Ilze Ogle: Grindeks nākotnes darbiniekus meklē starp septītklasniekiem

FARMĀCIJAS nozares izaugsmei Latvijā ir labas perspektīvas, tāpēc šodienas jaunietis var būt visai pārliecināts, ka darbs farmācijas jomas speciālistiem būs arī pēc gadiem desmit un vairāk, uzsver Ilze Ogle © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Koncernā Grindeks kopumā strādā 1355 darbinieki. No tiem 853 Latvijā, bet pārējie uzņēmuma meitas kompānijās Igaunijā, Krievijā un Slovākijā, kā arī pārstāvniecībās un filiālēs. 2017. gadā koncerna apgrozījums pieaudzis par 26%, sasniedzot 132,4 miljonus eiro. Turpmākai uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešami jauni – izglītoti, ieinteresēti un uz sasniegumiem vērsti – cilvēki. Intervija ar a/s Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

- Vai visiem uzņēmumā strādājošajiem nepieciešama izglītība, kas saistās ar farmāciju, medicīnu?

- Praktiski visos darbos ir nepieciešamas zināšanas, kas saistās ar farmācijas nozari. Ir ļoti grūti nodalīt, kur sākas un kur beidzas saistība ar farmāciju. Piemēram, Grindeka Loģistikas departamenta darbiniekiem, kuri atbild par medikamentu un izejvielu pārvadājumiem, nepieciešamas specifiskas zināšanas, kas ietver arī konkrētajai kravai paredzēto temperatūras režīmu un citas nianses. Ja skatāmies administrācijas komandu - tie ir ap 70 cilvēku, tad arī šajā jomā bez specifiskām zināšanām neiztikt. Piemēram, es ieņemu Personāla departamenta vadītājas amata vietu - arī man ir jāsaprot un jāzina, ar kādām specifiskām zināšanām apveltīts cilvēks ir vajadzīgs konkrētajai vakancei. Tātad praktiski visi amati prasa kādas zināšanas, kas saistās ar farmācijas nozari.

- Neesmu dzirdējusi, ka kāda skola sagatavotu šoferus ar pamatzināšanām medikamentu pārvadājumos vai arī sabiedrisko attiecību speciālistus konkrētajai nozarei. Kur cilvēki var iegūt šādu izglītību?

- Tādu skolu tiešām nav - daudzu specialitāšu cilvēkus papildus apmācām šeit - tiešajā darbavietā un darba procesa ietvaros. Mūsu izglītības sistēmā nav iekļautas daudz dažādu profesiju, pēc kurām pieprasījums darba tirgū nav liels, bet tās tomēr ir nepieciešamas. Piemēram, metrologs - tā ir profesija, ko sagatavojam paši, iedodot speciālistam tās specifiskās zināšanas, kas nepieciešamas tieši mūsu uzņēmumā strādājošam metrologam.

- Vai arī jūsu koncerns, tāpat kā daudzas citas ražošanas nozares, pēdējo gadu laikā sāk just speciālistu trūkumu?

- Jā, visvairāk mums pietrūkst tieši ražošanā nodarbināto vidējā līmeņa speciālistu ar ķīmijas zināšanām. Esošā izglītības sistēma nespēj piedāvāt pietiekamā skaitā darbiniekus ar šādām zināšanām. Faktiski vidējā līmeņa speciālistus farmācijas un ķīmijas nozarei sagatavo tikai Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, kuru gadā vidēji absolvē seši līdz astoņi jaunie speciālisti, ko savā starpā nozares uzņēmumi mēģina sadalīt. Šobrīd Grindeka fokusā ir tieši šā izglītības līmeņa speciālisti.

- Ar ko saistīts, ka ķīmiju un farmāciju koledžas līmenī beidz tik maz jauno speciālistu, jo cik noprotu, tad pieprasījums darba tirgū ir gana liels?

- Manuprāt, lielākā problēma ir jauniešu piesaiste dabaszinātnēm jau pamatskolas un vidusskolas līmenī. Protams, matemātika, ķīmija, fizika un dabaszinātnes kopumā ir grūti priekšmeti, tāpēc jaunie cilvēki labāk izvēlas mācīties jebko citu, tikai ne eksaktās zinātnes. Būtībā šī situācija ir sekas ilgtermiņā nepietiekami pievērstai uzmanībai izglītības sistēmai tieši eksakto zinātņu apguvē. Ja tuvākajā laikā situācija nemainīsies, daudziem nozares uzņēmumiem būs nopietni jādomā par alternatīviem risinājumiem.

- Vai savā uzņēmumā praktizējat darba vidē iegūtas izglītības pamatprincipus?

- Jā, ja daudzas nozares tikai tagad iesaistās šajā procesā, tad mums jau ir ilggadēja - vairāk nekā desmit gadu - pieredze darba vidē balstītas izglītības pamatprincipos. Mācību programma tiek nemitīgi pilnveidota, studenti nāk praksē apmēram uz pusgadu un strādā mūsu pieredzējušo speciālistu vadībā. Vienlaikus mūsu vadošie speciālisti piedalās programmu un eksāmenu satura izstrādē, vērtē gala eksāmenus, tātad ir ļoti cieši saistīti ar mācību procesu. Ne mazāk svarīgi, ka jaunie speciālisti nāk ar zināšanām, ko pieredzējušie kolēģi vēl nav apguvuši - īpaši moderno tehnoloģiju jomā. Tādējādi ieguvēji ir gan esošie darbinieki, gan tie, kuri vēl tikai mācās.

- Nu jau Latvijā labus darbiniekus pārpērk pat picērijas. Vai arī Grindeks mēģina pārvilināt augsta līmeņa speciālistus no citām kompānijām?

- To nevar noliegt. Kā jebkurš uzņēmums, arī mēs savā komandā vēlamies redzēt labākos speciālistus, tāpēc teikšu: jā! Cīniņš starp nozares uzņēmumiem par gudrākajiem, spējīgākajiem, radošākajiem, elastīgākajiem, aizrautīgākajiem cilvēkiem ir realitāte.

- Vai tikai ar algu vien var motivēt cilvēku strādāt labāk?

- Nē, pieklājīgs atalgojums ir tikai sākums - darbiniekiem ir svarīga darba vide, drošības sajūta, papildu bonusi. Piemēram, viens no darbiniekiem vēlējās pāriet uz citu darbavietu, kur piedāvāja nedaudz lielāku algu. Es viņam pajautāju, vai atalgojumā viņš ir ierēķinājis dotētās pusdienas, veselības apdrošināšanas polises, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, bezmaksas iespējas aktīvam un veselīgam dzīvesveidam? Mums ir savs sporta komplekss ar trenažieru zāli un zāli dažādām sporta spēļu iespējām un multifunkcionālajai vingrošanai. Uzņēmuma piedāvājums aktīvi atpūsties un uzlabot savu veselību ir ļoti plašs, vajag tikai vēlēšanos kaut ko darīt. Piebildīšu, ka atvaļinājums visiem ražošanā nodarbinātajiem vienmēr ir jūlijā - tātad vasaras skaistākajā mēnesī, jo jūlijā uz ikgadējo remontu laiku ražošana tiek apturēta. Pārējā laikā ražotne strādā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

- Cilvēks jau pēc būtības ir slinks - kā jūs motivējat darbiniekus pievērsties sportam?

- Ar dažādiem veselīga dzīvesveida popularizēšanas paņēmieniem. Piemēram, regulāri organizējam pasākumus, kas stiprina komandu garu, un sacensības dažādos sporta veidos, tostarp basketbolā. Visbiežāk darbojas personīgie ieteikumi - kolēģis kolēģim pastāsta un mudina iet, piemēram, uz vingrošanu. Pavisam nesen atjaunojām ģērbtuves un citu pakārtoto infrastruktūru, un arī šis fakts darbojas kā pozitīvs aspekts, lai darbinieku interese par sportošanu pieaugtu.

- Vai Grindeka meitas uzņēmumos Slovākijā, Krievijā un Igaunijā pamatā strādā vietējie cilvēki? Vai pietiek atbilstoši sagatavotu speciālistu?

- Jā, pamatā šajos uzņēmumos strādā attiecīgās valsts vietējie iedzīvotāji. Visvairāk darbaspēka trūkumu jūtam Slovākijā, jo ražotne atrodas specifiskā vietā, kur koncentrēti autobūves uzņēmumi. Varētu domāt, ka šīs nozares nevar konkurēt par darbinieku piesaisti, taču zināma ietekme tam ir, jo gan autobūve, gan farmācija ir ražošana, tātad vajadzīgi eksakti domājoši cilvēki, turklāt autobūvei šajā vietā ir ļoti senas tradīcijas.

Krievijā darbinieku skaitliskā piesaiste nav problemātiska, taču piesaistīt darbiniekus ar atbilstošām kompetencēm arī ir izaicinājums. Savukārt Igaunijā nejūtam darbaspēka problēmu, jo farmācijas nozare šajā valstī nav attīstīta - respektīvi, konkurence starp uzņēmumiem par labiem darbiniekiem ir mazāka. Piebildīšu, ka Latvijā farmācijā salīdzinājumā ar citām nozarēm darbinieku mainība ir ļoti zema - 5,3%.

- Vai Grindeks piedāvā iespēju iepazīties ar praktisko darba pusi jauniešiem, kuri vēl tikai domā par savu darba karjeru?

- Jau desmito gadu februārī organizējam profesiju dienas, kad potenciālie studenti - devīto līdz divpadsmito klašu audzēkņi - var sekot konkrētās profesijas pārstāvja darba ikdienai. Līdz ar to viņam ir iespēja izjust iecerētās profesijas garšu pilnā apmērā. Profesiju dienas ir ne tikai nostiprinājušas jauniešu pārliecību, ka izvēlētā profesija ir tieši tā, ko vēlas savā dzīvē darīt, bet arī gluži pretēji - daudzi ir sapratuši, ka viņi pavisam noteikti nevēlas šādu darbu. Tas ir ļoti labi, lai pēc studiju beigšanas, iepazīstot darba specifiku, jaunietim nenākas sākt mācības no jauna citā sfērā.

Līdz šim akcentējām sadarbību ar vidusskolas vecuma jauniešiem, taču esam sapratuši, ka par nākotnes profesiju ir jārunā jau septītajā klasē - jāmotivē vairāk pievērsties dabaszinātņu apguvei, kas ir pamatu pamats mūsu nākotnes darbiniekam. Sadarbībā ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociāciju realizējam vairākus projektus, kas popularizē dabaszinātnes, fiziku, ķīmiju un matemātiku. Esmu pārliecināta, ka šīs aktivitātes dos labu rezultātu ilgtermiņā.

Ja jaunais speciālists pēc koledžas uzsāk darbu mūsu uzņēmumā, viņam ir visas iespējas budžeta ietvaros turpināt mācības augstākajā izglītības iestādē, apvienojot darbu ar studijām klātienē.

- Kādas ir uzņēmuma attīstības tendences? Vai jaunais cilvēks, kurš izvēlas studijas farmācijas nozarē, var būt pārliecināts, ka viņam arī pēc desmit gadiem būs darbs?

- Es gribu uzsvērt, ka Grindeks ir vietējā kapitāla uzņēmums ar augošu apgrozījumu. Piemēram, pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par teju 26%, bet šogad plānots vēl vismaz 10% pieaugums. Mēs nesam Latvijas vārdu pasaulē, tāpēc es pati un ikviens Grindeka darbinieks ar to var patiesi lepoties. Gan Grindeks, gan farmācijas nozare kopumā spēlē ievērojamu lomu Latvijas tautsaimniecībā - tendences liecina, ka mūsu nozarei ir labas izaugsmes iespējas un tā ieņems arvien lielāku lomu kopējā valsts ekonomikā. Taču, lai to īstenotu, mums ir nepieciešami jauni speciālisti!



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.