Dzimstības stabilitāte Latvijā ir vēl lielāks brīnums par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, pēc pasaulē visātrāk augošo rādītāju standartiem.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ publicēja Latvijas 2017. gada demogrāfiskos rādītājus un apliecināja strauju IKP pieaugumu šā gada 1. ceturksnī attiecībā pret 2017. gada 1. ceturksni. Latvijas IKP pieaugums ir vēl daudz lieliskāks, nekā varētu šķist pirmajā acu uzmetienā, salīdzinot Latvijas +4,2% ar pasaules ekonomiskās izaugsmes līderes Ķīnas +6,8%. Īstenībā mēs Ķīnu jau varam uzskatīt par pārspētu, jo ķīnieši savu IKP izaugsmi joprojām balsta uz iedzīvotāju kopskaita pieaugumu, kamēr Latvija parāda, ka valsts IKP pieaugumam iedzīvotāji nav vajadzīgi ne kā ražotāji, ne kā patērētāji. Pērno gadu Latvija sāka ar 1 950 116 iedzīvotājiem, bet šo gadu - ar 1 934 379 iedzīvotājiem. Tātad -0,8% pēc iedzīvotāju skaita nav traucējis IKP sasniegt +4,2%!
Viegli veicama un vilinoša manipulēšana ar IKP, lai ar tā pieaugumu attaisnotu valstu parāda pieaugumu, disonē ar grūtībām manipulēt ar tādiem rādītājiem kā jaundzimušo skaits.
No 2017. gada demogrāfisko rādītāju detalizācijas izriet, ka nekādus šķēršļus IKP pieaugumam nav licis darbspējas vecumā esošo cilvēku īpatsvara samazināšanās. No vienas puses, vecumā virs 65 gadiem esošo iedzīvotāju skaits pieaudzis gandrīz par tūkstoti, kas atbilst pieaugumam no 19,9% līdz 20,1% iedzīvotāju kopskaitā. No otras puses, pieaudzis arī bērnu un jauniešu skaits vecumā no nulles līdz 14 gadiem, jo viņu dzimšanas laika intervālā iekļaujas dzimstības 2008. gada rekords un 2014.-2016. gada pacēlums. Lai gan 2017. gadā piedzimuši par 1140 bērniem mazāk nekā 2016. gadā, garākā laika periodā dzimušo kopskaits 2017. gadā izrādījies par 1,7 tūkstošiem lielāks, nekā rēķinot tās pašas vecuma grupas lielumu 2016. gadā. Rezultātā Latvija drīkst uzrādīt potenciālajiem investoriem viņu potenciālo darbinieku, t.i. tagadējo bērnu un jauniešu īpatsvara pieaugumu iedzīvotāju kopskaitā pēdējo piecu gadu laikā no 14,4% līdz 15,8%.
CSP dati liek domāt par ievērojamu labklājības pieaugumu Latvijā, kur strauji augošo IKP var sadalīt uz aizvien mazāku Latvijā palikušo iedzīvotāju skaitu. Ja kāds savas labklājības pieaugumu tomēr neizjūt, tad tam jāpieņem kāds no trijiem iespējamiem skaidrojumiem. Pirmais, ka viņš ir nelabojams sliņķis un nejēga, kurš neko nedod IKP pieaugumam un - loģiski - nevar prasīt atdevi no IKP pieauguma. Otrais, ka valsts netiek galā ar savu pienākumu nodrošināt taisnīgumu IKP pieauguma dēļ iegūto labumu dalīšanā. Trešais, ka nekāda IKP pieauguma nemaz nav. Proti, ka CSP uzrāda IKP pieaugumu faktiskajās cenās kā IKP pieaugumu, lai gan īstenībā notiek tikai Latvijā ražoto preču un sniegto pakalpojumu sadārdzināšanas, kas vispirms palielina visu Latvijas iedzīvotāju izdevumus un tikai pēc tam - nebūt ne visu iedzīvotāju ienākumus.
Viegli veicama un vilinoša manipulēšana ar IKP, lai ar tā pieaugumu attaisnotu valstu parāda pieaugumu, disonē ar grūtībām manipulēt ar tādiem rādītājiem kā jaundzimušo skaits. Pagaidām ticams un tieši tāpēc fantastisks šķiet fakts, ka Latvijā 2017. gadā piedzimušo 20 828 bērnu kopskaits gandrīz sakrīt ar 21 595 bērniem 1995. gadā. Tas nozīmē apbrīnojamu dzimstības pieaugumu, jo jaundzimušo skaits saglabājies nemainīgs, par spīti tam, kā šajā laikā no 2,5 miljoniem līdz 1,9 miljoniem sarucis iedzīvotāju skaits valstī. Precīzāk sakot, tas saglabājies, par spīti sieviešu un - vēl precīzāk - uz noteiktā vecumā esošu sieviešu skaita samazināšanos. Salīdzinot sieviešu skaitu 16 gadus garā intervālā, ko veido sieviešu vecums no 20 līdz 35 gadiem, šādu sieviešu skaits Latvijā izrādās sarucis no 280 746 sievietēm 1995. gadā līdz 187 797 - pagājušajā gadā. Ja gandrīz 100 000 potenciālo dzemdētāju iztrūkums neatstāj nekādas sekas uz dzemdību skaitu, tad jāsāk rēķināt, vai atlikušās sievietes Latvijā jau nedzemdē kā Āfrikā pēc intensitātes. Vēl jo apbrīnojamāk, ka šādu intensitāti Latvijā uztur sievietes, kas dzemdē 10-20 gadus vēlāk nekā Āfrikā, kur cilvēki dzīvo lielākā saskaņā ar savu dabu.