Kravu īpašniekiem piedāvā "Amber Train"

VIENOŠANOS PARAKSTĪJUŠI Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmumu LDz Cargo valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga un LDz loģistika valdes loceklis Eduards Čerņavskis, Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai viceprezidents Egidijs Lazausks un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma EVR Cargo vadītājs Rauls Tomsalu © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa uzņēmumu pārstāvji otrdien Tallinā parakstīja vienošanos izveidot regulāru kravu vilcienu kustības maršrutu Amber Train starp Polijas un Lietuvas robežstaciju Šestokā un Mūgas ostu pie Igaunijas galvaspilsētas Tallinas.

Viens vilciena sastāvs Amber Train maršrutu izmēģināja šā gada aprīļa vidū, bet regulārai vilcienu kustībai vismaz reizi nedēļā jāsākas jūnija beigās vai jūlija sākumā. Viena vilciena sastāvā ieliekamo kravu daudzums ir niecīgs attiecībā pret to kravu daudzumu, kāds tagad tiek vests cauri Baltijai dienvidu - ziemeļu virzienā ar automašīnām. Ik dienas Polijas un Lietuvas robežu šķērso apmēram pieci tūkstoši kravas mašīnu un četri tūkstoši - virzās pa autoceļu Via Baltica. Ne visas kravas no dienvidiem ienāk Baltijā cauri Šestokai, un ne visas no tām jānogādā līdz Tallinai. To pašu var teikt par kravām, kas Baltiju sasniedz no ziemeļiem ar prāmjiem no Helsinkiem, Stokholmas vai Sanktpēterburgas. Tomēr liela vai pat lielākā daļa kravu Baltijā tiek vestas tik tālu, lai tās pienāktos likt uz dzelzceļa atbilstoši tai kārtībai, kādu cenšas ieviest Eiropas Savienības pārvaldes iestādes.

Amber Train virzīsies pa maršrutu, ko savulaik dēvēja par Rail Baltica. Tas nozīmē izmantot šobrīd esošās dzelzceļa sliedes, kas no Latvijas uz Tallinu ved ar līkumu caur Valku/Valgu un Tartu. Tāds ceļš no Šestokas līdz Tallinai ir paveicams 22 stundās, ja tiks ievēroti nupat parakstītie dzelzceļa uzņēmumu sadarbības noteikumi. Tie paredz vilcienu sastāvus maršruta gala punktos komplektēt ar mērķi lielāko kravu daudzumu nogādāt līdz maršruta otram galējam punktam. Vilciena sastāvs kopumā netiks sūtīts uz šķirotavām, kur vilcienu sastāvu komplektācija velkas apmēram 12 stundas. Tik lēna dzelzceļa kravu virzīšana cauri Baltijai dod vienu no skaidrojumiem, kāpēc kravu īpašnieki ir devuši priekšroku autotransportam. Amber Train gadījumā turpretī kravu kustība tiks nobremzēta tikai uz dažām stundām visa maršruta veikšanas laikā. Mazliet vairāk nekā stunda dzelzceļniekiem būs vajadzīga, lai Jelgavā un Valkā/Valgā dzelzceļa sastāvam nomainītu lokomotīves un veiktu sastāva tehnisko pārbaudi. Pa to laiku arī iespējams vilcienam pielikt vai atņemt atsevišķus konteinerus, platformas vai vagonus. Kravu sastāva daļējai nomaiņai vilciens tiks apstādināts Rīgā un vēl pāris vietās Lietuvā un Igaunijā. Vilciena kustības precīzais grafiks ir tapšanas stadijā atkarībā no tā, kādas būs to kravu īpašnieku vajadzības, kuri pirmie pāries uz Amber Train.

Ar Amber Train Baltijas valstis izrāda gatavību sekot Eiropas Savienības direktīvām, par kuru pieņemšanu Neatkarīgā informēja 2016. gada 9. decembrī. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu būšot lētāki kravu īpašniekiem un pārvadājumu operatoriem, kā arī samazinās vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu daudzumu. Tā tas tiešām notiks, ja piepildīsies ES plāni pārdalīt jau esošos resursus par labu dzelzceļam. Baltijas gadījumā sevišķi labi redzams, ka vispirms tagadējam un pēc tam jaunajam Rail Baltica pienāksies kravas no Via Baltica. Tomēr galvenais resurss šajā pārdalē nav kravas, bet nodokļu maksātāju nauda, ko Latvijas valsts it kā pašsaprotami iegulda autoceļos. ES tagadējā nostāja ir pārdalīt ES dalībvalstu finansējumu ceļiem par labu dzelzceļu uzturēšanai, palētinot dzelzceļa un sadārdzinot - autopārvadājumus. Ja to visu ņem nopietni, tad kravu īpašniekiem jāsāk savlaicīgi pārorientēties uz dzelzceļu.



Svarīgākais