Akciju tirgus baida pensiju krājējus
Pagājusī nedēļa bija šogad jau kārtējā, kad visām pasaules vērtspapīru biržām paraugu rādošās Ņujorkas fondu biržas indeksa Dow Jones pazemināšanās vilka sev līdzi otrā līmeņa pensiju uzkrājumu apjomu arī Latvijā.
Par Dow Jones pagājušās nedēļas krituma iemeslu viennozīmīgi nosaukta ASV, Ķīnas un Eiropas Savienības apmaiņa ar ievedmuitu paaugstināšanas pieteikumiem daļēji jau ar likuma spēku, daļēji - kā draudiem turpināt ievedmuitu palielināšanu, ja to darīs pretējā puse; visi šīs spēles dalībnieki ir apgādājušies ar vismaz viņu pašu acīs uzskatāmiem un pārliecinošiem argumentiem, kāpēc viņi palielina ievedmuitas (vai ceļ jau esošos tarifus, vai sāk muitot iepriekš brīvā starpvalstu tirdzniecībā palaistas preces) tikai kā atbildi uz pretinieku rīcību.
Latvijas valsts ir ar likumu piesaistījusi šādām izdarībām visus šeit strādājošos cilvēkus.
Valsts ik gadu nodokļos atņem saviem iedzīvotājiem simtiem miljonus eiro, kas tiek ieguldīti pasaules biržas spēlēs ar solījumu, ka nodokļu maksātāji dabūs savus maksājumus atpakaļ tad, kad būs pensionāri.
Jautājums, cik, ko un vai vispār kaut ko viņi dabūs atpakaļ, ja Dow Jones kopš sava šā gada 26. janvārī sasniegtā rekorda 26,62 tūkstošu punktu līmenī ir nosvārstījies līdz 24,58 tūkstošiem punktu pagājušās nedēļas beigās.
Nākamos pensionārus var mierināt ar to, ka indeksa pazemināšanās nav taisna līnija virzienā uz nulli. Indeksa minimums šajā gadā bijuši 23,86 tūkstoši punktu 8. februārī. No tāda atskaites punkta novelkamā līnija uz pagaidām pēdējās Ņujorkas biržas sesijas rezultātu iet uz augšu. Daudz ilgāks un uztraucošāks Dow Jones krituma periods parādās laikā no 2007. gada 27. jūlija līdz 2009. gada 20. martam, kad indekss krita no 13,26 tūkstošiem punktu līdz 7,28 tūkstošiem punktu, bet kopš tā brīža savu vērtību četrkāršoja nepilnu desmit gadu laikā. Kāpēc gan neticēt, ka tāds pats pavērsiens neatkārtosies tagad un turpmāk tik reižu, cik katram sociālā nodokļa maksātājam Latvijā vajadzīgs, lai viņa pensijas izmaksu periodu pamatā nosegtu augšupejas periodi pasaules biržās?
Biržu indeksu saistība ar pensijām ir tāda, ka indekss parāda cenu izmaiņas akcijām, kurās ieguldīta topošo pensionāru nauda. Pensiju fondi var strādāt arī kā ieguldījumu piramīda, ja iemaksu apjoms pārsniedz izmaksu apjomu tiem cilvēkiem, kuri vecuma vai citu likumos noteiktu apstākļu dēļ ieguvuši tiesības sākt saņemt pensijas. Ja šāda iemaksu pārpalikuma nav, tad fondam jāpārdod akcijas vai citi aktīvi. Indeksu pazemināšanās signalizē, ka akciju pārdevēju ir vairāk nekā pircēju, kuri tādā gadījumā var atļauties diktēt zemas akciju pirkšanas cenas, lai vēlāk nopelnītu uz cenu pieauguma. Ikviens pensiju fonda pārvaldnieks stāsta, ka viņš tieši tā arī dara, bet pārbaudes brīdis šādiem stāstiem iestājas tad, kad fondam tiešām vajadzīga nauda izmaksāšanai pensionāriem.
Latvijas pensiju fondi šobrīd caurmērā vēl ir ieguldījumu piramīdu fāzē, kad iemaksātāju skaita pieaugums pārsniedz to cilvēku skaitu, kuriem jau pienākas tiesība uz otrā līmeņa pensiju. Tagadējais pensiju fondu pārpalikums no Latvijas aiziet uz valstīm ar lielāku ne kopējo, bet tieši otrā līmeņa pensionāru īpatsvaru. Proti, turienes pensiju fondi var savas akcijas pārdot, jo Latvijas un citu samērā nesen uzkrājošajā pensiju sistēmā iesaistīto valstu pensiju fondi šīs akcija pērk. Vai pasaulē vēl ir tādas valstis, kuras iespējams piesaistīt pensiju krāšanai fondos, kas vēlāk atpirks akcijas no Latvijas fondiem, kad tiem vajadzēs naudu? Vai varbūt šādas valstis vēl ir iespējams nodibināt to valstu vietā, kas savu nodokļu maksātāju naudu biržas spēlēs neiegulda?
Šā gada pirmajos mēnešos pieredzētā Dow Jones krituma caurmēra sekas Latvijas topošajiem pensionāriem izskaitļojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pensiju fondiem pamatā nācies atzīt zaudējumus no -3% līdz -1% ar atsevišķiem izņēmumiem, kas izsprukuši ar +0,1% ienesīgumu zem oficiālā inflācijas rādītāja.
Potenciālajiem pensionāriem atliek ticēt fondu pārvaldniekiem, ka kritumi ir tikai līkumi ceļā līdz kāpumam brīdī, kad nauda būs vajadzīga izmaksāšanai pensijā. Vēl vienu šādu līkumu veido arī nupat pagājusī nedēļa.