Meža nozare. Novirza koksni vietējai būvniecībai
Latvijas būvnormatīvi un būvniecības paraugi orientē uz kokmateriālu padarīšanu par galveno būvmateriālu lielām dzīvojamām un sabiedriskajām ēkām un citiem objektiem.
Šā gada 1. maijā apritēs gads, kopš Latvijā atļauts būvēt sešstāvu koka ēkas. Mūsu būvindustrija līdz tām nonāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot rūpnieciski ražotas koka būvkonstrukcijas trīs līdz piecu stāvu ēkām, kādās būvnormatīvi neprasa iebūvēt liftus un tādējādi neliek ēku arhitektiem, konstruktoriem un celtniekiem risināt problēmas, kā padarīt tehniski un estētiski saderīgu koku ar dzelzsbetonu. Tas nav viegls uzdevums, bet tieši tāpēc lielu atzinību ir izpelnījusies Liepājas uzņēmumu grupas CTB kantorēka Cukura ielā 38a. Vērtējot 2017. gada būves biedrības Building Design and Construction Council versijā, tai tika Būvniecības gada balva par pirmo vietu nominācijā Jauna sabiedriskā ēka. Vēl lielāku atzinību tai izrādīja Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība, kuras skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 šīs ēkas arhitekta, pasūtītāja un būvnieku godināšana tika atstāta uz pasākuma nobeigumu jeb kulmināciju. Pēc otrās apbalvošanas skates Gada labākā būve žūrijas loceklis Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons skaidroja Neatkarīgajai, ar ko tieši izcēlusies pēc būvapjoma un funkcijām pavisam parastā ēka. Tad arī izrādījās, ka koka un betona apvienošana bijusi viens no galvenajiem faktoriem, kas tai pievērsis uzmanību. No būvmateriālu ražotāju viedokļa šādas saderības apbalvošana ir kā Zālamana lēmums, jo nesāksim taču koka dēļ ignorēt tik nozīmīgu vietējo uzņēmumu kā cementa ražotāju Cemex. Koka būvmateriālu ražtāji to visu laiku norāda, ka nav pret betonu vai citiem būvmateriāliem kaut vai tāpēc, ka arī koka mājām nepieciešami pamati, stiklojums, stiegrojums utt.
KĀ PASAKĀ. Par koka tiltu Tērvetes dabas parkā varētu stāstīt, ka to taisījis Meža vecis ar rūķīšiem / Publicitātes foto
Ir pausta politiskā griba
Aicinājumi izmantot koku kā celtniecības materiālu Latvijā nav nekas ekstravagants. Tur var saskatīt pat politiskās gribas apliecinājumu, ka tika pārvarēti ugunsdzēsēju iebildumi un grozīti būvnormatīvi, kas būtiski palielināja Latvijā atļautos būvapjomus, kādus dažādas nozīmes ēkām drīkst uzbūvēt no koka. Jau ar 2013. gada
23. decembri datēti grozījumi Latvijas būvnormatīvā 20614 Koka konstrukciju projektēšana un ar 2015. gada 30. jūniju - grozījumi būvnormatīvā 20115 Būvju ugunsdrošība.
Būvnormatīvu grozījumu autori galvo par sava produkta atbilstību pasaules labākajiem paraugiem, bet būvindustrijas viedoklis par to nav tik viennozīmīgs. Koka ēkām izvirzīto prasību ir daudz. Būvnormatīvi nosaka attālumus starp koka ēkām, lai pa tām neizplatītos uguns un varētu piebraukt ugunsdzēsēji; liek katrā stāvā ieprojektēt aili, caur kuru ugunsdzēsēji ar autopacēlāju varētu evakuēt ēkas iemītniekus un paši iekļūt ēkā; nosaka koka apšuvumu ar rīģipsi un metāla vai citu nedegošu materiālu izvietošanu starp ēkas stāviem; prasa aprīkot ēkas ar uguns signalizāciju un ūdens izsmidzināšanas iekārtām un ēku perimetram 4 metru augstumā nodrošināt ugunsizturīgu pārklājumu, lai ēku nevarētu tīšām vai netīšam aizdedzināt no ārpuses... Lai gan šīs un citas prasības neattiecas pilnīgi vienādi uz jebkuru koka ēku un dod ēku arhitektiem un konstruktoriem iespēju izvēlies starp dažādiem uguns aizsardzības risinājumiem, dažas prasības būvniekiem ļoti nepatīk. Piemēram, prasība apšūt koku ar rīģipsi padara koku tikai par konstrukciju materiālu, bet apslēpj tā ekoloģiskās un vizuālās priekšrocības.
Prototipi izstrādes stadijā
Ugunsdrošības prasības nespeciālistam neizklausās pārmērīgas, bet no speciālistiem prasa papildu pūles koka ēku prototipu radīšanai. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc koka ēkas ārpus individuālo māju sektora neaug kā sēnes pēc lietus.
KOKUS TURP UN KOKA PANEĻUS ŠURP. Veids, kā Saldū tika uzcelta mūzikas skola no Latvijai tobrīd netradicionālā veidā sagatavotiem koka būvelementiem / Publicitātes foto
Sabiedrisko ēku grupā jāpiemin 2015. gadā uzceltā Saldus mūzikas skola no Vācijā izgatavotiem pilnkoka paneļiem. A/s Latvijas valsts meži klientu apkalpošanas centrs Dundagā svinēja dubultuzvaru 2016. gada konkursos Gada labākā būve un Būvniecības gada balva.
Pamanāmas koka būves, kas nav ēkas, ir gājēju tilts pāri šosejai dabas parkā Tērvetē un estrāde Dobeles novada Krimūnās. Šie objekti ir uz vietas iegūto zināšanu iemiesojumi. Neatkarīgā jau ir atzīmējusi, ka Latvijā izveidots lielizmēra liekti līmētu koka konstrukciju rūpniecisko pētījumu centrs IKTK (Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās), un abus minētos vides objektus realizējusi būvfirma Igate būve. Šie objekti kalpo ne tikai publikai, bet arī zinātnei un inženierijai, jo tajos ievietotas mērierīces, kas parāda konstrukciju noturību pret slodzi un laika apstākļu miju, izmaiņas koksnes struktūrā u.tml. Vismaz līdz šim saņemtie rezultāti apliecina, ka līmēta liekta koka konstrukcijas brīvā dabā stāvēs vēl ilgu laiku.
Koksnes izstrādājumi starpvalstu apritē
Latvijas kokapstrādes nozare jau ir izcīnījusi vietu pasaules tirgos nevis kā baļķu, bet kvalitatīvu koksnes izstrādājumu ražotāja. Tai skaitā pēdējos piecpadsmit gadus Latvijā attīstās koka ēku karkasu un citu būvelementu ražošana, kuras produkti tiek biežāk izlietoti citās Eiropas valstīs nekā Latvijā. Tomēr nav noliedzams, ka Latvijai vēl ir milzīgas iespējas pievienot savai koksnei daudz lielāku vērtību. Tradicionāli tas būtu paaugstināt eksportējamo kokmateriālu apstrādes pakāpi, bet netradicionāli - aizvieto eksportu ar šo pašu kokmateriālu izmantošanu uz vietas.
Palūkosimies nopakaļ kuģiem, kas dienu no dienas ved Latvijas koksnes izstrādājumus uz Britāniju vai tepat līdzās uz Skandināviju, un konstatēsim, ka koksnes pircēji dzīvo daudz pārticīgāk nekā koksnes pārdevēji. Tātad koksne būtu jāpērk kopumā, bet tas neizslēdz ne koksnes eksporta, ne importa pieaugumu.
Ekonomikas globalizācijas apstākļos nav viennozīmīgi secināms no eksporta un importa bilances tepat Baltijā, vai Latvijai labāk ir tā, kā ar Igauniju, pret ko Latvijas koksnes un tās izstrādājumu tirdzniecības bilance ir plusā (šā gada februārī eksports par 11,8 miljoniem eiro un imports - par 6 miljoniem eiro), vai ar Lietuvu, kas pamanījusies pārdot Latvijai koksni un tās izstrādājumus par 11,9 miljoniem, bet nopirkt - par 8 miljoniem eiro. Lai šeit vērtētu izdevīgumu vai neizdevīgumu, ir jāzina preču aprites nomenklatūra un jēga. Latvija tik tiešām pērk no Lietuvas daudz kokmateriālu, kurus pēc apstrādes pārdod visā pasalē un Igaunijā tai skaitā. Kopumā gada īsākā un šogad mežu izstrādei klimatiski nelabvēlīgā mēneša februāra bilance koksnes segmentā ir +166,6 - 44,3 = 122,3 miljoni eiro plusā pēc tradicionālās izpratnes par pozitīvu tirdzniecības bilanci.
Valsts rādīs labo piemēru
Valsts šķiet ar mieru tirdzniecības bilanci pabojāt, novirzot koksni vietējai būvniecībai. Piemēram, šā gada 9. februārī Ekonomikas ministrija izlaida apkārtrakstu Koka ēku būvniecībā Latvijā ir liels potenciāls ar tādām tēzēm, ka koka ēku būvniecības priekšrocības attiecībā pret tradicionālo būvniecību ir:
• par trešdaļu īsāks būvniecības laiks,
• piecas līdz sešas reizes mazāks svars nekā dzelzsbetonam, kas būvniecības procesā jātransportē un - galvenais - jāpaceļ daudzu metru (stāvu) augstumā,
• daudz klusāks un tīrāks būvlaukums,
• oglekļa iekapsulēšana, mazinot globālo sasilšanu,
• augsta uguns un seismiskā noturība, ja, protams, tiek ievērotas jau minētās un neminētās būvnormatīvu prasības.
Apkārtrakstā ietverts ekonomikas ministra Arvila Ašeradena aicinājums, ka «valstij ir jāuzņemas galvenā loma koka ēku popularizēšanā un jārada piemēri, kas uzskatāmi demonstrē dažādās iespējas». Sekoja Valmieras domes priekšsēdētājs Jāņa Baika solījums, ka Valmiera ar valsts palīdzību būtu gatava kļūt par celmlauzi šajā jomā, īstenojot pirmo koka daudzstāvu ēkas būvniecības projektu Latvijā.
Par būvniecību atbildīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka ikviens vietējā ēkā iebūvēts kubikmetrs koksnes dos augstāku pievienoto vērtību nekā eksportēts kubikmetrs koksnes. Pavisam vienkārši no valsts viedokļa rēķinot, nodokļos var savākt vairāk naudas no cilvēkiem, kuri dzīvos koka mājā gadu desmitu garumā, nekā vienā reizē no šo koku eksportā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām. Nelaime tikai tā, ka eksports dod ienākumus uzreiz, bet jebkuri ieguldījumi ir zem jautājuma zīmes. Šī zīme nekļūst ne par matu mazāka, ja ēkas ceļ no visstiprākā dzelzsbetona. Arī tāda māja var nodegt, ko lieku reizi apliecināja pagājušās vasaras traģēdija Grenfell Tower debesskrāpī Londonā, kur bojā aizgāja vairāk cilvēku nekā pie mums Zolitūdē zem sabrukušā veikala dzelzsbetona konstrukcijām. Daudzos citos gadījumos gan dzīvojamās, gan ražošanas un sabiedriskās ēkas izrādās uzceltas nepareizajā vietā vai nepareizā veidā un tāpēc tiek jauktas nost vai vienkārši pamestas. Tieši tādos skumjos brīžos var mierināt fakts, ka koka ēkas daudz vieglāk nojaukt un nenodarīt dažkārt ļoti grūti un dārgi labojamu kaitējumu vietai, kurā tās stāvējušas.