Pacientu dalīšana turpinās: Arī C hepatīta slimniekus ietekmē naudas faktors
Šogad C hepatīta ārstēšanai no valsts budžeta atvēlēti 15 miljoni eiro, taču pusgada laikā izlietoti vien seši miljoni eiro. Tajā pašā laikā Latvijā joprojām ir spēkā pacientu «prioretizēšana» – ārstēšanu ar moderniem medikamentiem var saņemt tikai pacienti, kuriem aknu bojājumi C hepatīta dēļ ir smagāki.
Pacienti, kuriem ir C hepatīts, bet veselības traucējumi tā dēļ pagaidām nav smagi, valsts apmaksātu ārstēšanu ar jaunajiem medikamentiem saņemt nevar, tāpēc izvēlas zāles apmaksāt paši, pasūtot tās ārpus Eiropas Savienības un saņemot pa pastu. Izvēloties šādu izdzīvošanas stratēģiju, pacienti ne vienmēr ir aizsargāti, jo ārstu pienākums nav uzraudzīt šo cilvēku ārstēšanu un Latvijā arī nav nekādu vadlīniju, kā rīkoties, ja pacients pasūta zāles internetā - vai tās ir drošas, vai pacients tās var lietot, ņemot vērā savu veselības stāvokli. Hepatīta biedrība pauž satraukumu gan par lēno valsts budžeta naudas apgūšanu, kas teorētiski var mudināt samazināt nākamajā gadā piešķiramo līdzekļu apmēru, gan par pacientiem, kuri, nevarot sagaidīt valsts apmaksātus medikamentus, maksā paši un pērk zāles Indijā.
Piektdaļa pacientu inficējas veselības aprūpē
Cik Latvijā ir cilvēku, kuriem ir C hepatīts, nav precīzi zināms, taču noteikti šo cilvēku ir daudz vairāk, nekā uzrāda statistikas dati par pacientiem, kuriem gada laikā C hepatīts ir diagnosticēts.
Pagājušajā gadā C hepatīts atklāts 1803 pacientiem, bet Hepatīta biedrības aprēķini liecina, ka šajā gadā tie būs 1400 pacientu. Ārstēto pacientu skaits pērn bija 1260, šogad plānots - 2000.
Trešdaļā C hepatīta inficēšanās gadījumu nav zināms, kādā veidā tas noticis, taču piektdaļa pacientu inficējušies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kas ir vairāk nekā inficēšanās seksuālo sakaru laikā vai intravenozi lietojot narkotikas, ko nereti uzskata par galvenajiem inficēšanās veidiem.
«Diemžēl var inficēties arī medicīnisku procesu rezultātā, to mēs redzam pēc pacientu stāstījuma un slimības anamnēzes datiem, kad slimības inkubācijas periods sakrīt ar ārstēšanos,» stāsta Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse. C hepatīts visbiežāk norit bez dzeltes, kas cilvēkiem parasti norāda uz hepatītu, tāpēc lielākā daļa pacientu uzzina par to nejauši. Ārste atklāj, ka C hepatītam ir vismaz 11 genotipi, un Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēto pacientu genotipu noteikšana liecina, ka Latvijā visvairāk ir pacientu ar pirmo genotipu (64 procenti) un trešo genotipu (32 procenti). Genotipu noteikšana ir svarīga, jo atsevišķas zāles ir iedarbīgas uz noteiktiem tipiem, tomēr pašlaik ir pieejami arī medikamenti, kas der visu tipu C hepatīta ārstēšanā.
Atgādinot hepatīta ārstēšanas vēsturi, V. Ķūse norāda, ka C hepatītu uzsāka ārstēt 1986. gadā ar interferona preparātiem, ko «mēs saucam par parastajiem vai tradicionālajiem interferoniem, terapija bija gara un smaga». Savukārt 1998. gadā parādījās ribaverīns - pretvīrusu medikaments, ko varēja pievienot interferonam, bet 2000. gadā - pegilētais interferons, ar kuru joprojām ārstēšanās bija ilga un ar blakusparādībām. Tiešās darbības antivīrusu medikamenti, kas parādījās 2016. gadā, izraisīja zināmu revolūciju C hepatīta ārstēšanā, jo ārstēšanas efektivitāte ir 97-99 procenti, īsāks ārstēšanas laiks un bez blakusparādībām.
Joprojām prioretizē pacientus
Latvijā C hepatīta ārstēšanu ar moderniem medikamentiem sāka, nosakot pacientu grupas, kurām ir prioritāte šo zāļu saņemšanā, un tie līdz šim gadam bija C hepatīta pacienti ar smagākiem aknu darbības traucējumiem - aknu fibrozi trešajā un ceturtajā stadijā, savukārt no šā gada - arī pacienti ar fibrozi otrajā stadijā.
Ķūse stāsta, ka līdz šim notikuši 25 konsiliji, kuros izskatīta 1061 lieta par C hepatīta ārstēšanu ar valsts finansējumu un 140 lietas, kur pacienti paši maksā. Visvairāk pacientiem (785) nozīmēts medikaments, kas der jebkuram C hepatīta genotipam (tā saucamais pangenotipiskais) un kura ārstēšanas kurss ir 12 nedēļas. Ārste apliecina, ka tie cilvēki, kuri izvēlējušies maksāt paši, ir pacienti ar vieglākiem aknu darbības traucējumiem - nulles, pirmajā vai otrajā stadijā, jo valsts neparedz šiem pacientiem valsts apmaksātas zāles. Tiesa, pašlaik valsts apmaksātu ārstēšanu var saņemt arī pacienti ar otro fibrozes stadiju, pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam. Pēc konsilija jāsaņem Nacionālā veselības dienesta lēmums par terapijas piešķiršanu - pašlaik saņemti 959 lēmumi un ārstēšana uzsākta 767 pacientiem. Ārstēšana pabeigta 530 pacientiem.
Kāpēc neārstē vairāk pacientu?
Šogad C hepatīta ārstēšanai piešķirti 15 miljoni eiro, no kuriem šāgada sešos mēnešos izlietoti seši miljoni eiro. Hepatīta biedrības vadītājs Kristaps Kaugurs spriež: ja nauda nav šķērslis, turklāt finansējums C hepatīta ārstēšanai piešķirts būtiski lielāks nekā citus gadus, kāpēc netiek ārstēts vairāk pacientu? Vai ir kādi birokrātiski šķēršļi? «Kāpēc šādā situācijā nav paplašinātas pacientu grupas, kuras ir tiesīgas saņemt moderno C hepatīta ārstēšanu, un vai mums ir cerība, ka pacienti jebkurā situācijā saņems šo terapiju?» jautā K. Kaugurs.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane norāda, ka zāles ir dārgas, tāpēc ir svarīgi, lai lēmumus pieņemtu kompetenti un kvalificēti ārsti. «Esam risinājuši jautājumu, lai ārstēšana būtu pieejama ne tikai Rīgā, ir uzrunātas slimnīcas reģionos. Daugavpils un Liepājas reģionālās slimnīcas ir izrādījušas gatavību uzņemties C hepatīta pacientu ārstēšanu,» stāsta J. Feldmane, uzsverot, ka «bija nepieciešams noteikt pacientu prioritārās grupas, jo finansējums bija ierobežots». Speciāliste uzskata, ka to bija un ir iespējams darīt, jo C hepatīts ir hroniska slimība, turklāt šogad valsts jau ir spērusi soli pretim pacientiem, nodrošinot ārstēšanu pacientiem ar aknu fibrozes otro stadiju. Viņa arī uzsvēra, ka lēmums pieņemts kopā ar hepatologiem.
Stradiņa slimnīcas infektologs Pauls Aldiņš, norādot, ka pacienti, kuri neiekļūst tā sauktajā prioritātes sarakstā, cenšas sameklēt alternatīvu un iegādāties zāles ārpus Eiropas, uzsver: «Jārunā par to, kurā brīdī jānoņem ierobežojumi un kurā brīdī mēs būsim gatavi pateikt, ka ārstēsim visus.» A. Feldmane gan saka: nevajag skriet ratiem pa priekšu. Pacientu prioretizēšanu varētu pārskatīt, kad būs analizēti šāgada dati, un skatoties, kādas būs budžeta iespējas nākamajam gadam.
Vai kavē rindas?
Hepatīta biedrībā tikmēr ienāk sūdzības - ilgi jāgaida rindā pie infektologa, jāgaida konsilija slēdziens, jāgaida Nacionālā veselības dienesta atbilde, un tikai tad var saņemt ārstēšanu… Arī tas var ietekmēt lēno naudas apgūšanu, kas paredzēta C hepatītam.
Tomēr gan Veselības ministrija, gan Nacionālais veselības dienests ir pretējās domās. Dienesta Zāļu un medicīnisku ierīču departamenta Zāļu ārstnieciskās novērtēšanas nodaļas vadītāja Zinta Rugāja sacīja, ka visi līdzekļi tiek apgūti un ar to problēmu nav. Dienests varot pat dienas laikā pieņemt lēmumu, ja tas ir nepieciešams. Veselības ministrija savukārt nezina par gadījumiem, kad ārstu kapacitāte būtu nepietiekama, lai pieņemtu visus pacientus, pacientiem neesot jāgaida garās rindās.
Kā inficējušies ar C hepatītu (%)?
Nav zināms 34
Veselības aprūpe 19
Lietojot intravenozās narkotikas 10
Dzimumsakaros 16
Darbavietā 3
No mātes bērnam 3
Cits veids 6
Avots: Hepatīta biedrība, pēc Slimību un profilakses centra datiem