Pensiju kapitālu mantos. Risks sociālajam budžetam?

© f64

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, to paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Lai arī šis lēmums daudzus priecē, ekonomikas un pensiju jomas eksperti ir piesardzīgi savos vērtējumos, norādot, ka atšķirībā no trešā pensiju līmeņa, kas ir privāts uzkrājums vecumdienām, otrais pensiju līmenis ir maksājumi sociālajā budžetā no iedzīvotāju veiktajām sociālajām iemaksām.

Saskaņā ar Saeimas veiktajām likuma izmaiņām fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls otrajā pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, diskusijās atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Gadījumā, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona ir mirusi pirms viņa nāves, tad uzkrājumu varēs mantot. Tāpat paredzēts noteikt minimālo fondētās pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 22,41 eiro). Šāds risinājums atbalstīts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur nelieli uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums. Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šā termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Tiklīdz kā Saeima šo likumprojektu apstiprinās galīgajā lasījumā, valdībai būs jāizstrādā kārtība, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem.

Labklājības ministrijas dati rāda, ka 2017. gadā pirms pensijas vecuma sasniegšanas nomira 5000 otrā pensiju līmeņa dalībnieku. To kopējais uzkrājums, kas tika ieskaitīts speciālajā budžetā, bija 8,3 miljoni eiro. Pensiju eksperts Edgars Voļskis norāda, ka otrā pensiju līmeņa nauda tomēr nav uzskatāma par privātu naudu kā trešais pensiju līmenis, jo otrajā pensiju līmenī nauda nonāk caur valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Viņaprāt, būtu pieļaujams mehānisms, kad šo uzkrājumu mantotu kā otrā pensiju līmeņa kapitālu, ko pievienotu mantinieka pensiju kapitālam. Arī citi eksperti vērš uzmanību, ka sociālās apdrošināšanas sistēmu «atstās» resursi, jo naudu varēšot vienkārši izņemt. Tas varētu būt risks sociālajam budžetam.



Svarīgākais