Dzērājšoferiem dubulto sodus

Vakar Saeima pieņēma daudz bargākus soda mērus dzērājšoferiem un braucējiem narkotiku iespaidā. Tie, kuri būs pamatīgi sareibuši un sēdušies pie auto stūres, būs spiesti maksāt līdz 1000 latu naudas sodu, izciest līdz 15 diennaktīm administratīvo arestu un uz četriem gadiem atvadīties no vadītāja apliecības.

"Kamēr sods nav neizbēgams, tā palielināšana ir maz efektīva," uzskata ceļu satiksmes drošības eksperts un auto žurnālists Pauls Timrots. "Ja kādu patiešām satrauc, cik jāmaksā par braukšanu reibumā, vajag padomāt, vai pašam sen jau nav problēmas ar alkoholu! Vissvarīgākais – droši sēsties pie stūres var tikai 24 stundas pēc alkohola lietošanas."

2005. gada septembrī Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un palielināja naudas sodus par visbīstamākajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ieviešot administratīvo arestu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Nākamajā gadā situācija ceļu satiksmē uzlabojās ļoti strauji un samazinājās gan ievainoto, gan bojā gājušo personu skaits. 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, situācija pasliktinājās, kas pamatojams ar strauji augošo ekonomisko situāciju līdz 2008. gada otrajai pusei un personu vieglprātīgo attieksmi pret valstī noteikto kārtību, teikts Iekšlietu ministrijas apkopotajā informācijā. Ieviešot bargākus sodus, reibumā aizturēto autovadītāju skaits samazinājās vidēji par trešdaļu, kas viesa cerības, ka situācija uz Latvijas ceļiem uzlabosies ilgtermiņā, tomēr jau 2007. gada statistika parādīja pretējo. 2007. gadā tika aizturēti 10 598 transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā, to skaits, salīdzinot ar cerīgo 2006. gadu, pieauga par 15 procentiem, situācija nemainījās arī 2008. gadā. Turklāt no visiem aizturētajiem transportlīdzekļu vadītājiem vairāk nekā puse tika aizturēti ievērojamā reibuma stāvoklī, kas pārsniedza pusotru promili.

Latvija ir sasniegusi Veronas deklarācijā noteikto mērķi – līdz 2010. gadam vairāk nekā par pusi samazināts bojāgājušo skaits salīdzinājumā ar 2001. gadu. Darbs šajā jomā esot jāturpina, jo līdz 2013. gadam negadījumos bojāgājušo skaits jāsamazina par 70 procentiem iepretim 2001. gada rādītājiem, norāda Satiksmes ministrija.

LAPK paredz stabilu soda nomaksu, tādējādi nodrošinot soda neizbēgamību, un soda palielināšana neietekmē tā izpildi. "Ja persona piemēroto naudas sodu neizpilda labprātīgi LAPK noteiktajā termiņā, tad atbilstoši LAPK noteiktajam personai tiek reģistrēti aizliegumi saņemt pakalpojumus, kas saistās ar transportlīdzekļa reģistrācijas darbībām, valsts tehnisko apskati un vadītāja apliecības saņemšanu. Ja sodītā persona piemēroto naudas sodu nesamaksā viena gada laikā no lēmuma par naudas soda piemērošanu spēkā stāšanās, naudas soda piedziņa piespiedu izpildei tiek nodota zvērinātam tiesu izpildītājam," norāda Iekšlietu ministrija.

Vakar Saeimā pieņemtie grozījumi paredz būtiski palielināt sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 0,2 promiles, bet nepārsniegs 0,5 promiles, uzliks naudas sodu šoferim, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no 150 līdz 300 latiem un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem. Patlaban par šādu pārkāpumu naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem un transportlīdzekļu vadīšanas tiesības tiek atņemtas uz trim mēnešiem.

Savukārt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 1,5 promiles, naudas sods velosipēda un mopēda vadītājam būs 120 lati, bet citu transportlīdzekļu vadītājam piemēros administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliks naudas sodu no 800 līdz 1000 latiem un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Līdz šim maksimālais naudas sods par braukšanu reibumā bija 500 lati. Savukārt maksimālais termiņš, uz kādu ir iespējams atņemt vadīšanas tiesības, – divi gadi.