Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojumā par Nacionālās attīstības plāna 2014. – 2020. gadam izpildes gaitu maldinoši apgalvots, ka «līdzšinējais progress rādītājā par jaundzimušo bērnu skaitu liecinājis, ka mērķis veicināt dzimstību tiek sekmīgi īstenots».
PKC dokumentam pagaidām vēl ir projekta statuss, un to veido 368 tūkstoši rakstu zīmju, ar ko pietiktu, lai piepildītu Neatkarīgās numuru no pirmās līdz pēdējai lappusei. PKC vārdu plūdu demogrāfiskā sadaļa izceļas ar to, ka tā nevar apiet vismaz vienu skaitliski pārbaudāmu rādītāju - jaundzimušo skaitu. Tas parāda, vai patiešām «mērķis veicināt dzimstību tiek sekmīgi īstenots». Ja šis rādītājs PKC apgalvojumus neapstiprina, tad jāšaubās par visu PKC sacerējumu.
Pēc Centrālās statistiskas pārvaldes datiem, ko PKC atkārto, pārskata periods sācies ar 21 746 jaundzimušajiem 2014. gadā. Sekojuši 21 979 jaundzimušie 2015. gadā un 21 968 jaundzimušie 2016. gadā. Tad ko tas nozīmē? PKC ierēdņi izliekas aizmirsuši pamatskolas līmeņa aritmētiku, ka 21 968 < 21 979. Skaitliski nepareizi ir apgalvot, ka «līdz šim katru gadu jaundzimušo bērnu skaits bijis lielāks nekā iepriekšējā gadā», lai gan saturiski varētu piekrist turpat līdzās rakstītajam, ka divos iepriekšējos gados Latvijā dzimis «līdzīgs bērnu skaits» (sk. PKC dokumenta 33. lpp.). Par to pat nevajadzētu celt traci, ka PKC mēģina nosaukt pērnā gada -11 bērnus par pieaugumu «līdz šim katru gadu». Lietas būtība ir dziļāka, ka PKC šķietami izpētītais 2016. gads faktiski sastāv no divām daļām. Gada pirmie deviņi mēneši deva +225 bērnus attiecībā pret to pašu laika posmu 2015. gadā, turpretī gada trīs pēdējie mēneši ar -236 bērniem piešķīra mīnusa zīmi visam gadam. Ja PKC ar saviem milzum daudzajiem ekspertiem (tik cienījams statuss piešķirts 800 cilvēkiem, no kuriem 300 uzskatījuši par vajadzīgu atbildēt uz PKC jautājumiem) neizceļ tieši šo dzimstības rādītāja pagriezienu kā pašu galveno un tūlītēju valsts reakciju prasošu 2016. gada notikumu attiecīgajā nozarē, tad PKC veiktā plāna izpildes uzraudzība ir tikai fikcija jeb pakalpošana politiķiem. Tiem tādējādi tiek sagādāts iegansts, ar kādu vēlāk taisnoties, ka viņi jau būtu lēmuši par dzimstību veicinošiem pasākumiem, ja būtu savlaicīgi brīdināti par dzimstības sarukumu. Politiķi izmantos izdevību brīnīties, kāpēc gan ierēdņi slēpuši no viņiem patieso 2016. gada situāciju dzimstībā un gan jau citur arī.
Visas šaubas par PKC sacerējuma īsto pielietojumu sabiedrības maldināšanai izgaisina tas, ka 2017. gada decembrī publiskotajā PKC sacerējumā principā nav pieminēts 2017. gads ar jau pagājušo 11 mēnešu 19 133 jaundzimušajiem, kuru skaits brīdina par dzimstības nonākšanu šogad zem 2014. gada līmeņa. Šo sava sacerējuma īpatnību PKC attaisnoja Neatkarīgajai ar to, ka «NAP kontekstā netiek vērtētas dzimstības izmaiņas pa ceturkšņiem, bet gan pa gadiem». PKC sacerējuma autori izrādās nespējīgi pamanīt pat tik elementāru faktu, ka dzimstības rādītājus CSP publicē reizi mēnesī, nevis ceturksnī. Šo rādītāju izmantošana būtu obligāta, ja PKC vēlētos reāli pārbaudīt plāna izpildes gaitu, bet tā būtu rīcība, ko valdība PKC nepiedotu.