Runāt nozīmē dzīvot. Pašvaldībai izdzīvot
Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un uzņēmums Latvijas Mobilais telefons (LMT) izmērījuši mobilo sakaru lietošanas intensitāti visā Latvijas teritorijā diennakts režīmā un vairāku gadu garumā.
Vairāku gadu garumā ik pēc 15 minūtēm uzskaitīts, cik sarunu LMT tīklā, bet ieskaitot LMT klientu sarunas ar citu tīklu abonentiem, apkalpo katra no 1235 sakaru bāzes stacijām. Pētījuma prezentāciju BVEF dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš (vārda un uzvārda sakritība, nevis jauns pavērsiens bijušā politiķa un tagadējā zemnieka Gundara Bērziņa biogrāfijā) norādīja, ka pētījums sākts bez hipotēzes, ko vajadzētu pierādīt vai apgāzt. Tātad ņēmuši ziņas par gandrīz 65 miljonu telefonsarunu dislokāciju telpā un laikā un mēģinājuši atpazīt grupas, kādās šie dati paši par sevi sadalījušies.
Karte
Gan pašiem pētniekiem, gan viņu auditorijai plašākas sabiedrības un sabiedrības pārvaldes līmeņos nācās izvēlēties arī atskaites punktus ārpus datu masīva un meklēt, vai sarunu intensitātes sadalījums nav kaut kādā sakarā ar šiem atskaites punktiem. Varbūt uztveramības atvieglošanas dēļ pētnieki šoreiz koncentrējušies uz sarunu kopējās intensitātes un šīs intensitātes svārstībām gada 12 mēnešos un nedēļas 7 dienās visās 119 Latvijas pašvaldībās. Pēc sarunu intensitātes profiliem tādējādi atpazītas septiņas dažādas pašvaldību grupas un vēl astotā ar nosaukumu «Viļānu fenomens». Grupu nosaukumi veidoti uzsvērti draudzīgi datu lietotājiem. Pirmā grupa ir Darbarūķi - lielās Latvijas pilsētas, daži Pierīgas novadi un vēl Preiļi: sarunu tur kopumā daudz, darbdienās daudz vairāk nekā brīvdienās, vasaras atvaļinājumu laikā jūtami mazāk nekā gada pārējos 10 mēnešos. Otrā grupa ir Harmoniskie - Ventspils, kas ar piesaistītajiem tūristiem vasaras vidū spējusi kompensēt atvaļinājumos aizbraukušos, Pierīgas novadi, Smiltene u.c. Cita grupa - Ballētāji gar visu jūras malu ar Salacgrīvu priekšgalā, bet argumenti piesaistīt cilvēkus vasaras brīvdienās uzrādās arī Tērvetei, Rundālei, Vecpiebalgai u.c. Ir atpazīti Mērenie, kas apdzīvo pusi Latvijas teritorijas, un Apātiskie, kas koncentrējušies gar Latvijas austrumu robežu, bet Viļāni izrādās vienīgā pašvaldība valstī, kas nav pratusi konvertēt sarunu intensitātes pieaugumā pēdējos gados Latvijā nenoliedzami pieaugošo naudas daudzumu un tā apriti.
Pētījuma autori parāda Latviju tā, lai pamatiedzīvotāju kopskaita sarukumu kompensētu viņu pārvietošanās, no kuras daudzām pašvaldībām kaut kas tiek: viena dod cilvēkiem dzīves vietu, otra - darba iespējas, trešā - izklaidi, ceturtā - atpūtu; ir vietas, kur cilvēki pulcējas vairāk ziemās, un ir vietas, kur vasarās...
Ja nu lielākajai daļai pašvaldību kaut kas labs ticis, tad mēs atkal esam tuvāk lēmumam beidzot tomēr likvidēt pašvaldības, kas nevar uzrādīt ne šādu, ne tādu lomu Latvijas ekonomikā un sadzīvē. Tam pētījuma rezultātu apspriešanā iespējami saudzīgi pieskārās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, jo saprotams, ka šādu pašvaldību administrāciju uzturēšana augsto nodokļu veidā ir smags slogs visiem Latvijas uzņēmumiem.
Pašreizējā Latvijas valdība pārtaisīt pašvaldības negrib, bet tā vairs nav garantija, ka nepārtaisīs. Pašreizējais valsts pārklājums ar 119 pašvaldībām radās pāris stundu laikā 2009. gadā, kad Latvijas kreditori atteicās dot naudu valstij ar 600 pašvaldībām. Ja tagad valdībai pateiks tikpat stingri kā par bankām, ka šeit jāpaliek 19 vai deviņām pašvaldībām, tad pēc stundas tā arī būs. LU un LMT pētījums ir kā radīts tādam notikumu pavērsienam, ja nāktos tuvināt valsts administratīvo iedalījumu reālajai ekonomikai.