Lai arī viena lata (vai eiro) veikaliem ilgu mūžu nesola, Neatkarīgās uzrunātie tirgotāji par pircēju trūkumu nesūdzas un skaidro, ka iegādāties, piemēram, traukus, bižutēriju, kosmētiku, saimniecības vai higiēnas preces par vienu latu vai vienu eiro (70 santīmiem) izvēlas ne tikai mazturīgie iedzīvotāji.
"Pirmo reizi iegriezos šādā veikalā, jo bija interesanti, kas tur varētu būt par vienu latu," saka rīdziniece Laila. "Tie ir kādi sīkumiņi, kas kalpos nedēļu, tāpēc arī tā maksā," secina sieviete. Arī pircēja Anita stāsta, ka ienākusi veikalā, jo uzmanību piesaistījis uzraksts skatlogā Viss par vienu eiro. "Ir preces, kas citos veikalos ir lētākas, un ir preces, kas šeit ir lētākas," spriež sieviete.
SIA Superlats valdes loceklis Ģirts Vilciņš stāsta, ka, uzsākot darbību, pirmie pircēji bija pensionāri un iedzīvotāji, kas veikalā iegriežas reizi nedēļā un kuru pirkumu sarakstā visbiežāk bija saimniecības preces. "Šobrīd pie mums preces iegādāties dodas dažāda vecuma cilvēki no visiem sociālajiem slāņiem – tieši tāpat kā Eiropā, kur šāda koncepta veikali ir ļoti populāri," uzsver Ģ. Vilciņš. Pircēju vidū ir arī ārzemnieki. "Viņi jūtas kā zivis ūdenī – viņu zemēs šie veikali ir ierasta iepirkšanās vieta," piebilst SIA Superlats pārstāvis. Līdzīgu attieksmi pret viena lata veikaliem tirgotāji ar laiku sagaida arī no vietējiem iedzīvotājiem.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs ir pārliecināts: "Piesaiste pie vienas cenas ir spēlēšanās ar pircēju." Viņš arī atgādina, ka viena lata veikali Latvijā nav nekas jauns. "Mums tāda epopeja ir bijusi pirms kādiem desmit gadiem. Bija viena lata veikali, un tie dzīvoja ļoti īsu brīdi – līdz laikam, kad pircējs saprata, ka lielākā daļa preču citur ir nopērkamas lētāk." Arī nupat durvis vērušajiem viss par vienu latu (eiro) koncepta veikaliem H. Danusēvičs paredz priekšgājēju likteni. "Iepriekšējie noturējās pusotru divus gadus," atminas H. Danusēvičs, "jautājums – cik ilgi šie noturēsies."
Tikmēr paši tirgotāji nešaubās, ka viss par vienu latu (eiro) veikali ir uz palikšanu. Tā, piemēram, Ģ. Vilciņš atklāj, ka līdz gada beigām Latvijā Superlata veikalu skaits sasniegs jau trīs desmitus, piebilstot, ka pie šā skaita neplāno apstāties. Par iemeslu šādam noskaņojumam ir veikalnieku pārliecība, ka iedzīvotāji arī turpmāk naudu izdos apdomīgi, un pirmo viena lata veikalu neveiksmes skaidro ar pircēju tā brīža iepirkšanās paradumiem. "Iepriekš iedzīvotāji uzskatīja, ka tas nav prestiži, iepirkties šādos veikalos. Iepirkties viena lata veikalā – tam bija lētuma pieskaņa. Tagad cilvēki domā daudz praktiskāk," novērojis Eurocity veikalu īpašnieks Edgars Puriņš.
Arī tirdzniecības centri pret viena lata veikaliem vairs nav tik noraidoši kā sākotnēji. Savā veikalu saimē uzņem tie, kas domā perspektīvi, norāda Ģ. Vilciņš un nešaubās – viena lata veikali tikai palielina klientu plūsmu tirdzniecības centros.