Neilands: Esmu no inženieru dinastijas

RISINĀJUmS. «Manuprāt, galvenais ir nevis iegūtais maģistra grāds, bet gan domāšanas veida maiņa – sākot domāt kā zinātniekam, ir daudz vieglāk atrisināt arī tīri praktiskas problēmas,» saka SIA Rīgas ūdens Tehniskā departamenta galveno inženieri un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociēto profesoru Robertu Neilandu. © Ģirts Ozoliņš/F64

Intervija ar SIA Rīgas ūdens Tehniskā departamenta galveno inženieri un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociēto profesoru Robertu Neilandu.

- Salīdzinoši jaunos gados esat ieguvis doktora grādu inženierzinātnēs un iegūtās zināšanas izmantojat gan darbā SIA Rīgas ūdens, gan arī pasniedzat Rīgas Tehniskajā universitātē. Vai interese par inženierzinātnēm sakņojas ģimenē?

- Var teikt, ka esmu inženierzinātņu dinastijas pārstāvis. Mans vectēvs strādāja RTU Ģeodēzijas katedrā, māte - RTU Tēlotājģeometrijas un rasēšanas katedrā, arī tēvs vēl arvien ir pasniedzējs RTU. Jāpiebilst, ka tēva specializācija ir notekūdeņu attīrīšana, tāpēc viņš ne tikai māca jaunos speciālistus, bet arī izmanto zināšanas darbā Rīgas ūdenī, bioloģiskajās attīrīšanas ietaisēs Daugavgrīva. Arī šajā jomā eju viņa pēdās - mazliet pasniedzu RTU, ūdensapgādi un kanalizāciju, vadu bakalauru un maģistru darbus, bet pamatā strādāju Rīgas ūdenī, gan pārdomājot, kurš kura pēdās iet, pirmajam uzsākot darbu Rīgas ūdenī.

- Vai darbu Rīgas ūdenī uzsākāt kā sagatavots speciālists?

- Jā, es jau iepriekš biju izdarījis visu, lai varētu sākt pilnvērtīgi strādāt un turpinātu savu izaugsmi. Jau 2008. gadā ieguvu doktora grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās RTU. Paralēli bakalaura un maģistra studijām, vēlāk pēc doktorantūras studijām strādāju par ūdensapgādes un kanalizācijas būvju projektētāju. Uzsākot darbu uzņēmumā, biju jau ieguvis gan pamatīgas teorētiskās zināšanas, gan arī praktisko pieredzi un iemaņas.

- Jums jau bija darbs un varējāt īstenot sevi arī kā teorētiķis. Kāpēc izvēlējāties darbu Rīgas ūdenī?

- Meklēju iespēju pilnveidoties ne tikai zinātniskajā darbā, bet attīstīt arī praktisko pieredzi. Projektēšana ir viena lieta, bet reālo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ikdienas ekspluatācija un ar to saistītie izaicinājumi ir pavisam kas cits. Sākotnēji startēju izsludinātajā konkursā uz Ūdensvada tīklu dienesta ražošanas inženiera vakanci. Ražošanas inženiera pienākumos ietilpa gan ražošanas plānošana un uzdevumu izpildes kontrole, gan tehniski ekonomisko aprēķinu veikšana. Vienlaikus bija jādomā par iespējām, kā uzlabot un pilnveidot darbu procesus un paaugstināt efektivitāti. Sāku ar reālās situācijas novērtēšanu, problēmu identifikāciju, iedzīvotāju sūdzību cēloņu meklēšanu. Mēģināju rast risinājumus, lai ūdensvada tīkla lokalizācijas brigādes varētu efektīvāk plānot savu laiku un sniegtais pakalpojums iegūtu arvien augstāku kvalitāti.

- Vai varat pastāstīt konkrētāk - kādas bija galvenās problēmas, ko tobrīd nācās risināt?

- Katra diena nāca ar savu problēmu, kam vajadzēja ātri atrast risinājumu. Problēmu loks bija ļoti plašs, sākot no savlaicīgas ūdens noslēgšanas un padošanas laika plānošanas, nepietiekama spiediena izpētes un avārijām ūdensvada tīklos, līdz likumdošanas nianšu - tiesību un pienākumu skaidrošanas. Šobrīd, kad ieņemu galvenā inženiera amatu, risināmās problēmas ir citas un daudz globālākas - jādomā par uzņēmuma attīstību, jāanalizē darbības rādītāji, jāplāno un jāvērtē inovāciju ieviešanas iespējas uzņēmuma tālākai attīstībai, kā arī jāgatavo priekšlikumi nozares likumdošanai. Strādājot lielākajā ūdenssaimniecības uzņēmumā Latvijā, paveras daudz plašāks skatījums un pieredze, jo katra diena nāk ar savu izaicinājumu visās darbības jomās - no projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas līdz komunikācijai ar klientiem.

- Vai iegūtās zināšanas palīdz darbā RTU?

- Viennozīmīgi, jo pasniedzēja darbā varu izmantot ne tikai to, kas rakstīts grāmatās, bet arī savu personīgo praktisko pieredzi. Ir ļoti svarīgi, lai studiju laikā jaunie inženieri saņemtu teorētiskās zināšanas, kas tiešā veidā sasaistītas ar praktisko darbību. Tas man palīdz arī bakalauru un maģistru darbu vadīšanas procesā - faktiski jau ieguvējs esmu gan es, gan uzņēmums, gan topošie speciālisti, jo praktiskais iznākums jeb pievienotā vērtība ir svarīga arī zinātniski pētnieciskajā darbā. Bakalauru un maģistru darbu tēmas cenšos piedāvāt tādas, kas var noderēt arī Rīgas ūdens attīstībai - izpētot kādu inženiertehnisku problēmu studiju noslēguma darba ietvaros, varam iegūt jaunu skatījumu risinājumam. Piebildīšu, ka trīs no manis vadītajiem maģistrantiem ir Rīgas ūdens darbinieki. Iegūtās zināšanas noteikti atstāj būtisku iespaidu uz viņu personīgo izaugsmi un karjeru. Manuprāt, galvenais ir nevis iegūtais maģistra grāds, bet gan domāšanas veida maiņa - sākot domāt kā zinātniekam, ir daudz vieglāk atrisināt arī tīri praktiskas problēmas. Es redzu, ka uzņēmuma vadība novērtē strādājošo iniciatīvu, vēlmi mācīties un attīstīties.

- Ko jūs varat teikt RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas specializācijas studentiem, kā arī citiem mācības uzsākušajiem jaunajiem spēkiem?

- Uzņēmumam nepieciešami ne tikai iepriekšminētie inženieri, bet arī citi būvniecības un citu fakultāšu jaunie speciālisti, jo uzņēmumā kopumā strādā 770 darbinieku ļoti dažādās profesijās. Uzņēmums realizē ne tikai ūdensapgādes un kanalizācijas būvju ekspluatācijas un remontdarbus, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes un būvniecības vadīšanu, projektu skaņošanu, ģeodēzisko uzmērīšanu, ūdens un notekūdeņu rādītāju analīzes un attīrīšanas procesu kontroles, klientu servisa nodrošinājumu, bet arī citas jomas.

- Ūdensvada un kanalizācijas sistēmu precīza darbība ir viens no priekšnosacījumiem, lai Rīga nenoslīktu, jo kļūmes dēļ var notikt ievērojami zaudējumi ne tikai cilvēkiem, bet arī pilsētas infrastruktūrai un videi. Vai savā darbā ik dienu sajūtat to milzīgo atbildību?

- Taisnība - atbildība, lai klienti saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu, ir tikai viens no uzdevumiem. Mums ir jādomā arī par to, lai ūdenssaimniecības avārijas neatstātu nospiedumus vidē, lai notekūdeņi tiktu apsaimniekoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un videi draudzīgam domāšanas veidam. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ne tikai Rīgas pilsētas ūdenssaimniecībai, bet visai Eiropai ir novecojušie tīkli. Daļa tīklu ir kalpojuši simt un pat vairāk gadu, tāpēc ikdienā ir jāveic gan to tehniskā stāvokļa novērtēšana, gan atjaunošana, gan turpmāko soļu plānošana. Ir jārod efektīvākie risinājumi, kā nākotnē atjaunot un apsaimniekot ne tikai tīklus, bet arī notekūdeņu attīrīšanas ietaises, dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises, sūkņu stacijas un citas būves.

- Vai uzņēmums atbalsta inovāciju ienākšanu ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanā?

- Vispirms ir jābūt novērtējumam un izpētei. Ja varam ar skaitļiem pierādīt, ka investīcijām inovācijās ir pamatojums, tad varam runāt tālāk. Kopš esmu Tehniskā departamenta galvenais inženieris, stratēģiskās attīstības plānošana ir viens no maniem darba uzdevumiem. Meklēju veidu, kā visefektīvāk novērtēt esošo tīklu un būvju stāvokli, lai nākotnē atjaunotu esošo infrastruktūru, sabalansējot ieguldījumus un ieguvumu ilgtspēju. Izskatu arī Eiropā un pasaulē realizēto inovatīvo projektu efektivitāti, lai saprastu, vai arī Latvijā šāda projektu īstenošana ir attaisnojama.

- No malas skatoties, var šķist, ka kas gan var būt vienkāršāk: tīkli ir kalpojuši, pieņemsim, 50 gadus. Tehniskā dokumentācija paredz, ka kalpošanas laiks ir 50 gadu, tātad - jāmaina!

- Nē, šāda pieeja ūdenssaimniecībā nav pamatota, jo izbūves vecums nav vienīgais nozīmīgais rādītājs, turklāt rekomendētā kalpošanas laika diapazons var būt atkarīgs no daudziem kritērijiem. Var izrādīties, ka 50 gadus vecs ūdensvads ne visur ir vienādā tehniskajā stāvoklī - drīzāk mēs varam runāt par būvniecības periodiem, tajā laikā izmantotajām tehnoloģijām, materiāliem, būvniecības tradīcijām, kā arī citiem fizikālajiem, tīklu uzturēšanas, vides un riska novērtējuma rādītājiem. Tāpēc šobrīd viena no aktualitātēm ir atrast efektīvāko veidu, kā novērtēt tīklu konkrētā posma stāvokli, tostarp izvērtējot, kāds materiāls ir izmantots, kad izbūvēts, kur un cik dziļi tas ir izbūvēts, kādiem objektiem tas ir pietuvināts, kādu risku var radīt avārija, cik bieži rodas bojājumi utt. Tā ir tikai daļa no kritērijiem, ko tīklu novērtēšanā ņem vērā pasaules praksē - ir jāvērtē, vai lietderīgi ir ieviest papildu vērtēšanas kritērijus, jo visas darbības prasa finansējumu. Rīgas ūdenim ir izstrādāta jauna ģeogrāfiskā informācijas sistēma, kurā ir dati par tīkliem un objektiem. Piebildīšu, ka Rīgas ūdens ir vienīgais ūdenssaimniecības uzņēmums Baltijā, kura rīcībā ir tik moderna ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Nākamais iespējamais attīstības solis ir uz šīs sistēmas bāzētas tīklu novērtēšanas sistēmas izveidošana, kas ļautu plānot turpmākos soļus. Cilvēki ir ļoti dažādi - vieniem patīk vadīt darbus, citam analizēt datus, vēl kādam skrūvēt skrūves. Rīgas ūdens piedāvā darbu ļoti plašam personu lokam plašā profesiju spektrā - ne tikai būvniekiem un tīklu uzturētājiem, bet arī ķīmiķiem, ekonomistiem, speciālistiem darbam ar klientiem, traktoristiem un arī zinātniekiem. Es šeit saredzu ļoti daudz darāmā - gribas aiz sevis atstāt nospiedumu vēsturē.

***

Roberts Neilands

• Dzimis 1980. gada 29. jūlijā

• No 2013. gada strādā SIA Rīgas ūdens, sākotnēji kā Ūdensvada tīklu dienesta ražošanas inženieris, vēlāk no 2015. gada Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta galvenais inženieris, kopš 2017. gada Tehniskā departamenta galvenais inženieris;

• No 2006. gada Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedrā sākotnēji kā asistents, vēlāk docents, kopš 2013. gada asociētais profesors.

Izglītība:

• Inženierzinātņu bakalaurs būvzinātnē, Rīgas Tehniskā universitāte

• Inženierzinātņu maģistrs siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās, Rīgas Tehniskā universitāte;

• Inženierzinātņu doktors siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās, Rīgas Tehniskā universitāte.

***

Par uzņēmumu:

• SIA Rīgas ūdens ir lielākais centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā. Uzņēmums nodarbina 770 darbinieku, no tiem 67% darbinieku ir vīrieši un 33% darbinieku - sievietes. Salīdzinoši augstais vīriešu īpatsvars darbinieku struktūrā ir skaidrojams ar nozares specifiku, kas nosaka augstu tehnisko profesiju īpatsvaru.

• SIA Rīgas ūdens īpaši aicina pievienoties komandai un uzsākt karjeru uzņēmumā jaunos ūdenssaimniecības speciālistus, kuriem ir augstākā izglītība siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijā ar kvalifikāciju - inženieris (var būt arī pēdējo kursu studenti), kā arī kvalificētus strādniekus.

• SIA Rīgas ūdens nodrošina prakses vietas augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem - veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar Latvijas izglītības iestādēm, tajā skaitā ar RTU, Rīgas Valsts tehnikumu, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu un citām izglītības iestādēm, tādējādi popularizējot izglītību inženierzinātņu un ķīmijas jomā, veicinot studentu interesi par darbu uzņēmumā.

Saviem darbiniekiem uzņēmums nodrošina:

• darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu (darba samaksu, piemaksas, prēmijas);

• sociālās garantijas (pabalstus, kompensācijas, veselības apdrošināšanu);

• apmaksātu papildatvaļinājumu saskaņā ar darba koplīgumu (5 vai 7 darba dienas);

• darbinieku iekšējo apmācību amata pienākumu apgūšanai (mentorings), kā arī ārējo apmācību kompetenču uzturēšanai un attīstīšanai;

• finansiālu atbalstu darbinieku studiju apmaksai ar SIA Rīgas ūdens saimniecisko darbību saistītās profesijās;

• nodrošinām apmaksātu dienesta viesnīcu;

• korporatīvos pasākumus (piemēram, sporta svētki darbiniekiem un viņu ģimenēm, Pasaules ūdens dienas balle, Ziemassvētku pasākums un citi);

• drošu darba vidi un mūsdienīgus darba apstākļus.

Ja vēlies nodrošināt savu nākotni, strādājot lielā, stabilā un dinamiskā uzņēmumā, tad SIA Rīgas ūdens būs tava pareizā izvēle! Informācija par vakantajām amata vietām pieejama SIA Rīgas ūdens mājaslapā www.rigasudens.lv.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.