Vērienīgajās mācībās "Namejs" izspēlēs spontānu nemieru likvidēšanu Jēkabpilī un Valmierā

© f64

Līdz šim Latvijā vērienīgākajās mācībās "Namejs 2018" pārbaudīs valsts aizsardzības struktūru, kur viens no scenārijiem paredzēs spontānu nemieru likvidēšanu Jēkabpilī un Valmierā.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš detalizētākus mācību scenārijus šodien žurnālistiem nestāstīja, bet apliecināja, ka mācību laikā tiks ņemta vērā Ukrainas pieredze, tāpēc iekļauti hibrīdkara scenārija elementi, proti, Jēkabpilī un Valmierā sāksies spontāni nemieri. Šajos nemieros būs iesaistīti bruņoti bez atšķirības zīmēm tērpti cilvēki, uz kuriem sākotnēji reaģēs iekšlietu struktūras, kurām palīgā steigsies bruņotie spēki.

Pretinieka lomu spēlēšot sabiedroto valstu karavīri.

"Mācībās atstrādāsim valsts aizsardzību, izmantosim aizkavēšanas un aizsardzības operācijas. Visām brigādēm būs pārvietošanās un lokāla aizsardzības nodrošināšana konkrētām pilsētām. Valsts aizsardzības struktūra tiks pārbaudīta simtprocentīgi. Neveidosim scenāriju pret kādu konkrētu valsti, bet gatavojam Nacionālos bruņotos spēkus aizsargāt Latviju pret jebkuru apdraudējumu," norādīja NBS komandieris.

Mācības notiks visos Latvijas reģionos, tostarp, austrumos. Kopumā mācības norisināsies Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpilī, Valmierā un vēl 36 novados. Ar lielu skaitu privātpersonām noslēgti līgumi par infrastruktūras un zemes izmantošanu. Tāpat mobilizācijas pieprasījumos būvniecības uzņēmumi atbalstīs mācības ar smago tehniku, piemēram, buldozeriem.

Lai arī uz koplietošanas ceļiem būs redzama armijas tehnika un kājnieku pārvietošanās bez tehnikas, NBS komandieris mierināja, ka kaujas munīcija ārpus poligoniem un šautuvēm netiks izmantota. Mācībās iesaistīsies Lielvārdē dislocētie ASV helikopteri, tāpat būs Latvijas un sabiedroto smagā un vieglā motorizētā tehnika, kā arī bezpilota lidaparāti.

NBS komandieris tāpat mierināja, ka purvu un meža ugunsgrēku dzēšanā iesaistītie armijas helikopteri turpinās savu darbu, jo primārais ir nodzēst ugunsgrēkus. Ja degšana turpināsies, tad armijas vadība elastīgi mainīšot scenārijus, lai mācībās iesaistītie lidaparāti varētu dzēst ugunsgrēkus. Tas pats attiecas uz smagi sasirgušu pacientu evakuēšanu.

Kalniņš arī solīja, ka kaujas šaušanas vietās dežūrēšot ugunsdzēsēji, lai nepieļautu tādu ugunsgrēka izcelšanos kāds pirms kāda laika bija noticis Ādažu poligonā.

Mācībām novērotāju statusā pagaidām pieteikušies Baltkrievijas pārstāvji. NBS komandieris arī uzsvēra, ka mācībām nebūšot slepenības plīvurs un daudzās "fāzēs un vietās tās būs atvērtas" mēdijiem. Tāpat daudzās vietās būs izvietoti informatīvi vides plakāti.

Vaicāts, vai NBS gatavojas tam, ka mācības varētu radīt Krievijas karatehnikas aktivitātes pie Latvijas robežām, tādējādi mācībām iesaistītos resursus nāksies novirzīt reaģēšanai, Kalniņš atbildēja, ka Krievijas lidaparāti "visu laiku lido gar mūsu robežām, tāpēc viņu reakcija neiespaidos valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanu."

Jau ziņots, ka līdz šim lielākās NBS organizētās mācības "Namejs 2018" norisināsies no 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijas teritorijā. Mācībās piedalīsies Latvijas karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, Iekšlietu ministrijas personāls un sabiedrotie. "Namejs 2018" būs noslēdzošais vingrinājums četru gadu mācību ciklam. Lai stiprinātu nacionālās aizsardzības spējas mācības notiks poligonos, pilsētās, pagastu centros.

Mācību mērķis būs pārbaudīt NBS gatavību veikt valsts aizsardzības pasākumus patstāvīgi un kolektīvās drošības sistēmas ietvaros.

NBS aprēķinājusi, ka kopumā mācībās piedalīsies aptuveni 10 000 profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, rezervisti, iekšlietu struktūru darbinieki un sabiedrotie. Sabiedrotos pārstāvēs Latvijā izvietotais NATO bataljons, ASV karavīri, kā arī karavīri no Lietuvas un Igaunijas. Lai arī Polija un Čehija jau pārstāvēta NATO bataljonā, abas valstis uz mācību laiku nosūtīs papildus karavīrus.

Latvijā

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Svarīgākais