Piegružoto ceļmalu sakopšana gadā izmaksā teju pusmiljonu eiro
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto teju pusmiljonu eiro. Dati vēsta, ka kopējais izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās, kas liecina par to, ka ceļu lietotāji nedomā, ka atkritumu savākšana maksā naudu, un vēl mazāk uztraucas par vides tīrību. Tajā pašā laikā mēs vēlamies, lai uz Latvijas ceļiem būtu komfortabli braukšanas apstākļi un acis priecētu nopļautas ceļmalas un līdzens ceļš.
10 km ceļu varētu uzklāt dubulto virsmu
Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, aptuveni desmit kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem, vai arī novirzīt biežākai ceļu greiderēšanai, ūdens atvades sistēmas sakārtošanai un citiem darbiem.
Cilvēku kultūras līmeni gribētos redzēt labāku, jo bez tā, ka pa auto logiem tiek izmests viss liekais, gadās, ka tiek izbērti arī būvniecības un lielgabarīta atkritumi.
Vaicāts, kā tiek organizēts ceļa nodalījumu joslu uzkopšanas process, Rīgas ceļu rajona Ogres nodaļas ražošanas inženieris Raitis Šteinbergs skaidro: «Ja ceļa remontbrigāde pārvietojas pa ceļu un uz nomalēm redzami atkritumi, tie tiek savākti, neatkarīgi no gadalaika. Lielā nodalījuma joslu uzkopšana norit pavasaros - A un A1 uzturēšanas klases nodalījuma joslās atkritumi jāsavāc līdz 1. maijam, B klasei līdz 15. maijam, C klasei līdz 1. jūnijam. Pēdējos gados, vismaz Ogres pusē, situācija uzlabojas - atkritumu gar ceļa malām ir mazāk, bet līdz ideālai situācijai vēl ir tālu. Piebildīšu, ka, braucot pa ceļu, reālo ainu nevar novērtēt - atkritumu ir vairāk, nekā no malas izskatās.
Cilvēku kultūras līmeni gribētos redzēt labāku, jo bez tā, ka pa auto logiem tiek izmests viss liekais, gadās, ka tiek izbērti arī būvniecības un lielgabarīta atkritumi. Tajā pašā laikā tiek postīts ceļa aprīkojums - pazūd pat betona atkritumu urnas, tiek noskrūvētas barjeras, kāds sētas stabiem izmanto ceļa zīmju balstus. Visraksturīgākā vieta, kur pazūd zīmes, ir Daugavas otrā pusē - uz autoceļa V4 Baldone-Tome pazūd gan lielās metāla zīmes, gan stabi.
Ceļu nomalēs tiek izmesti papīri, pudeles, piedevām iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās. Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem, kā arī izmestas tiek vecas mēbeles, ledusskapji un televizori. Tāpat retums nav ceļa zīmju bojāšana un zagšana.»
Arī Liepājas ceļu rajona Saldus nodaļas vadītājs Armands Lagzdiņš ir vienisprātis ar Ogres kolēģi: «Sabiedrības, tostarp braucēju, kultūras līmenis neuzlabojas - vēl arvien ceļmalas ir piemētātas ne tikai ar atkritumiem, kas var rasties braukšanas laikā, bet arī ar pavisam nesaprotamām lietām - acīm redzami no mājām izmestiem sadzīves atkritumiem, citās vietās savāktiem atkritumiem un būvgružiem. Lai nomales sakoptu, nepieciešams liels laika un darbaspēka ieguldījums, tāpēc piegružotās ceļmalas tiek koptas augu gadu - vienmēr, kad tiek veikti operatīvie vai ceļa apsekošanas darbi, strādniekiem ir jāsavāc arī redzamie atkritumi.»
Jāsavāc simtiem kubikmetru atkritumu
Daugavpils ceļu rajona direktors Vjačeslavs Akentjevs uzsver: «Piemēram, 2016. gadā gar A un B klases ceļmalām Daugavpils ceļu rajonā 602 km kopgarumā ir savākti 1222 kubikmetri atkritumu. Es nedomāju, ka šogad būs atšķirīgi skaitļi, jo gadu no gada situācija ir līdzīga. Ne jau ārvalstu ciemiņi izmētā tos atkritumus un ved vecos ledusskapjus un televizorus, lai atstātu tos atpūtas laukumos pie konteineriem. Tiek izmests pat vecais šīfera jumts, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi. Tie ir mūsu pašu cilvēki, kuri pēc tam prasa: kur paliek mana nodokļu maksātāja nauda. Parēķināju, ka atkritumu apsaimniekošanai gadā tiek tērēts ap 500 autoīpašnieku samaksātais ceļu nodoklis.
Zaudējumus rada arī regulārā ceļa zīmju bojāšana. Piemēram, gada sākumā vien ir vairāki piemēri: uz autoceļa A6 nozagtas 13 ceļa zīmes, uz P673 7 km posmā nozagtas 20 ceļa zīmes, uz P70 20 km posmā pazudušas vēl 20 ceļa zīmes. Ceļa zīmju atjaunošana prasa lielus līdzekļus, jo ceļa zīmei ir jābūt, ja tā tur paredzēta.»
LAU vasaras sezonā atkritumu tvertnes sakopj, veicot autoceļu apsekošanu, kā arī saņemot iedzīvotāju ziņojumus. Valsts autoceļus ar vislielāko satiksmes intensitāti - A uzturēšanas klases - apseko reizi nedēļā.
LAU aicina iedzīvotājus saudzīgi izturēties pret vidi, nemēslot ceļmalās un sadzīves atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.