Izputējušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs (LM) nekustamie īpašumi tiek tirgoti par cenām zem pārdoto ēku būvmateriālu vērtības.
LM administratorei Vitai Dikai ir izdevies pārdot trīs uzņēmuma īpašumus izsolēs ar lejupejošu soli. Vērtīgākais no izsoļu objektiem ar sākumcenu 167 tūkstoši eiro tika nosolīts par 66,7 tūkstošiem eiro. Pircējs ieguva 10,3 tūkstošus kvadrātmetru zemes ar piecām ēkām. Tātad - māja ar zemi Latvijas mēroga lielpilsētas centrā par 13 tūkstošiem eiro gabalā! Zemes īpašums ar vienu ēku citā izsolē pārdots par 11,8 tūkstošiem eiro. Trešajā izsolē viena būve ar zemi nopirkta par 41,7 tūkstošiem eiro.
Ar īpašumu izpārdošanu par šādām cenām LM kreditori neatgūs neko no apmēram 100 miljoniem eiro, cik viņiem palicis parādā izputējušais uzņēmums.
Jautājums ir, cik daudz kreditoriem nāksies vēl piemaksāt par maksātnespējas procesu, lai tas ļautu norakstīt LM parādus juridiski korektā veidā. Lai īpašumus varētu pārdot kaut par vienu eiro gabalā, tie ir jāapsargā un jāuzmana. Potenciālajiem pircējiem nedrīkst rasties aizdomas, ka viņiem piedāvā objektus, kurus kāds jau izmanto par metāllūžņu atradnēm vai vietu nelegālai atkritumu izgāztuvei.
Lielākais LM kreditors ir Latvijas valsts, kas Privatizācijas aģentūras un tās meitasuzņēmuma FeLM personā ar nodrošinātā kreditora tiesībām savākusi metālkausēšanas krāsni un centīsies to pārdot bez V. Dikas palīdzības. Teorētiski tas ir pareizs lēmums, jo valstij ir nesalīdzināmi lielākas iespējas nekā V. Dikai. Tikai Latvijas valsts augstākās amatpersonas var tieši uzrunāt gan citu valstu amatpersonas, gan uzņēmējus, kuriem V. Dika klāt netiek. Administratore arī nevar sūtīt savus pārdošanas aģentus uz ārzemēm, bet valstij jau ārzemēs ir gan vēstniecības ar ekonomisko sakaru veidošanai pilnvarotiem darbiniekiem, gan Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības. Politiķiem ir arī paraugs, kā vienu dienu pirms Saeimas vēlēšanām mobilizēt balsotājus par valdošās koalīcijas partijām ar paziņojumu par toreiz vēl bez KVV esošā Liepājas metalurga pārdošanu. Tieši tā tas notika pirms tagadējās Saeimas ievēlēšanas, kuras pilnvaru laikā paspēja notikt viena un tā paša uzņēmuma atdošana privātīpašniekiem, atņemšana privātīpašniekiem un tagad atkal piedāvāšana privātīpašniekiem.
Otrs nozīmīgais kreditors ir banka Citadele, kuras labā tagad notiek atsevišķos objektos saskaldīto LM īpašumu izsoles. Sarunā ar Neatkarīgo V. Dika apgalvoja, ka viņai neesot informācijas par to, kādu mērķu dēļ ir nopirkta daļa no viņas piedāvātajiem īpašumiem. Ja tā tiešām ir, būs grūti pievilināt pircējus atlikušajiem īpašumiem, kuru potenciālie pircēji taču gribēs zināt, kas notiks blakus viņu īpašumiem. Ja viens jau esošs īpašnieks gribēs attīstīt kādu metālapstrādes virzienu, tad blakus tam nebūs vietas ne dzīvojamam kvartālam, ne lielveikalam. Tāpat arī rūpniecības vai transporta uzņēmumi var izrādīties savstarpēji nesaderīgi, konkurējot par ērtāko pieeju sliežu ceļiem, gāzes un elektrības pieslēgumiem utt. Kamēr notiek situācijas izlūkošana, V. Dikai laikam nav jēgas steigties ar nākamo izsoļu izsludināšanu. Tomēr viņa cer, ka vismaz īpašumu pārdošanu šogad varētu pabeigt.