Vairs nevar laivot pa Amatas upi

© F64

Ūdens līmenim Amatas upē turpinot kristies, ceturtdien tas noslīd zem robežas, pie kuras upe ir sekmīgi laivojama, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Laivošanai piemēroto atzīmi - 105 centimetrus - ūdens līmenis Amatā pārsniedza piektdien, 6.aprīlī, kad upē vēl gāja ledus. Tā kā nebija daudz sniega un nokrišņu, maksimālais palu līmenis Melturu novērojumu stacijā šopavasar nesasniedza pat 140 centimetru.

2013.gada lielajos palos ūdens līmenis Amatā pie Melturiem pakāpās līdz 203 centimetriem, savukārt lietavu ietekmē pagājušā gada septembrī tas sasniedza 171 centimetra atzīmi.

Arī Abavas pietekā Imulā ūdens nokrities zem laivošanai nepieciešamā līmeņa, savukārt lielākajā daļā Latvijas upju - tajā skaitā Abavā, Ogrē un Gaujā - ūdens līmenis ir piemērots laivošanai.

Teju visās upēs turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās, aizvadītajā diennaktī tas vēl mazliet cēlās dažos Aiviekstes, Gaujas un Salacas posmos.

Ūdens līmeņa kāpums turpinās Daugavā, lai gan tas kļuvis lēnāks. Latvijas un Baltkrievijas pierobežā ūdens līmenis kopš marta beigām cēlies par teju pieciem metriem, Daugavpilī kopš 2.aprīļa ūdens līmenis likteņupē pakāpies par 3,7 metriem, sasniedzot 4,6 metru atzīmi. Jēkabpilī ūdens līmenis saglabājas zemāks nekā 4.-5.aprīlī un ziemā, kad upē bija liels ledus sastrēgums.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais