Pie Saeimas piketē aptuveni 100 "humānās" kaušanas aizstāvji

Protestējot pret Saeimas lēmumu veikt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz dzīvnieku kaušanas iespēju atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, šorīt pie Saeimas pulcējušies aptuveni 100 piketētāju, kuriem ir nepieņemamas atsevišķas dzīvnieku kaušanas metodes.

Piketātāji ir atnākuši ar sarkaniem baloniem un melniem plakātiem, kuros aicina Saeimu nepieņemt šos likuma grozījumus. Piketētāju plakātos ir dažādi vēstījumu: „Nē rituālām slepkavībām”, „Cilvēciskums – mazākums”, „Nākamie būs pingvīni”.

"Man liekas, ka tas ir šausmīgi, ka naudas dēļ, lai gaļas tirgotāji iegūtu sev noietu, piekrīt šādā veidā nogalināt dzīvniekus. Tāpēc mēs arī esam šeit," nra.lv sacīja kāda piketētāja. Viņa uz šo piketu atnākusi, jo vakar klausījusies Radio raidījumu Krustpunktā, kur rakstniece Marina Kostoņecka par šo jautājumu runājusi. Viņa gan netic, ka kaut ko izdosies panākt, jo deputātiem "ir ļoti biezas ādas". "Taču mēs savu nostāju, protams, viņiem varam parādīt," sacīja piketētāja.

Piketu organizē biedrība "Dzīvnieku SOS"

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus dzīvnieku aizsardzības likumā, kas turpmāk ļaus Latvijā kaut dzīvniekus atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām.

Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.

Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve.

Līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.

Patlaban likumā noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.

Lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes, likumā tiks ierakstīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

Lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkstēs nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.