Aizpildīs robus apbūvē un ekonomikā
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstīja apņemšanos darīt visu no valsts un pašvaldības atkarīgo, lai nodrošinātu starptautisko biznesa pakalpojumu centru atvēršanu.
Ekonomikas ministrijas un Rīgas domes, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses, Latvijas Komercbanku asociācijas un Ārvalstu investoru padomes vadītāji parakstīja memorandu un tam sekojošu rīcības plānu par sadarbību, lai veicinātu starptautisko biznesa pakalpojumu centru atvēršanu Rīgā. Pasākums notika 26. aprīlī jau esošā biznesa centra Place Eleven jumta terasē 14. stāvā. Savā uzrunā pirms dokumenta parakstīšanas N. Ušakovs atzīmēja, ka no šīs terases skats uz Rīgas un visas Latvijas ekonomiku paveras šo vārdu vistiešākajā nozīmē: tik tiešām ir redzamas valsts galvenās pārvaldes iestādes, kur apgrozās lielākās vietējās izcelsmes naudas summas, ir atpazīstamas lielāko viesnīcu un ražotņu ēkas, acīs un debesīs duras celtniecības tehnika ap jaunbūvēm, un to visu sasaista sauszemes, ūdens un gaisa transporta artērijas un mezgli.
Vēl tikai pirms dažiem mēnešiem pavisam savādākas izjūtas nekā tagad izraisīja Place Eleven terases tuvākā apkārtne. Proti, terase atrodas vienā līmenī ar AB.LV Bank un Rietumu bankas galvenajām izkārtnēm virs šo banku centrālo biroju daudzstāvu namiem, tāpēc no terases izskatās tā, it kā šīs izkārtnes būtu ar roku aizsniedzamas; tikai mazliet tālāk bankas Luminor izkārtne, arī Citadele nav pārāk tālu, bet Swedbank un SEB bankas ēkas ir pietiekami lielas, lai tās Rīgas ainavā nepazustu. Tātad Latvija - viens no finanšu mezgliem ne jau vietējos, bet pasaules mēroga norēķinos. Naudas pārvietošanās starp norēķinu centriem atgādina latviešu tautas pasaku par lidojošajiem ezeriem, kas krītot zemē tajā vietā, kur kāds pasaka pareizo vārdu. Tieši šādai naudai tika sagatavots nosēšanās laukums starp jau esošo Rīgas apbūvi gar Krišjāņa Valdemāra ielu un Daugavu vai - mazākā telpas un celtniecības laika mērogā - starp Skanstes ielu un Ganību dambi. Daži naudas ezeriņi - jau pieminētās bankas, arī Arēna Rīga un vēl citi tajā apvidū jau ir piezemējušies, bet kopēju naudas aprites sistēmu izveidot vēl nepaguva. Pirms dažiem mēnešiem šķita, ka pāris gadu laikā tas notiks, bet viss ir mainījies kopš brīža, kad AB.LV Bank nācās nosaukt sevi par pašlikvidējošos banku. Tas neapšaubāmi ir vārds, no kura naudas ezeri lido projām. Tieši tāpēc valsts, pašvaldības un biznesa organizāciju amatpersonām nācās rāpties uz jumta un saukt šos ezerus atpakaļ. Banku un tāpat arī preču tranzīta apkalpošanā briestošās nepatikšanas liek amatpersonām aizmirst, ka tie paši cilvēki ir arī politiķi, kam pienākas apmainīties ar skarbiem vārdiem vismaz dažus mēnešus, cik tagad vēl atlicis līdz Saeimas vēlēšanām.
Biznesa pakalpojumu centru atvēršana nozīmē, ka tagadējās AB.LV Bank darba vietas tiktu saglabātas un papildinātas ar darba vietām turpat līdzās uzceltajās biroju ēkās, kurās cilvēki darītu to pašu, ko tagad tur dara, bet darītu pēc ārzemju banku vai jebkuru citu firmu pasūtījuma. Droši vien tas būs mazāk ienesīgi, toties ar mazāku atbildību, jo to uzņemsies pasūtītāji. Tāda darba un atbildības dalīšana starp darba devējiem vienā un darbiniekiem - otrā pasaules malā pašlaik patiešām ir plaši izplatīta, bet tās jēga, t.i., ilglaicīgums nav īsti skaidrs. Pārdomas vai pat aizdomas izraisa Nacionālās nekustamo īpašumu alianses valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Vanaga teiktais pirms memoranda parakstīšanas, ka pakalpojumu sniedzēju «darbaspēks - pārsvarā studenti - Rīgā nav problēma». Tātad tiks piedāvāts darbs, ko iespējams ātri apgūt un darīt bez plašām zināšanām un pieredzes. Jautājums ir tāds, vai tiešām tādus darbus nespēj un vēl ilgi nespēs izpildīt datori.