka uzskaitītās valstis apņēmušās pirkt elektrību nekur citur, kā tikai un vienīgi NordPool biržā. Ja Baltkrievijai aizliegs tur elektrību pārdot, tad neviena ES dalībvalsts to nedrīkstēs pirkt. Neatkarīgajai bija izdevība pārjautāt par šādu apgalvojumu patiesumu Baltkrievijas enerģētikas ministra vietniekam Mihailam Mihadjukam, kurš apstiprināja, ka Baltkrievija savu elektrību ES tik tiešām pārdod NordPool biržā un ne ar kādu savādāku kārtību nerēķinās. Tas nenozīmē samierināšanos, ka Lietuvas lēmums tiks reāli izpildīts un Baltkrievija savu elektrību šeit tiešām pārdot nevarēs.

Arnis Kluinis

Izdevīgāk šantažēt nekā tirgoties

Pašlaik apmēram 1/10 daļa no Baltijā nopirktās elektrības nākusi no Krievijas un Baltkrievijas, kuru elektrības īpatsvars šejienes patēriņā samazinās. Baltkrievija negrasās savu elektrību Baltijai dāvināt, t.i., pārdod lētāk, nekā NordPool pieņemts. Loģiski domāt, ka baltkrievi ņēmuši tagadējo NordPool cenu ap 40 eiro par megavatstundu kā pamatu aprēķiniem, vai viņiem vispār atmaksājas celt, t.i., pasūtīt Krievijai AES.

Atomenerģija nav sinonīms elektrībai no nekā. Ir jāņem vērā visas izmaksas, kādas prasa atomenerģētikas uzturēšana. Tas nozīmē paskaitīt, cik daudz tonnu kalnu iežu jāizsijā, lai iegūtu kilogramu kodoldegvielas; cik enerģijas jāiztērē, lai tiktu vaļā no siltuma, ko nav uztvēruši elektrības ģeneratori (jā, kāpēc absolūti drošo AES nebūvē pie Minskas vai pašā Minskā, ko tad varētu apgādāt ar bezmaksas siltumu?); cik maksā svaigās un izlietotās degvielas pārvadāšana un izlietotās degvielas glabāšana vai bagātināšana līdz kodoldegvielas kondīcijai; cik daudz rūpnīcu jāspecializē pamatā AES iekārtu ražošanai; cik jāpiemaksā par žogiem un pasākumiem, kas kalpo kaut vai tikai sirdsmieram, ka AES tiekot sargātas no teroristiem; cik daudz jāiegulda izglītībā un zinātnē ar izredzēm šos ieguldījumus atgūt simt gados.

Krievija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē ar tādu teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu un attīstības pakāpi, kas ļauj būvēt AES savā valstī un visā pasaulē. Lai šādas iespējas saglabātu jeb nozari uzturētu, Krievija ir spiesta pieņemt pasūtījumus arī tādu AES būvēšanai, kuru atmaksāšanās ir zem jautājuma zīmes. Virs Baltkrievijas AES šo zīmi liek novietojums ļoti tuvu valstu blokam, kas konkurē ar Krieviju un tās satelītiem. Šāds novietojums, no vienas puses, vilina ar iespēju pelnīt valūtu, bet, no otras puses, arī apdraud Krievijas un Baltkrievijas kapitālieguldījumus tik ilgi, kamēr Eiropa vismaz principā var iztikt bez elektrības no austrumiem. Dažādos ES pārvaldes līmeņos un nākotnes laika nogriežņos rēķinot, lielāki ieguvumi redzami no Baltkrievijas un Krievijas šantažēšanas, nevis no mazliet lētākas elektrības pirkšanas.

«Visa Eiropa nobažījusies»

AES DISLOKĀCIJA saistībā ar Baltkrieviju: AES jaunbūve Astravjecā Baltkrievijā, jau slēgtā Ignalīnas AES netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas Lietuvā, kas nespēja turpat netālu uzbūvēt plānoto Visagīnas AES, bēdīgi slavenā Černobiļas AES Ukrainā un vēl divas AES, kas nekādu uzmanību nav piesaistījušas / Karte

AES gadījumā nav grūti mobilizēt pamanāmi daudzus cilvēkus, kuri noliedz atomenerģētiku kā tādu. Viņi neprasa nekādus argumentus par un nepieņem nekādus argumentus pret savu pārliecību. Tikpat labi var teikt, ka vienmēr atradīsies pietiekami daudz argumentu pret AES, ignorējot lūgumu izskaidrot, kāpēc gan AES neuzsprāgst viena pēc otras, ja pret tām izteiktie apgalvojumi ir pareizi. Jā, AES darbojas visā pasaulē jau vismaz viena cilvēka caurmēra mūža garumā, bet nupat taču pāri Eiropai pārpeldēja radioaktīva rutēnija mākonis, kura izcelsmes ticamākais avots ir izlietotās kodoldegvielas pārstrādes uzņēmums Krievijā, ko tā neuzdrošinās ne pilnīgi noliegt, ne arī atzīt. No tā izriet daudzi gan publiskā, gan sadzīves līmenī izplatīti pieņēmumi par Krievijas tehnoloģijām, par Krieviju kopumā un par krieviem, nemaz nepapūloties atšķirt no tiem baltkrievus. Lietuvā to visu kāpina nožēla par slēgto Ignalinas AES un neizdevušos Visaginas AES. Citās pasaules daļās pavisam citi lokāli apstākļi un apsvērumi obligāti izdzen cilvēku bariņus ielās protestēt pret jebkuru AES projektu. Politiķi šādas izdarības izsmej, ignorē vai izmanto pēc vajadzības.

Paldies Lietuvas vēstniecībai un tās padomniekam Tomasam Grabauskam par iespēju pārrunāt Lietuvas argumentus bažām par Baltkrievijas AES drošību. Secinājums no tā viens un vienkāršs, ka Lietuvai nav nekādu argumentu, izņemot parasto retoriku vai nu vispār pret atomenerģētiku, vai pret Krieviju ar tās satelītiem. Jautājums ir tikai par politisko konjunktūru, kurā šī retorika iederas vai neiederas. Novembra beigās Briselē notikušais Austrumu partnerības pasākums parādīja, ka tur šobrīd Lietuvas retorika ir kā kulaks uz acs. Uz pasākumu sensacionālā kārtā aicinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ielūgumu nepieņēma, lai nedabūtu ar šo kulaku pa aci, t.i., pa ausīm, ja viņam būtu klātienē jādzird EK prezidenta Žana Kloda Junkera runas, cik ļoti par baltkrievu AES «nobažījusies visa Eiropa» un ka Ž. K. Junkers nevis kaut kā, bet «pilnībā» solidarizējas «ar Lietuvas prezidenti un Lietuvu». «Mēs sadarbojamies ar ES un esam atvērti,» atbildēja Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kam algu maksā par spēju mierīgi saņemt jebkādus vārdiskus zvēlienus.

Kam vajadzīga dārga elektrība

Lietas būtība jau ir aprakstīta Neatkarīgajā,13. novembra publikācijā Dārga elektrība kā salmiņš, kam pieķērusies ES atreferējot dažas dienas pirms tam Briselē notikušo Augsta līmeņa konferenci par tīrās enerģijas finansēšanu. Eirokomisāri un ES dalībvalstu valdību pārstāvji tajā sacentās ar solījumiem atrast naudu mākslīgi sadārdzinātas elektroapgādes sistēmas uzturēšanai, jo tādā veidā iespējams uzrādīt lielākus iekšzemes kopprodukta rādītājus, iekasēt lielāku nodokļu masu, spekulēt ar izmešu kvotām utt. Starp citiem labiem elektrības sadārdzināšanas veidiem tur tika izvirzīta arī naudas ieguldīšana grandiozās elektropārvades sistēmās, kas ļaušot nogādāt Saules enerģiju no Spānijas uz drēgno Baltiju vai vēja enerģiju - no Ziemeļjūras uz Alpu kalnu aizvējā esošo Ziemeļitāliju utt., krustu šķērsu pa visu Eiropu no turienes, kur attiecīgajā brīdī vēji pūš vai saule spīd, uz turieni, kur nekādu enerģiju bez fosilo energoresursu izmantošanas iegūt nav iespējams. Šādā enerģētikā nekādi neiederas baltkrievi, ja viņi tiešām piedāvā savu ne lēto, bet salīdzinoši lētāko elektrību pārvadīt nieka 50 km līdz Viļņai un vēl nepilnus trīs simtus kilometru tālāk līdz Rīgai.

Latvijā

Telefonkrāpnieku aktivitāte šobrīd ir augsta. Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā – viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes. Šonedēļ Valsts policija aizturējusi kopumā desmit šādus naudas mūļus, un viņiem draud kriminālatbildība

Svarīgākais