Par 1326 Indijas valstspiederīgo kopienas esamību Latvijā atgādina tie divi cilvēki, kas apcietināti par sievietes izgrūšanu pa 8. stāva logu.
Ziņa par briesmu darbu īsi pēc 11. maija pusnakts Rīgā, Viestura prospektā, saplūst ar ziņu par to, kā pirms pāris mēnešiem Indijā nogalināta Latvijas pilsone Līga Skromane.
11. maija notikums pagaidām nav eskalēts pavisam citā skaļuma pakāpē, kāda būtu kampaņa pret ļaušanu ārzemniekiem, t.i., Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nepiederošiem ārzemniekiem, iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Daudz tuvāk nekā reālajā laikā šie notikumi atrodas mediju telpā. Proti, indiešiem vajadzēja pāris mēnešus, lai vispirms atrastu L. Skromanes līķi, un pēc tam vēl pāris nedēļas, lai atrastu viņas slepkavas. Ziņa par viņas meklēšanas un pēc tam arī izmeklēšanas noslēgumu līdz Latvijai atnāca ap 6. un 7. maiju divās versijās. Pēc pirmās versijas, policija atradusi slepkavas. Pēc otrās, policija atradusi cilvēkus, kurus piespiest atzīties slepkavībā. Jebkurā gadījumā nav šaubu, ka Indijā slepkavojuši indieši. Rīgas gadījumā paliek pavisam maz šaubu par konkrēto, Latvijā legāli dzīvojošo indiešu vainu sievietes nāvē. Par vainas pakāpi un sadalījumu Valsts policijai vakar vēl nebija pabeigtas versijas. Tiek izmeklēts vārda tiešā nozīmē skaļš notikums ar daudziem lieciniekiem, par kādiem pret savu gribu kļuvuši traģēdijas vietai tuvāko dzīvokļu un māju iemītnieki, jo klaigāšana pēc pusnakts tomēr nav parasta lieta Rīgas guļamrajonos.
11. maija notikums pagaidām nav eskalēts pavisam citā skaļuma pakāpē, kāda būtu kampaņa pret ļaušanu ārzemniekiem, t.i., Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nepiederošiem ārzemniekiem, iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Notikums nav iepīts Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (VLTB/LNNK) publikācijā Ārvalstu studenti - kebabu cepēji, kas portālā Delfi parādījās 17. maijā. Tīšām vai netīšām, bet J. Dombravas aicinājumi un argumenti tika padarīti par ļoti nepārliecinošiem tajā saīsinājumā, kādā tos izplatīja aģentūra LETA: «Dombrava pieļauj, ka daudzi no viņiem studijas izmanto vien kā aizsegu, lai varētu mierīgi dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā. Tāpat nacionālistiski noskaņotais politiķis satraucas, ka ārvalstu studentu skaits kļūs tik liels, ka apdraudēs latvisko identitāti.» Tikai mazliet pārliekot akcentus, J. Dombravas uznāciens pārvērsts par viesstrādnieku piesaistīšanas reklāmu, ka cilvēki esot gatavi pat riskēt un šmaukties, lai tikai varētu «mierīgi dzīvot un strādāt» Latvijā. Uztraukšanās par latvisko identitāti Rīgā ir smieklīga laika pavadīšana, ko piekopj J. Dombrava ar savu fanu pulciņu, turpretī tādi gadījumi kā Viestura prospektā var pavērst sabiedrisko domu pret cilvēkiem ar atšķirīgām pazīmēm pēc ādas krāsas u.tml. Sabiedrības noskaņojums nav tik jutīgs, lai reaģētu jau uz vienu šādu gadījumu, bet, no otras puses, tas ir vēl jo mazāk jutīgs pret statistiskajiem datiem. Ja cilvēki kaut ko ieņem galvā, tad pie tā viņi turas, cik ilgi vien iespējams.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šo gadu Latvija iesākusi ar Indijas valstspiederīgo kopienu 1326 cilvēku lielumā. No tiem 987 legalizējušies šeit kā studenti. Pārējie ieceļotāji no Indijas skaldās ļoti sīkās grupiņās, izmantojot desmitiem iemeslu, ar kādiem Latvija piešķir vienu gadu derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, pie kādām tikuši 1272 indieši, vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, līdz kādām tikuši tikai 54 cilvēki. Darbu kā ieceļošanas iemeslu uzrādījuši 167 strādājošie kopā ar viņu ģimeņu locekļiem. Tas šķiet ļoti maz, salīdzinot ar J. Dombravas pieminētajiem kebabu cepējiem, kuru skaits acīm redzami un strauji pieaug pamatā aiz izkārtnēm Turku kebabi un Pakistānas kebabi. Tajos tiešām daudz dienvidnieciska izskata jaunu cilvēku, bet pēc viņu anatomiskajām pazīmēm nevar noteikt viņu izcelsmi no Indijas, Pakistānas vai etniski neviendabīgās Turcijas. Sevi ar lētumu pozicionēt spējīgie Pakistānas kebabi ir piesaistījuši tik daudzus darbiniekus, ka grūti izdomāt vēl lielāku joku par PMLP publikāciju, atbilstoši kurai strādāt Latvijā ieradušies trīs - jā, trīs - cilvēki no Pakistānas.