Budžeta deficītu segs pensionāri

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) vakar saistīja valsts izdevumu samazināšanu ar izmaiņām pensiju sistēmā.

Valdība vakar apstiprināja pati savu vienošanos ar aizdevējiem par valsts 2011. gada budžeta deficīta samazināšanu. Bez kāda Saeimas akcepta ir noticis darījums, kurā valdība apmaiņā pret solījumu samazināt budžeta deficītu par 395 līdz 440 miljoniem latu nākamgad iegūs kārtējo aizdevuma porciju 400 miljonu eiro (aptuveni 281 miljona latu) apmērā šogad. Ar šādu naudas summu būtu jāpietiek, lai valsts tagadējā režīmā pastāvētu līdz gada beigām. Režīms ir tāds, ka katra mēneša pirmajā un otrajā nedēļā valdība konvertē daļu aizņēmuma latos un sedz savas saistības. Piemēram, jūnija pirmajā nedēļā valdība konvertēja latos 130 miljonus eiro. Mēneša laikā daļa latu tiek konvertēta valūtā un pazūd no valsts kā samaksa par importa precēm un kredītu atmaksa, bet daļa atgriežas Valsts kasē kā nodokļu maksājumi. Nākamā mēneša sākumā tā tiek papildināta ar aizlienēto naudu utt. Problēma ir tikai tā, ka aizdevēji – Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija – paredz nākamgad pārtraukt kredītu izsniegšanu un aiznākamgad ķerties pie to atgūšanas. Tāpēc aizdevēji prasa, lai valdība strauji samazina savus izdevumus un palielina ienākumus līdz līmenim, ar kādu jāpietiek aizdevumu atdošanai.

V. Dombrovskis vakar apliecināja, ka esot atrunāti pasākumi izdevumu mazināšanai, kas skartu gan pamatbudžetu, gan sociālo budžetu. Par sociālo budžetu viņš izsacījās maksimāli neskaidri, atsaucoties uz Labklājības ministrijai doto uzdevumu nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju. Labklājības ministrijas un ministra Ulda Auguļa (ZZS) oficiālā nostādne līdz šim ir bijusi tāda, ka uzdevums esot noskaidrot sociālā budžeta bilanci nākotnē saistībā ar darbspējīgā vecuma cilvēku skaita un īpatsvara samazināšanos, kas būs gadu desmitiem ilgs process un visai maz attiecas tieši uz 2011. gada budžetu.

V. Dombrovskis tomēr runāja par izmaiņām pensiju sistēmā nākamā gada budžeta kontekstā, kas ir pilnīgi loģiski. Viņš atzīmēja, ka valsts pārvaldē gan vairāk "nevarēs iet uz jaunu masveidīgu algu samazinājumu". Valdībai taču ir vajadzīgi cilvēki, kuri klausa valdības rīkojumus, nevis streiko un/vai piesavinās valsts īpašumu, ja citādi nespēj izdzīvot.

Šogad valsts sociālais budžets, kurā lauvas tiesa atvēlēta pensijām, drīkst iztērēt 1,36 miljardus latu, pārsniedzot savus ieņēmumus par 170 miljoniem. Šie 170 miljoni tad nu būtu ļoti loģisks izmaksu samazinājuma mērķis.

Kā Neatkarīgajai skaidroja Parex bankas analītiķis Zigurds Vaikulis, valdības cerības saistās ar ekonomikas pieaugumu pēc minimuma 2009./2010. gada mijā. No šī pieauguma valdība cer papildus iekasēt 200 miljonus latu, bet otri 200 miljoni ir jāiegūst no izdevumu samazināšanas. Viegli krīt acīs, ka 170 + 30 ir 200 jeb tieši tas, kas valdībai vajadzīgs.