Operatīvai skaitīšanai pieejamie Latvijas 2017. gada saimnieciskās darbības rādītāji kārtojušies savstarpēji saskanīgā augšupejas ainā, kādai iespējams noticēt un iespējams arī nenoticēt.
Daudzus 2017. gada rādītājus raksturo pat apskaužama stabilitāte un savstarpēja saskanība.
Rūpniecība, lūk, mēnesi pēc mēneša palēkusies par pieciem līdz 13% attiecībā pret to pašu mēnesi 2016. gadā. Uzreiz jāpiebilst, ka tas nav efekts, kādu dažkārt mēdz radīt mērījumu bāzes sarukums. Nē, nekā tam līdzīga, rūpniecība jau arī gadu iepriekš gājusi uz augšu palēkdamās!
Ar pieauguma stabilitāti vairāku gadu garumā nevar lepoties celtniecība, kas 2016. gadā iekrita bedrē, bet par to tai kompensācija - pieaugums pat par 25% šā gada 3. ceturksnī attiecībā pret pagājušā gada 3. ceturksni. Tādu efektu rada šā gada vispārējās konjunktūras uzlabošanās un pērnā gada bāzes sarukuma summa. Būvniecības rādītāju lēkāšanas izvēršanos kūleņošanā viegli izskaidrot ar to, ka būvniecības atspēriena punkts Latvijā ir Eiropas Savienības dāvinātā nauda, kuras pērn pietrūka tāpēc, ka Rīgas un Briseles ierēdņi nebija savlaicīgi nokārtojuši pāreju no 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējuma uz 2014.-2020. gada perioda (īstenībā līdz 2022.-2023. gadam aizvelkama perioda) finansējumu.
Ja rūpniecība ar eksportu un būvniecība ar ES fondu apguvi ievelk Latvijā naudu, tad gluži loģiski šķiet tas, ka cilvēki veikalos iztērējuši par apmēram 2-5% vairāk naudas nekā attiecīgajos 2016. gada mēnešos.
Šeit uzskaitīto nozaru pieaugums kopā summējas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempā, kura 3. ceturkšņa novērtējums +6,2% pret 2016. gada 3. ceturksni izceļ Latviju kā visas pasaules ekonomikas vilcējspēku.
Ja uzskaitītie pieauguma rādītāji un to summa šķiet statistiķu fantāziju jeb manipulāciju produkts, tad jātic tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) spējai iekasēt stabili par 7-8% vairāk (izlaidīsim šā gada janvāra +12,1%, tur varbūt izpaudās tikai gadu mijai piesaistīti faktori) nekā tajos pašos 2016. gada mēnešos. Tātad - apgrozās Latvijā vairāk naudas!
Patstāvīgo iedzīvotāju valstī gan kļūst aizvien mazāk. Šo gadu Latvija iesāka ar vienu miljonu un deviņi simti piecdesmit tūkstošiem iedzīvotāju un pabeigs ar miljonu un deviņi simti trīsdesmit tūkstošiem. Pārdesmit tūkstoši gadā ir 1/100 daļa no Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem, kuru zuduma temps ir praktiski nemainīgs -1% mēnesī; uzmanību - tas nav zudums par 1% mēnesī, bet par vienu procentu 12 mēnešos, salīdzinot šā gada janvāri ar pagājušā gada janvāri utt. līdz šā gada 1. decembrim. Procentu desmitdaļas šeit nav ņemamas vērā, jo statistiķiem vēl priekšā darbs pusgada garumā, elektroniski pārbaudot valstī reģistrēto iedzīvotāju klātesamību. Pietiekami daudzos gadījumos tā netiek konstatēta, kas samazina ticami konstatēto iedzīvotāju skaita rādītājus. Ar iedzīvotāju skaita sarukumu saskan nelielais, bet tomēr atzīmējamais autobusu pasažieru kopskaita sarukums.
Iedzīvotāju skaita samazināšanos iespējams apjūsmot kā liecību tam, ka vēl jo vairāk pieaug Latvijas iedzīvotāju produktivitāte un, pavisam vienkārši sakot, katra šeit palikuša cilvēka daļa kaut vai tikai VID savāktajā naudas čupā. Tomēr paliek bažas, vai šīs naudas čupas vērtība nedilst būtiski straujāk par tās nominālvērtības pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, vai naudas čupa neaug tikai tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka drukā ar eirozonas valstu un uzņēmumu parādzīmēm segtus eiro. Kādas var būt sekas tādas naudas laišanai apgrozībā, kas segta nevis ar vērtībām, bet antivērtībām, kā viegli pārdēvēt parādus? Tādas, ka no šādas naudas lietotājiem visur prasīs piemaksāt. Latvijas pirmrindniece šajā ziņā ir medicīna, kur bērniem viss un pieaugušajiem daudz kas skaitās bez maksas, bet īstenībā nav dabūjams nekas, par ko pacienti nespēj piemaksāt un vēlreiz piemaksāt. 2018. gads nāk ar priekšnojautām, ka nāksies par daudz ko piemaksāt virs gaidītās un pat jau nolīgtās cenas.
***
Kopskats uz aizejošo un atnākošo gadu
Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents:
- Latvijas uzņēmumu izaugsme un iedzīvotāju labklājība ir ļoti atkarīga no veiksmes eksportā - 2017. gadā darbi ārvalstu tirgos kopumā bija veiksmīgi un, liekot klāt pabalsta naudas no ES fondiem, Latvijas ekonomika demonstrē strauju izaugsmi, kura gan tikai daļēji ir ilgtspējīga, jo izaugsmes daļa, kas saistīta ar ES naudas apgūšanu, drīzāk rada vidēja termiņa un ilgtermiņa riskus. Vispār globālais notikumu fons parāda, ka mēs ieejam aizvien lielākā neskaidrības un nenoteiktības periodā. Diemžēl pat šī izaugsme nespēj apturēt cilvēku aizbraukšanu un neveicina dzimstības pieaugumu. Tāpat straujā ekonomikas izaugsme kritiskā gaismā iezīmējusi darbaspēka problēmas un vajadzību pēc steidzamiem risinājumiem.
Šajā gadā arī nodokļu reformas process sākās daudz cerīgāk un daudzsološāk, nekā tas noslēdzās, tāpēc, manuprāt, droši vien sliktāk nebūs, bet neizdevās reformas gaitā ielikt strukturālas pārmaiņas nodokļu sistēmā - tas izdevās vienīgi sadaļā par uzņēmumu ienākumu nodokli. 2018. gads solās būt ar daudz izaicinājumiem bagāts.