"Delna" zaudē Lembergam arī apelācijas instancē

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumi, ka Delna «ir nulles» u.c. bijuši tiesiski, nav pretrunā ar Latvijas Republikas Civillikuma normām, judikatūru un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi, secināms no Kurzemes apgabaltiesas pilnā sprieduma teksta.

Šā gada 5. martā Kurzemes apgabaltiesa noraidīja Delnas pieteikto apelācijas sūdzību par 2017. gada 7. decembra Ventspils tiesas spriedumu, kas bija Delnai nelabvēlīgs: «Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus, apelācijas sūdzības argumentus un lietas materiālus to kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība ir noraidāma.»

Kurzemes apgabaltiesa, līdzīgi kā pirms tam Ventspils tiesa, ne tikai noraidīja Delnas prasību, bet vēl piesprieda Delnai maksāt A. Lembergam naudiņu: «Piedzīt no «Sabiedrības par atklātību Delna» par labu Aivaram Lembergam ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību tiesā 1210 eiro. Piedzīt no «Sabiedrības par atklātību Delna» par labu valstij ar lietas izkatīšanu saistītos izdevumus 2,09 eiro.»

Izvērtējot Ventspils tiesas spriedumu, apelācijas instance atzinusi, ka tajā «dots pareizs lietas apstākļu vērtējums, pareizi piemērotas materiālo tiesību normas un judikatūra un (Delnas) prasība pamatoti noraidīta».

Strīdas par video

Delna Kurzemes apgabaltiesā sūdzējās, ka pirmās instances tiesa, taisot spriedumu, nav ievērojusi tiešuma principu, lemjot tiesas zālē neskatīties Delnai netīkamo A. Lemberga preses konferenču videoierakstus, kuros A. Lembergs izteicās, ka «Delna ir Vienotības piedēklis», «Delna pārstāv trīs biedrus», «Delna ir ārzemju specdienestu finansēta organizācija», «Delnas padomes atrodas politisku amatpersonu rokās», «viņi ir nulles».

Pamatojot, kādēļ Delnas pārmetums par video neskatīšanos tiesas zālē ir nevietā, Kurzemes apgabaltiesa norādījusi: «Nav pamata uzskatīt, ka kādam no lietas dalībniekiem vai tiesai, pretēji norādītajam, nebūtu bijis zināms videoieraksta saturs un tas vēl papildus būtu īpaši pārbaudāms tiesas sēdē. Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs izteicies 2016. gada 2. novembra un 2016. gada 30. novembra preses konferencēs, un nav strīda arī par to, ko atbildētājs šajās konferencēs teicis, bet lietas izskatīšanas priekšmets ir izteikumu vērtējums.»

«Delna ir Vienotības piedēklis»

Vērtējot Ventspils tiesas secinājumus saistībā ar A. Lemberga izteikumiem «Delna ir Vienotības piedēklis», «Delna pārstāv trīs biedrus», «Delna ir ārzemju specdienestu finansēta organizācija» un «Delnas padome atrodas politisku amatpersonu rokās», Kurzemes apgabaltiesa norādījusi, ka pilnībā piekrīt Ventspils tiesai: šie izteikumi «vērtējami kā atbildētāja viedoklis, analizējot abu preses konferenču kontekstu, kādā šie izteikumi pausti. Tā kontekstā ar preses konferenču tēmām - personāla atlases politika valstī un «Sabiedrības par atklātību Delna» loma politikā - atbildētājs ir paudis savu attieksmi un attiecīgi secinājumu par to, ka «...Delna, kas ir Vienotības piedēklis», izdarījis, analizējot biedru sarakstu un konstatējot, ka daži no tiem ir bijuši partijas Vienotība biedri. «Ko viņi (Delna) pārstāv? Trīs biedrus trijās rindās?» izteikts kā secinājums tam, ka tās biedru skaits nav daudzskaitlīgs, bet izteikumu: «ārzemju specdienestu finansēta organizācija» atbildētājs paudis, pamatojoties uz ziņām par ārzemju («... caur Dž. Sorosu») līdzfinansējumu, nenorādot, kādu specdienestu sponsorēta ir sabiedrība caur šo fondu. Savukārt, secinājumu par to, ka «... padome atrodas (..) politisku amatpersonu rokās», atbildētājs paudis, viņa vārdiem sakot, «saliekot kopā» to informāciju, kas viņam zināma par Delnas padomes personālsastāvu. No minētā izriet, ka atbildētājs izdarījis savus secinājumus no viņa rīcībā esošas informācijas un, izejot no tās, paudis savu attieksmi pret prasītāju».

«Delna ir nulles»

Delna lūgusi apelācijas instanci grozīt Ventspils tiesas lēmumu par A. Lemberga izteikumu «Viņi (Delna) ir nulles» un piespiest A. Lembergu atvainoties par «nepamatotu un reputāciju aizskarošu viedokli». Kurzemes apgabaltiesa, izvērtējot A. Lemberga viedokli par to, ka Delna ir nulles, secinājusi, ka «pirmās instances tiesas vērtējums ir pareizs, balstīts uz judikatūru un ECT atziņām». To, kādēļ A. Lemberga viedoklis par Delnu kā nulli nav pretrunā ar likumu, tiesa apelācijas sprieduma tekstā skaidro ļoti detalizēti: «Izvērtējot izteikuma kontekstu, ir saprotams, ka atbildētāja ieskatā prasītāja darbība ir maznozīmīga, lietojot metaforu («... viņi ir nulles») - t.i., tēlainu izteiksmes veidu, kas balstīts uz salīdzinājumu, taču ir izteiksmīgāks par vienkāršu salīdzinājumu. Šajā gadījumā pielietotā metafora nav atzīstama par rupju un prasītājas reputāciju aizskarošu un tiesa piekrīt pirmās instances tiesas atsaucei uz ECT atziņu, ka attiecībā uz viedokļiem vai kritiku, kas izteikta asā un spēcīgā formā, vārda brīvība aizsargā ne tikai informācijas saturu, bet arī formu, kādā tā pausta (ECT 1997. gada 1. jūlija spriedums lietā «Oberšliks pret Austriju»). Apelatore atsaukusies uz tiesību doktrīnu - proti, ka personiski kaitējumi, tajā skaitā reputācijas aizskārumi, ir grūti novērtējami, jo kaitējums nav acīm redzams kā mantiska samazinājuma gadījumā. Tajā pašā laikā prasītāja nav norādījusi, kādā veidā šis izteikums aizskar prasītājas reputāciju, nav atsaukusies ne uz vienu faktu un nav nodevusi tiesas vērtējumam nekādus pierādījumus par to, ka atbildētāja izteikumi jelkādā veidā būtu kaitējuši prasītājai pašai vai tās biedriem.»

Politiska organizācija

Kurzemes apgabaltiesa bez uzmanības nav atstājusi arī Delnas sašutumu par to, ka pirmā instance ignorējusi Delnas viedokli, ka politiķiem izteikumos jāizrāda sevišķa tolerance, jo īpaši izteikumos par Delnu. Analizējot šo jautājumu, apelācijas instance spriedumā norādījusi sekojošo: «Kritizējot tiesas secinājumu, ka prasītājai jāpieņem lielāka tolerance attiecībā uz reputācijas aizskārumiem, prasītāja norādījusi, ka jebkuras nepamatotas un aizskarošas informācijas izplatīšana ietekmē prasītāja reputāciju negatīvi. Šādam apelatora viedoklim tiesa nepiekrīt, jo, kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, veicot savu darbību atbilstoši sabiedrības mērķim - t.i., veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas valsts pārvaldē, politikā, biznesā un savstarpējās attiecībās (Delnas Statūtu 2. punkts) -, sabiedrībai jārēķinās, ka, atrodoties politiskās un sabiedriskās dzīves centrā, tā var saņemt ne tikai labvēlīgu attieksmi, bet tikt pakļauta arī aktīvai un negatīvai kritikai gan no sabiedrības, gan politiķu puses.

Tiesu praksē nostiprinājies princips, ka piemērojamās kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir plašākas. Šis pats princips ir attiecināms uz sabiedrību, kas darbojas politiskajā vidē.»