NRA skaidro, kāpēc tiks samazināta autobusu kustība reģionos
Ir nepieciešama ārpuspilsētu autobusu maršrutu kopgaruma saīsināšana par pieciem miljoniem kilometru, lai autobusu reisu uzturēšana nepārsniegtu to naudas summu, par kādu valsts var atļauties dotēt šo reisu izpildi.
Pirmie aprēķini par 2017. gada rezultātiem rāda, ka autobusu reisu radīto zaudējumu segšanai nepieciešami 68,6 miljoni eiro, no kuriem 11 miljoni eiro pārvadātājiem vēl jāizprasa no valsts. Tā ir pierasta lieta gadu no gada, ka nepieciešamo dotāciju summa izrādās lielāka, nekā valsts gada budžetā atvēlēts. Ik pēc dažiem gadiem atkārtojas dotējamo reisu kopgaruma saīsināšanas kampaņas.
Atļaujas dotējamo reisu izpildei dala valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD), kurai atbilstoši Satiksmes ministrijas 2017. gada 30. novembra rīkojumam kopā ar pašvaldībām jāsagatavo likvidējamo maršrutu un reisu saraksti. Pašvaldības šajā gadījumā pārstāv plašāku teritoriju aptveršanai izveidotās plānošanas reģionu administrācijas, kurām piedalīšanās sabiedriskā transporta kustības plānošanā pāri novadu robežām ir viens no nedaudzajiem pienākumiem, ar kuru šīs administrācijas attaisno savu eksistenci. Tas jau ir rituāls, ka plānošanas reģionu administrācijas izrāda neapmierinātību ar pārvadājumu apjoma samazināšanu, bet reāli ietekmēt šo procesu pašvaldību deleģētie pārstāvji nespēj.
Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas reģioni. Rīgas plānošanas reģions ir pavisam kas cits nekā Rīga ar tai piegulošajiem novadiem. Rīgas plānošanas reģions stiepjas no Kandavas līdz Ērgļiem un no Ainažiem līdz Vecumniekiem. Katrā plānošanas reģionā autobusu nobraukums jāsamazina apmēram par miljonu kilometru.
Reisu samazinājuma pamatcēlonis ir pasažieru skaita sarukums stabili par 5% gadā. Jāpiebilst tikai tas, ka cēlonis un sekas te nemitīgi rotē pa apli. Proti, tieši reisu skaita samazināšana ir pamatcēlonis pasažieru skaita samazinājumam, kura temps apsteidz iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā un tās laukos jo īpaši. Tiklīdz autobusi sāk kursēt retāk, tā pasažieri nevis pārsēžas atlikušajos reisos, bet vispār atsakās no sabiedriskā transporta, kas vairs nenodrošina iespējas kaut kur nokļūt, nokārtot nepieciešamās lietas un atgriezties dzīves vietā pietiekami ātri; varbūt to vienas diennakts laikā formāli var izdarīt, ja izbrauc ar nakts reisu tūlīt pēc pusnakts, ja gaida 10 stundas pie slēgtām iestāžu durvīm un pēc tam vēl 10 stundas uz atgriešanās reisu...
ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš sarunā ar Neatkarīgo sadalīja veicamās izmaiņas loģiskajās un sāpīgajās. Atšķirība starp tām tāda, ka pirmajā gadījumā varētu atcelt maršrutus un reisus, kuru agrākie pasažieri spējuši pārveidot savu dzīvi tā, lai jau tagad iztiktu bez autobusiem. Viņi vai nu brauc ar personiskajām automašīnām, vai nebrauc vispār pa vecajiem maršrutiem, jo mainījuši darba vai dzīves vietas. Sāpīgās pārmaiņas gaida tos, kuri nevar vai negrib no autobusu lietošanas atteikties un būs uz to jāpamudina. Publiska iepazīstināšana ar maršrutu un reisu pārkārtošanas priekšlikumiem ir gaidāma nākamajā nedēļā.