Valsts garantētās kompensācijas trīs mēnešu laikā saņēmusi trešā daļa no tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuru nauda palikusi praktiski jau slēgtajā ABLV Bank (ABLV).
ABLV neveic arī valsts garantēto atlīdzību izmaksu. Tās darbošanās šajā virzienā aprobežojās ar pienākumu sagatavot ziņas par visiem kompensācijas saņemšanai atbilstošajiem klientiem, aprēķināt kompensējamo summu un vienā paņēmienā atdot 480 miljonus eiro Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Tas tika izdarīts šā gada marta sākumā. Savukārt FKTK atdeva datus par ABLV klientiem bankai Citadele un tagad no 480 miljoniem kompensē Citadelei tās izmaksas ABLV klientiem.
Trīs mēnešu laikā no 3. marta līdz 3. jūnijam Citadele apkalpojusi 7507 bijušos ABLV klientus jeb 35% no kopējā klientu skaita.
Porcijās līdz valsts garantētajiem 100 tūkstošiem eiro izmaksāti kopā 171,8 miljoni eiro jeb 36% no kopējās izmaksājamās summas. Šāds izmaksu temps šķiet vairāk nekā pietiekams, lai visus klientus apkalpotu likuma atvēlētajā piecu gadu termiņā. Šajā laikā neizņemtā naudas paliks FKTK apsaimniekotā fondā.
Kompensāciju izmaksa gadu garumā izstiepsies par spīti FKTK un Citadeles demonstratīvajiem pūliņiem visu šo procesu paveikt ļoti ātri. ABLV klientu apkalpošana tika sākta sestdienā, kas šogad iekrita 3. martā. Pēc pirmajām desmit kalendārajām dienām 13. martā Citadele informēja, ka izmaksājusi 42,6 miljonus eiro jeb nepilnu desmito daļu no visas izmaksājamās summas. Saglabājot šādu tempu, tagad jau varētu sākt skaitīt dienas līdz visu izmaksu noslēgšanai. Tomēr tā tas nenotiek. Citadelei jau pirms ABLV bija pieredze garantēto atlīdzību izmaksāšanā Latvijas Krājbankas klientiem, kas ļāva Citadeles prezidentam Guntim Beļavskim prognozēt, ka būs arī tādas ABLV kreditoru sarakstā uzrādītās personas, kas pēc savas naudas nepieteiksies nekad.
Pirms garantētās atlīdzības izmaksas sākuma G. Beļavskis brīdināja, ka Citadelei ir uzdots identificēt klientus tādā nozīmē, ka pēc naudas jāierodas naudas īpašniekam, nevis kādam citam, kas piesakās par naudas īpašnieka pilnvarotu personu. Tālāk naudas īpašniekam ir jāpierāda, ka tieši viņam pieder konts, uz kuru viņš liek pārskaitīt savu naudu. Trešais kritērijs naudas saņemšanai ir klientu atrašanās ārpus jebkādiem sankcijām pakļautu fizisko un juridisko personu sarakstiem. Ja klients nevar visu prasīto pierādīt, tad, kā teica G. Beļavskis, «darījums tiks ielikts gaidīšanas režīmā, kamēr būsim droši par klientu».
Līdzšinējā prakse rāda, ka visu prasīto spēj pierādīt Latvijas fiziskās un juridiskās personas, kas saņēmušas lauvas tiesu no kopējās kompensāciju summas. Ir paveikta 4954 jeb 60% Latvijas rezidentu apkalpošana par 40,6 miljoniem eiro jeb 87% no kopējās rezidentiem pieejamās valsts garantēto atlīdzību summas. Daudz naudīgākās 2553 ārvalstu personas saņēmušas 131,3 miljonus eiro, kas veido tikai 31% no kopējās ārvalstu klientiem pieejamās atlīdzību summas.
Pēc 480 miljonu eiro atdošanas ABLV bija palikuši vēl 2,44 miljardi eiro, ko sadalīt starp bankas klientiem. Nu jau kopš februāra beigām ieilgušās grūtības iecelt bankai likvidatoru (arī bankas pašlikvidēšanās taču nevar notikt pati no sevis - bez likvidatora) ir radījusi ASV prasība Latvijai iecelt tādu likvidatoru, kurš pret ABLV klientiem izturētos tieši tāpat, kā izturas ASV līdzīpašnieku kontrolētā Citadele. Tomēr likvidatoram to nodrošināt būs daudz grūtāk nekā Citadelei. Šīs grūtības ir viegli izrēķināmas skaitliski, ja vien būtu zināms, cik reižu ABLV lielākie, daudzos miljonos eiro izsakāmie, bet aizdomīgie noguldījumi pārsniedz nieka 100 tūkstošus eiro kā maksimumu, ko pazaudēs Citadelē nepieteikušies naudas īpašnieki. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nošaušana rāda, kādas kreditoru pieteikšanās formās tagad nāk modē Latvijā.