Valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei šogad atkal mazliet piebriedīs un sazarosies.
Atbalsta programma piedzīvo lēnu, bet tāpēc pamatotu apjoma pieaugumu. Tā startēja 2015. gadā, kad valstij piederošā finanšu institūcija Altum uzņēmās galvot par 7,6 miljoniem eiro, kurus komercbankas pieņēma kā pirmo iemaksu par mājokļiem, ko uz banku kredītu rēķina iegādājās 1234 ģimenes ar bērniem. Uzmanību - šīs ģimenes nesaņēma no valsts reālu naudu, bet solījumu palīdzēt norēķināties ar banku tajā nepatīkamajā gadījumā, kad ģimene pati to nevar un banka to liek laukā no dzīvokļa. 2016. gadā garantiju summa pieauga līdz 20 miljoniem eiro, ko sadalīja 2956 garantijās, un 2017. gadā - līdz 22,6 miljoniem eiro priekš 3127 garantijām. Šajā gadā programma ieripojusi ar 24 miljoniem eiro, kam vajadzētu vēl mazliet palielināt izsniegto garantiju daudzumu. Šā gada martā plānots paplašināt potenciālo kredītņēmēju loku, uz līdzšinējiem nosacījumiem iekļaujot tur vecākus, kuriem bērni jau izauguši par jauniem cilvēkiem līdz 24 gadu vecumam. Skarbāki nosacījumi būs jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību.
Mājokļu garantiju programma ir naudas dzirnaviņas ar mūžīgā dzinēja pazīmēm. Tas notiek tā, ka valsts pavisam virtuāli sagādā Altum 1/4 daļu no galvojumu summas, bet komercbanku izsniegto kredītu kopsumma pērnā gada beigās sasniedza 445 miljonus eiro, kuru kustība ir aplikta ar daudziem un dažādiem nodokļiem, kas ienesa valstij daudz vairāk par nepilniem 13 miljoniem eiro, cik valsts skaitās jau ieguldījusi naudas plūsmas iekustināšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi iespējams multiplicēt jebkādu naudas apjomu. Nauda no nekā rodas tikai tik ilgi, kamēr lielais vairākums kredītņēmēju apmaksā savus parādus. Ja šie maksājumi pārtrūkst, tad naudas pieaugums apvēršas par naudas zudumu. Lai tā nenotiktu, bankām ir jāspēj pietiekami stingri izvērtēt kredītu lūdzēju maksātspēju daudzus gadus uz priekšu. Skaidrs, ka Latvijā nemaz nevarētu atrasties desmitiem tūkstošu tādu ģimeņu ar bērniem, bet bez sava mājokļa, kuriem uzticēt kredītu. Šādu prātojumu apstiprina kredītņēmēju potenciālā loka paplašināšana, lai būtu lielāka izvēle, kam naudu dot un kam - nedot. Kredītu lūdzēju līmenī tas nozīmē būt gataviem, ka bankas kredītu atteiks, nevis dos visiem pēc kārtas tāpēc, ka Altum rīcībā ir lielāka naudas kopsumma pirmo iemaksu garantēšanai. Pēc Altum sniegtās informācijas, līdz šim sistēma darbojusies praktiski perfekti, jo kopš 2015. gada Altum ir bijusi spiesta piedalīties tikai viena kredīta dzēšanā. Tik daudz naudas Altum noteikti ir savākusi komisijas maksās no galvojumu saņēmējiem. Šī maksa ir noteikta 2,5% apmērā no garantijas summas (nevis no aizdevuma summas!): ja, piemēram, ģimene ar diviem bērniem bankā aizņemas 50 tūkstošus eiro mājokļa iegādei, Altum garantijas apjoms ir 15% no aizdevuma summas un veido 7500 eiro, no kuriem komisijas maksa iznāk 187,5 eiro.
Lai cik būtu jauki, ja visa programma arī šogad raiti ripotu pa 2015. gadā iebrauktajām sliedēm, uz atnākušo gadu iespējams raudzīties arī ar bažām. Pirmkārt, mājokļu cenu pieaugums var samazināt faktiski izsniegto galvojumu skaitu, jo pirmās iemaksas aug līdzi mājokļu cenām, bet ģimenēm ar bērniem nebūtu jēgas izvēlēties pirkšanai aizvien šaurākus un citādās nozīmēs sliktākus dzīvoklīšus. Visticamāk, ka tieši tādos tās dzīvo un tieši tāpēc lūdz valsts atbalstu, lai tiktu labākos mājokļos. Jo kredītņēmēju mazāk, jo lielāks risks, ka kaut dažu kredītņēmēju problēmas sašūpos visas sistēmas stabilitāti. Otrkārt, gads atnācis ar pieaugumu ne vien mājokļiem, bet daudzām ikdienā lietojamām precēm. Vai ģimenes savu kredītsaistību dēļ ir gatavas atteikties no sviesta, kura cena dubultojusies? Cenas ir nopietni augušas arī citām pārtikas precēm, degvielai u.tml. Ja ģimenes ienākumi neaug līdzi cenām, tad tas var iedragāt ģimenes spēju norēķināties ar banku. No otras puses, inflācija mudina aizņemties cerībā, ka aizņēmumu, sacīsim, ģimenes gada ienākumu apmērā varēs atdot ar viena mēneša vai tikai vienas dienas ieņēmumiem.