Latvijas varas iestādes aizliegušas reklamēt valsti kā nelegālās naudas aprites paradīzi, bet ne pārāk traucē ierēdņiem ņemt kukuļus un kontrabandistiem – ievest lētas cigaretes un alkoholu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir viena no tām institūcijām, kas regulāri cenšas izskaidrot to, kāpēc nodokļu nemaksāšana, ierēdņu (policistu, tiesnešu...) piekukuļošana un tām līdzīgas darbības ilgākā laika posmā nāk par ļaunu arī tiem uzņēmējiem, kuri šādā veidā guvuši savu labumu. Proti, ka tāda sistēma ļauj viņus apkrāpt tikpat viegli, kā viņi apkrāpj valsti vai citus uzņēmējus (bankas, patērētājus utt.). LTRK arī pasūta pētījumus par šādu skaidrojumu un visu citu pret ekonomiskajiem noziegumiem vērsto pasākumu rezultātiem. Vakar kārtējo pētījumu rezultātus rezumēja LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.
Jaunākās ekonomiskās noziedzības un tās apkarošanas tendences esot tādas, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir būtiski mazinājušies, ko lielā mērā ietekmēja Latvijas sagatavošanās dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), toties korupcija un kontrabandas preču aprite vēl arvien esot aktuālas un steidzami risināmas problēmas.
A. Sauka pamanījis to pašu, par ko Neatkarīgā rakstīja šā gada 3. novembrī, ka gadus piecus atpakaļ Latvija bijusi nelegāli iegūtas naudas aprites un legalizācijas paradīze. Neatkarīgā citēja bankas ABLV (kādreizējās Aizkraukles bankas) 2013. gada grāmatas apgalvojumus, ka nodokļus nemaksājošas «kompānijas reģistrācija Latvijā ir gana vienkāršs uzdevums» un ka šādas «Latvijas kompānijas viegli iegūst PVN maksātāja numuru un pieeju Eiropas tirgum». Pēc A. Saukas un viņa avotu novērtējuma, 2009.-2014. gadā caur Latvijas finanšu institūcijām izgrozīti 13 līdz 20 miljardi nelegāli iegūtu ASV dolāru. Eiropas lielvalstu un vēl jo vairāk dolāru saimniecei ASV tas šķita par daudz, tāpēc Latvijai nācās aizliegt citētajai līdzīgās reklāmas, nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājus un uzlikt miljoniem eiro lielus sodus daudzām komercbankām, bet vienu banku pat slēgt. Rezultātā Latvija varbūt patiešām vairs nav nozīmīgs pieturas punkts naudai, kas izblēdīta citur pasaulē.
Vietējo blēžu labklājībai Latvijā nekas nedraud. Uzņēmēji atzinušies, ka viņiem jāatdod ierēdņiem vidēji 6,5% no to darījumu apjoma, kas nebūtu iespējami bez valsts un pašvaldību iestāžu akcepta. Tas nav daudz, salīdzinot ar gadījumiem, kad paredzētajiem mērķiem izlieto labi ja 6,5% naudas. Galēji uzskatāmā veidā to aprakstīja Neatkarīgās 15. novembra publikācija par to, kā 10,5 miljonus eiro sadalījušas tās Latvijas valsts un privātās iestādes, kurām bija izdevies iesaistīties uz Latviju pārvietoto 363 personu aizvešanā uz viņu īslaicīgās apmešanās vietu Muceniekos un no turienes uz Rīgas autoostu vai varbūt līdz Latvijas robežai. Viss sākās ar to, ka Valsts robežsardze prasīja 3088 eiro par katras šādas personas aizvešanu no Rīgas lidostas līdz Muceniekiem, no kurienes viņus ārā no Latvijas ne par mazākām naudām izvadīja tādi privātkantori kā Latvijas Sarkanais Krusts un Drošā māja.
Konkrētajā gadījumā valsts iestādes lepojas ar to, cik veikli tās tikušas vaļā gan no bēgļiem, gan Eiropas Savienības prasību izpildes, taču gadījumam ir sekas. Proti, ja vienā reizē pie ļoti lielas naudas tikušie ierēdņi un viņu radi un paziņas privātiestādēs tagad var izrādīt savus jaunos auto un mājas, tad viņi grib to atkārtot vēl citas reizes un viņu kolēģi grib dzīvot līdzīgi. Bēgļu nauda ir piliens kopējā ES palīdzības naudas straumē, kuras apsaimniekošana nodrošina daudziem cilvēkiem Latvijā ļoti augstus sadzīves standartus. Tiekšanās uz tiem ir liels kārdinājums visiem ierēdņiem (ārstiem, uzņēmējiem...) grābt jebkādas izcelsmes naudu ar jebkādiem paņēmieniem.
***
Viedokļi
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis:
- Latvija ne reizi vien pierādījusi, ka laba spiediena gadījumā tā var sevi labi parādīt. Tā bija ar Latvijas stāšanos OECD, iepriekš ar stāšanos ES un eirozonā.
Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors:
- Ēnu ekonomikas īpatsvaram tagad vajadzētu samazināties kopējās ekonomiskās izaugsmes dēļ. Ja tā samazinās par 1% gadā, tad nav skaidrs, vai valstij vispār ir kādi nopelni tās samazināšanā.