Bijušais veselības ministrs Eglītis: Ēnu ekonomika ļāva veselības sistēmas sabrukšanu novilcināt

25 gadus pēc tam, kad ar nelieliem pārtraukumiem, tostarp veselības ministra amatā, bija vadījis Kuldīgas slimnīcu, Ivars Eglītis gadu mijā aizgāja gan no Kuldīgas slimnīcas vadības, gan Kuldīgas novada domes. Špagats starp atrašanos publiskajā un privātajā sektorā – SIA Vizuālā diagnostika – esot kļuvis pārāk plats – izvēle nosvērusies par labu privātajam sektoram, kurā viņš saskata Latvijas medicīnas nākotni.

Par publiskā un privātā sektora attiecībām veselības aprūpē, par ko arī Saeimā lauzti šķēpi, par slimnīcu un veselības aprūpes finansēšanas reformām, lielā budžeta pielikuma gaidāmo efektu Neatkarīgās intervija ar I. Eglīti.

Neatkarīgā: - Aizvadītais gads veselības nozarē bija smags, ar vairākiem streikiem, likumu konceptu un budžeta strīdiem, cīņu par lielākām algām, mediķu palikšanu, zāļu dārdzību, slimnīcu reformu kaldināšanu utt. Kā to izjutāt Kuldīgas slimnīcā?

Ivars Eglītis: - Viens no iemesliem, kāpēc publiskajā sektorā sāku neredzēt perspektīvu, īpaši attiecībā uz mazajām slimnīcām, ir tas, ka medicīna ir ilgstoši plicināta. Kuldīgas slimnīcai piedevām nepaveicās ar nonākšanu politiskās krustugunīs. Aizvien grūtāk man bija samierināties ar to, ka lēmumi, piemēram, par slimnīcu kartējumu, tiek balstīti nevis objektīvos rādītājos, bet politiskā konjunktūrā, intrigās. Jo īpaši pēdējā gadā man kopā ar pašvaldības vadītāju un vēl pāris aktīvistiem bija jācenšas pierādīt, ka slimnīca ir vajadzīga ļoti daudziem apkārtējo novadu lauku iedzīvotājiem. Kuldīgas slimnīca palikusi lielā lauku teritorijā kā viena no neatliekamās palīdzības slimnīcām, uz to brauc no Saldus, Brocēniem, Talsiem, Aizputes, Skrundas, kur kopā ir aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Neskatoties uz to, slimnīcai visu laiku grib pazemināt statusu. Vienreiz izdevās izcīnīt nepazemināšanu, otrreiz... Vienmēr šie mēģinājumi nāk kā pārsteigumi, īsi pirms valdības sēdes. Pasaules Bankas (PB) pētījumā, par kuru iztērēja lielu naudu, bija pilnīgi cits redzējums. Kuldīgas slimnīca ir pietiekami jauna, jaudīga un aprīkota, ļoti labā ģeogrāfiskā vietā. Paskatāmies uz karti - Saldus, kur vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīcas, ir pa vidu starp Dobeli un Kuldīgu. Tādējādi Dobeles vai Kuldīgas slimnīcai ir jāpaliek ar esošo spektru, lai aprūpētu Saldus un Brocēnu iedzīvotājus. Kuldīgas slimnīca ir vairāk lauku teritorijā, tā ir jaunāka, tajā mazāk vajag ieguldīt investīcijas, labāk aprīkota, labāki darba rādītāji nekā Dobeles slimnīcai. Dobele turklāt ir tikai 28 km no Jelgavas - nav nekādu problēmu pa asfaltētu ceļu pusstundas laikā aizbraukt. Jebkurš neatkarīgs eksperts simtprocentīgi izvēlas Kuldīgas slimnīcai atstāt augstāka līmeņa statusu.

- Saskatāt politiskus iemeslus?

- Tīri politika! Kuldīgas novada domi vada Kuldīgas novadam pārstāvji, kam bija sadarbība ar Vienotību, bet tās potenciāls dziest ārā. Dobeles mērs ir ZZS valdes loceklis, skaidrs, ka viņš cīnīsies par savu slimnīcu, un es viņu saprotu. No otras puses, mums ir ventspilnieki, kuru domes vadība Latvijai un Ventspilij sadarbojas ar ZZS. Viņi grib mūsu apjomus samazināt, lai dabūtu mūsu speciālistus un pacientus.

- Tomēr izdevās jums saglabāt slimnīcai otro līmeni!

- Tikai tāpēc, ka valdības sēdes laikā Veselības ministrija (VM) nebija pietiekami gatava likt pretī pienācīgus argumentus mūsu faktiem, kurus ņem vērā neatkarīgie eksperti. Premjers saprata, ka kaut kas īsti nav kārtībā, un nosliecās mūsu pusē, un ministrei nācās piekāpties, kas viņai, protams, nepatika. Otrreiz vēl mēģināja mazināt statusu, dalot slimnīcām apakšlīmeņus, lai samazinātu Eiropas fondu finansējumu, kas mums ir ļoti svarīgs. Šī cīņa vēl nav beigusies.

Latvija ir ļoti maza, tādēļ visobjektīvāk slimnīcu karti var izveidot neatkarīgi eksperti, citādi politika dramatiski iejaucas un tās dēļ arī veselības aprūpē tiek pieņemta jūra nepareizu lēmumu, kaitējot pacientiem.

- PB ekspertus gan daudz kritizēja, tostarp mediķi, slimnīcu pārstāvji, jo aplamību šajā dārgajā ziņojumā netrūka.

- Jā, bet jāiet pa vidu. Neviens no PB piedāvātajiem variantiem netika paņemts, jo visu laiku pieslēdzās politika: to slimnīcu neaiztikt, to nē! Un plānus, par kuriem tika samaksāta liela nauda, izmeta ārā. Paši to varējām mierīgi izdarīt, ja mums netraucētu politiskās kaislības.

- Redzat, ka virziens tomēr ir pareizs - reformēt slimnīcu tīklu, jo iedzīvotāju skaits kļūst mazāks, jo īpaši reģionos, naudas visu uzturēšanai nav, nav jēgas pirkt dārgu aparatūru, ja tā netiek noslogota u.tml.?

- Absolūti piekrītu! No vienas puses, ir jārūpējas par pieejamību, no otras - slimnīcām jābūt rīcībspējīgām un optimāli noslogotām. Ja valdība pieņem lēmumu, ka kādai slimnīcai reģionā tomēr jābūt, lai nodrošinātu pieejamību, bet tā ir maz noslogota, tad tā ir jādotē, nevar atstāt to ķepuroties, kā prot. Netālu no Kuldīgas ir Ventspils slimnīca, kurai ir desmitreiz lielākas Eiropas fondu investīcijas, un jau otro reizi tā par Eiropas naudu nomaina visas iekārtas, mums vēl ne reizi! Mēs esam konkurenti, bet konkurēt ir ārkārtīgi grūti. Uz iekārtu rēķina viņiem parādās brīvie līdzekļi, ar kuriem var ārstiem maksāt trīskāršas algas. Speciālistu pārvilināšana notiek visā valstī! Ja valsts pasaka, ka šeit ir jābūt, piemēram, dzemdību nodaļai, tad nedrīkstētu šādi apkārtējām slimnīcām ļaut šo nodaļu iznīcināt. Ja nevajag, tad jāpieņem stingrs lēmums, bet tas jādara, balstoties uz objektīviem, nevis politiskās pārstāvniecības apsvērumiem.

- Kāda ir aina ar mediķu pietiekamību, aizbraukšanu? Arī Kuldīgas slimnīca meklē gan māsas, gan ārstus, lai gan daudzi arī piesaistīti. Ar ko pievilināt? Ne uz visiem reģioniem ārsti dodas labprāt.

- Visur ir problēmas, visi meklē. Mums kādu laiku slimnīcā uz vietas dzīvoja divi vadošie speciālisti ginekoloģijā, bet šobrīd viņiem palīdz jau četri ginekoloģijas rezidenti. Šur tur parādās kāds iztrūkums, bet mums izdodas caurumus aizlāpīt, lielā mērā pateicoties tam, ka maksājam vairāk nekā drīkstam atļauties ar slimnīcas budžetu. Mēs jau pērn dalījām šā gada lāčādu - ticējām, ka būs budžeta pielikums ārstu algām. Kaimiņi tik un tā solīja vairāk, un arī bija mēģinājumi tur pastrādāt, bet acīmredzot nostrādāja arī Kuldīgas slimnīcas aura un komandas gars, par kuru mūs apskauž gadiem.

- Nākamgad veselības aprūpei atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro, kopumā sasniedzot vēl nebijušu viena miljarda eiro atzīmi. Ņemot vērā šo un pieņemto veselības aprūpes finansēšanas likumu, būs būtiskas izmaiņas pacientiem, mediķiem?

- Šis ir vienīgais lielais, labais darbs, ko VM izdarījusi. Tā bedre bija redzama jau sen, bet gadiem nevarēja iestāstīt, ka būs katastrofa, nebūs kas strādā, cilvēki muks uz privāto sektoru un uz ārzemēm, ka iekārtas būs nolietotas. Drīzāk jābrīnās, kā šo soli tik ilgi novilcināja. Biju prognozējis, ka katastrofa notiks jau agrāk, bet nebiju ņēmis vērā, ka tik liela medicīnā būs ēnu ekonomika ar aploksnēm, kas ļāva sistēmas sabrukšanu novilcināt. Cilvēki maksāja aploksnes dakteriem, jo viņu aldziņa 700-800 eiro mēnesī par slodzi pirms nodokļiem nav tā, kas pietur speciālistus valsts medicīnas iestādēs. Jaunbūvētās operāciju zāles Stradiņos stāvēja tukšas, jo trūka operāciju māsu! Rindas bezgalīgas, nav speciālistu, māsu, kas strādā - tas jau bija noticis, tāpēc arī politiķiem bija vieglāk saliedēties un beidzot veselības aprūpi noteikt par prioritāti, kas tāda pasludināta bijusi jau iepriekš, bet nekad netika finansiāli atbalstīta. Par mata tiesu izglābāmies.

- Šis naudas pielikums uz uzkarsušu problēmu fona izčākstēs kā ūdens uz karstām oglēm, vai tomēr arī pacienti varēs sagaidīt būtiskas izmaiņas?

- Kad pielika 60 vai 70 miljonus, tie izčākstēja. 200 miljoni jau ir būtiski, tomēr tā ir tikai aptuveni trešā daļa no tā, ko vajag, lai uzlabotu sistēmu. Jā, algas palielinās, un slimnīcu uzņemšanas nodaļās tās sasniegs VM solītos apmērus.

- Neraugoties uz to, ka mediķu algas paaugstināšanas solījums nav iekalts likumā?

- Nekas! Nav arī likumā viegli to ielikt. Slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbiniekiem tāmē ir būtisks algas pielikums, ārstiem sanāks līdz 1500 eiro pirms nodokļiem, ieskaitot nakts un brīvdienu darba piemaksas, māsām līdz 900 eiro. Uzņemšanas nodaļas mediķiem alga ir fiksēta, no valsts iedota nauda, bet pārējo nodaļu mediķu algas būs atkarīgas no tā, kā slimnīca, kas tomēr ir komersants, varēs nomenedžēt, optimizēt darbu. Kaut kāds pielikums vienalga būs. Tas piebremzēs speciālistu aizplūšanu, bet publiskā sektora algas joprojām būs mazākas nekā privātajā. No ārzemēm pilnīgi noteikti ar šādu naudu neko nedabūsim atpakaļ!

Runājot par rindu samazināšanu pie speciālistiem, tur uzsāktas plašas programmas, paplašināts arī zaļais koridors onkoloģijā, uzsākti jauni pakalpojumu veidi, plānveida palīdzībā apmaksās jauna veica operācijas - jājūt uzlabojumi! Ļoti maz tika runāts par to, ka ar šo naudu palielina arī tarifus. Līdz šim virkne speciālistu par valsts noteiktajiem tarifiem nemaz neņēma pacientus, piemēram, lori, okulisti, traumatologi - ja kādi divi eiro uz rokas sanāk par konsultāciju, viņi vienkārši atteicās, ja privātpraksē to var darīt par 25 eiro! Te kaut kas uzlabosies, bet baidos, ka būs vēl kādi perēklīši ar neatbilstošu tarifu un būs jomas, kur būs pazuduši speciālisti un nāksies iet tikai uz maksas sektoru, kurā, paldies dievam, viņi vēl vispār ir.

Cilvēki var arī īpaši nenovērtēt to, ka, piemēram, sešu mēnešu rindas vietā būs četri mēneši. Tomēr kopumā jāvērtē pozitīvi - tik liels budžeta pieaugums vēl nav bijis!

- Saeimā no likumprojekta pazuda iepriekš atbalstīta norma, kas paredzēja budžeta līdzekļus prioritāri novirzīt valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, un tikai tad, ja tās nespēj sniegt pakalpojumu, līdzekļi izmantojami privātajās vai ārvalstu iestādes. Kā jūs kā cilvēks, kas, kā pats sakāt, «stāvējis špagatā» starp privāto un sabiedrisko medicīnas sektoru, redzat - naudai jāseko pacientam, lai viņš pats izvēlas, kur saņemt pakalpojumu, vai viņš to privātajā sektorā var darīt tikai par saviem līdzekļiem?

- Mēģinājumi samazināt vai torpedēt privāto sektoru nav adekvāti. Tas daudzās jomās ir izglābis veselības aprūpi, devis iespēju kaut vai tiem, kam ir nauda vai kas ir apdrošināti, kādu ir vairāk nekā trešdaļa darba ņēmēju, arī tiem, kuriem nav naudas, tomēr tikt pie privātā speciālista, kurš varbūt nemaksā tik dārgi, 30-40 eiro. Publisko sektoru ir izglābušas aploksnītes un privātais sektors, kur viss ir legāli un caurspīdīgi. Ja privātais sektors būtu piežmiegts, nespēju iedomāties, kas būtu noticis ar veselības aprūpi Latvijā pie tik vāja publiskā sektora. Tā būtu traģēdiju virkne! Igaunijā mazs privātais sektors ir tādēļ, ka tur ir spēcīgs publiskais.

- Tāpēc jautājums, vai ir jāstiprina mūsu publiskais sektors, tostarp ar minētajām normām?

- Tādas naudas valstij nav, lai līdz pašreizējam līmenim nolaisto publisko sektoru paceltu. Privātais sektors ir izglābis Latvijas medicīnu. Drīzāk VM jāaicina privātais sektors palīgā risināt publiskā sektora problēmas. Visi, kas tajā investējuši milzu naudu, cīnījušies un konkurējuši, pelnījuši ordeņus. Turklāt vai ir kaut kas izdomāts labāks par brīvo tirgu un konkurenci, kas pacientam dod izvēles iespējas, kvalitāti, kvalitātes un cenas līdzsvaru? Pacientam nevajadzētu būt svarīgi, kam pieder ārstniecības iestāde - valstij, pašvaldībai vai privātajam.

- Pacientam bieži tomēr svarīgi, cik pakalpojums maksā. Daudziem privātā pakalpojuma cenas nav pieejamas.

- Ja pakalpojumu noteiktā tarifa apmērā apmaksā valsts, jums kā pacientam jāmaksā tikai līdzmaksājums, tad jums taču nav svarīgi - valsts, pašvaldības vai privātais. Tad jūs varat izvēlēties - tuvāko, kvalitatīvāko, prestižāko, labāko, vai kuru jums iesaka ģimenes ārsts vai speciālists.

- Arī medicīnā naudai jāseko pacientam?

- Absolūti! Jo lielāka konkurence, jo lielākas iespējas klientam būt sistēmas centrā. Bet tas var būt tikai tad, ja par viņu cīnās gan apdrošinātāji, gan medicīnas iestādes. Bet mums reāli ir surogātapdrošināšana, kur polise sedz pacienta iemaksu, kuru normāli pasaulē neapdrošina, bet mums apdrošina, jo tā ir pārāk liela, un tā vienkārši ļauj saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus ārpus rindas un tad, kad beidzas kvotas. Tur iekšā vairāk nekā 90 miljoni!

- Vai valsts šādā «nauda seko pacientam» sistēmā spēs konkurēt, izdzīvot, lai tomēr nodrošinātu pakalpojumu kaut vai tiem, kas nevar atļauties privātā sektora pakalpojumus?

- Bet tāpēc gan Latvijas, gan starptautiskie vadošie ekonomisti iesaka privātajiem ļaut izdarīt to, ko viņi var izdarīt, ļaujot viņiem konkurēt, investēt, un valstij diemžēl jādara tas, ko privātie nespēj vai negrib, piemēram, lielās operācijas, sirds transplantācijas. Saprotot, ka naudas ir par maz, vajadzēja no pakalpojumu groza atdalīt neriskantās, nedārgās, sīkās lietas medicīnā un tās palaist brīvajā tirgū, bet ar piespiedu apdrošināšanas elementiem. Princips - «nauda seko pacientam». Būtu laba konkurence un rezultāti! Ja jums ir apdrošināšanas polise, kur ir iekšā ginekologs, kardiologs, radiologs, izmeklējumi - uz kurieni jūs ejat? Aptaujas rāda, ka pamatā iet uz privātajām ārstniecības iestādēm. Par ko tas liecina? Sabiedriskais sektors baidās no šāda veida konkurences.

- Tātad nav nevietā paustās bažas, ka tiks nokauta valsts veselības aprūpes sistēma un valsts zaudēs kontroli pār vienu no savām stratēģiski svarīgākajām nozarēm, un arvien pieaugs pakalpojumu cenas.

- Nē.

- Domājat, brīvajā tirgū būs tik liela konkurence, ka cenas pat varbūt kritīsies?

- Jā, šur tur arī varētu kristies. Brīvais tirgus ir tikai tur, kur valsts neapmaksā pakalpojumus.

Protams, veselības aprūpē pilnībā nav brīvais tirgus - tas ir tikai tajās jomās, kur ir pakalpojumi, kurus neapmaksā valsts. Konkurence tur kvalitāti un bremzē cenu. Mēģinājumi paņemt privātajiem nost un atdot universitātes slimnīcām ir monopola taisīšana, tas ir murgainais sociālisms, un jūs pēc tam iesiet un stāvēsiet rindā Stradiņu mega saimniecībā un meklēsiet, kuram iegrūst kabatā konvertiņu, lai ar jums parunātu! Privātajā sektorā nekā tāda nav! Vai tās bažas, ka valsts zaudēs kontroli pār stratēģisku nozari, gadījumā nav bažas zaudēt atsevišķiem politiķiem kontroli pār nodokļu maksātāju naudu un sadalīt pēc sejām? Atdodiet to naudu privātajam sektoram, tas to sadalīs, viens otru uzraugot, kontrolēs konkurējot un to iztērēs daudz efektīvāk nekā tagad, kad to apsaimnieko kaut kāds ofisu planktons.

- Kā vērtējat principu veselības aprūpes finansēšanas likumā sadalīt divus pakalpojumu grozus, atkarībā no tā, vai cilvēks maksā vai nemaksā nodokļus, maksātājiem pielīdzinot arī virkni no maksāšanas atbrīvoto kategoriju?

- Šis ir tūpļa guļā, ilgās dzemdībās dzimis likumiņš ar dažādām traumām. Citāds viedoklis tika noairēts tikai VM kategoriskās pārliecības dēļ. Žēl, ka līdz galam netika uzklausīti citi viedokļi, kas, manuprāt, ir modernāki. Eiropā mainās noskaņojums, daudzas rutīnas lietas medicīnā virzās uz privāto pusi, jo tur valda skaidri, saprotami spēles noteikumi. Vienīgā metode, ar kuru var pacientu padarīt par sistēmas centru, ir ļaut viņam izvēlēties, pie kā ārstēties un apdrošināties.

Ir 23 attaisnotās nodokļa nemaksātāju grupas. Piemēram, tradicionālo konfesiju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros, to var saņemt, kad dzīvo klosterī, bet, kad vairs nedzīvo, ne. To visu administrēs Nacionālais veselības dienests. Pusgada laikā jāpieņem virkne MK noteikumu, ierēdņu armija ir vajadzīga, kas cīnīsies, skatīsies, kurā brīdī kam kas pienākas, cik viņš ir iemaksājis vai nav, vai tā mūķene ir atstājusi klosteri vai nav, vai pansionāta iemītnieks ir aizgājis mājās, vai, piemēram, vardarbībā cietušā pāridarītājs ir attaisnots, un kurš paziņos, ka tam cietušajam beidzas valsts apdrošināšana? Nedomāju, ka daudzi no nelegālajiem nodokļu nemaksātājiem tagad legalizēsies. Samaksās šos nieka 50 eiro pirmajā gadā, lai iekļautos sistēmā, un par to dabūs to pašu ko tie, kas kārtīgi maksājuši nodokļus! Man ir aizdomas, ka šo likumu nāksies koriģēt.

- Cik pēc pirmās kritikas lavīnas, jūsuprāt, nepieciešama un uz šīs platformas būvēta būs dzīvotspējīga eveselība?

- Eveselība ir vairāk nekā 10 gadus vecs projekts, ideja ir sena, bet bija pareiza un laba. Kamēr to stiepa garumā, nomainījās tehnoloģijas, un tagad cenšamies Nokia podziņtelefonu pārtaisīt par skārienjutīgu viedtālruni. Turklāt no pamatidejas eveselībā, kad aizejat pie ārsta, viņš ielogojas jūsu datu bāzē un redz, pie kādiem ārstiem esat bijis, kādi ir slēdzieni, izmeklējumi, kādas zāles esat dzēris iepriekš - nav ne atblāzmas. Ar mega eveselību atrisinātas tikai ereceptes un slimības lapas, kas bija domāti tikai kā blakusprodukti. Ereceptes gan ir reāls atvieglojums pacientam. Risinājums ir labs, bet maksāja par dārgu un nāca par ilgu. Tā tagad ir tikai erecepte un edarbnespējas lapa, bet nav izdarīts tas, ko vajadzēja.