Bez atbalsta programmas nedzirdīgiem neredzīgiem cilvēkiem ir grūti saņemt palīdzību no valsts

Vai cilvēki ar dzirdes un redzes traucējumiem var iegūt izglītību un pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē? Pasaules pieredze rāda, ka zināmos apstākļos tas ir iespējams, taču vairumā gadījumos šie cilvēki joprojām saskaras ar problēmām, kuras apgrūtina viņu dzīvi.

Pateicoties Pasaules Nedzirdīgi-neredzīgo dienai, ikviens cilvēks var iepazīties šai problēmām, kas skar personas ar dzirdes un redzes traucējumiem. “Sadzirdi un redzi mani!” Ar šādu saukli tika atklāta izstāde par godu nedzirdīgi-neredzīgiem cilvēkiem.

Par šādiem cilvēkiem parasti uzskata personas, kurām gan dzirdes, gan redzes problēmu apvienojumā ir būtiski traucēta komunikācija, mobilitāte un ikdienas dzīve. Izstādē varēja apskatīties stāstu krājumus, materiālus par cilvēku dzirdes un redzes traucējumiem un izstādes apmeklētājiem bija iespēja izmēģināt dažādas simulācijas brilles un taktilās spēles, tādā veidā sajust pasauli kā to dara nedzirdīgi-neredzīgi cilvēki.

Tiek uzskatīts, ka nedzirdīgi-neredzīgi ir 0.2% līdz 3.3% no visiem pasaules iedzīvotājiem. ASV ir apmēram 35 000-40 000 nedzirdīgi neredzīgu cilvēku. Austrālijā uzskata, ka viņiem ir 100 000 nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku, no kuriem 2/3 ir vecāki par 65 gadiem. Somijā - apmēram 800 cilvēku. Latvijā esot oficiāli reģistrēti 5 nedzirdīgi-neredzīgi cilvēki, kuri visi esot vecāki par 40 gadiem, taču Inese Plūme, kurai ir redzes traucējumi, ir pārliecināta, ka šo cilvēku skaits Latvijā ir krietni lielāks.

“Tā ir milzīga problēma, kad es elementāri autobusā nevaru nopirkt biļeti, tajā brīdī es saprotu, ka valoda ir ļoti sašķelta un es tālāk nevaru komunicēt ar cilvēku. Manā gadījumā, lai es varētu apgūt skolas vielu, es klausos audio ierakstus, līdz ar to man zūd dzirde, jo notiek pārslodze. Šobrīd man ir viens dzirdes aparāts, kas man palīdz, lai es kaut nedaudz varētu dzirdēt. Visnepatīkamākā sajūta notiek tad, kad apkārtējie domā, ka esi stulbs nevis, ka tu nedzirdi.”