NRA pēta VID ģenerāldirektora atlases komisijas dīvainās pārvērtības

Tikai dažas dienas pirms jaunā konkursa uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu izsludināšanas tika veiktas izmaiņas «personu sarakstā, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā», papildus tajā iekļaujot divus nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ieteikuma, ar šā gada 14. augusta Ministru kabineta (MK) rīkojumu šajā «sarakstā» iekļauti «U. Biķis - Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents»; «I. Tetere - Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja». Tāpat ar MK rīkojumu precizēts, ka Zlata Elksniņa-Zaščirinska vairs nav Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja, bet gan vairs tikai šīs nevalstiskās organizācijas «vicepriekšsēdētāja».

Visi trīs iepriekšminētie nevalstisko organizāciju pārstāvji tūlīt - 17. augustā - ar D. Reiznieces-Ozolas rīkojumu iekļauti arī komisijas sastāvā, kas vērtēs VID ģenerāldirektora kandidātus.

Šis fakts ļauj izteikt pieņēmumu, ka tieši šiem cilvēkiem uzticēts nodrošināt ministrei vēlamo rezultātu VID ģenerāldirektora konkursā.

Šis fakts arī izskaidro, kāpēc netika izpildīti finanšu ministres publiski paustie solījumi, ka jauns konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tiks izsludināts «jūlija sākumā» «ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju», pēc tam - «jūlija beigās, nosakot pietiekami garu pieteikšanās laiku», visbeidzot - «nopietnāk iesaistot KNAB un Drošības policiju».

Kā zināms, jauns konkurss tika izsludināts tikai augusta vidū; konkursa komisijā tika veiktas nevis «nelielas», bet radikālas izmaiņas; savukārt KNAB un Drošības policijas pārstāvju loma komisijas sastāvā vismaz publiski nav redzama, ja nu vienīgi komisijas jaunpienācēji ir šo tiesībsargājošo iestāžu slepenie aģenti.

Respektīvi, var izteikt pieņēmumu - «jūlijā sākumā» vai «jūlija beigās» konkursu uz VID priekšnieka amatu izsludināt nevarēja, jo vēl nebija nokomplektēts «vajadzīgais» potenciālo konkursa komisijas locekļu saraksts, tāpēc nācās šo «darbiņu» atlikt uz vēlāku laiku, tādējādi pat padarot ļoti problemātisku šīs valdības iespēju apstiprināt jaunu VID ģenerāldirektoru.

Likuma prasības

Valsts cilvildienesta likuma 9. pantā noteikts, ka «pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido - konkursam uz iestādes vadītāja amatu — attiecīgais ministrs. Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma».

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība ir precīzi noteikts - pretendentu atlases «komisijas sastāvu un komisijas priekšsēdētāju ar rīkojumu apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis. Komisijas locekļus - piecas personas - izvēlas no personu saraksta, kuru atbilstoši Valsts civildienesta likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktam ir apstiprinājis Ministru kabinets».

Nelikumības un likumības

No šā, pirmkārt, redzams, ka D. Reiznieces-Ozolas rīkojums par konkursa komisiju neatbilst MK noteikumu prasībām, jo komisijas sastāvā iekļautas septiņas personas, lai gan noteikumos teikts ļoti precīzi - jābūt «piecām personām» (varbūt tāpēc, kā jau Neatkarīgā rakstīja, FM preses dienests neparko negribēja izsniegt it kā tik nevainīgu dokumentu kā finanšu ministres rīkojumu par komisijas sastāvu?).

Otrkārt, skaidri un nepārprotami ir noteikts, ka ministram pirms komisijas apstiprināšanas ir jāsastāda «personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā». Treškārt, šim sarakstam jābūt apstiprinātam Ministru kabinetā (MK).

Ceturtkārt, ja MK kādu apstiprina «sarakstā», tas vēl nenozīmē, ka šī persona arī reāli nokļūs komisijas sastāvā. Bet katrā ziņā - vispirms jānonāk «sarakstā», un tikai tad var nokļūt komisijas sastāvā.

Ministres jaunrade

Izpētot datubāzi Likumi.lv, var atrast šādu ar MK apstiprinātu «sarakstu». Tas sākotnēji apstiprināts 2015. gada februārī (MK rīkojums Nr. 52), pēc toreizējā finanšu ministra Jāņa Reira ieteikuma. Rīkojumā teikts, ka šajā «sarakstā» iekļautās personas drīkstēs vērtēt kandidātus «Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatam un Finanšu ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītāju amatiem», kā arī vērtēt šo «iestāžu vadītāju darbību un tās rezultātus».

Savukārt D. Reizniece-Ozola šajā sarakstā veikusi piecas izmaiņas, kas, šķiet, ir rekords MK rīkojumos ar nosaukumu Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju.

Reizniece-Ozola ir bijusi viena no pirmajām (ja ne pirmā), kura šādā sarakstā iekļāva ne tikai ministrijas augstākos ierēdņus, bet arī ministra biroja vadītāju, kas nav ierēdnis, bet ir politiska amatpersona. Viņas biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs ir bijis ne tikai «sarakstā», bet arī reāli iekļauts vairāku iepriekšējo neveiksmīgo VID ģenerāldirektora konkursu komisijās.

Tāpat tieši D. Reizniece-Ozola šā gada 19. jūnijā (t.i., dažas nedēļas pēc pilnīgas izgāšanās ar iepriekšējo VID ģenerāldirektora konkursu, kurā tika atrasts neveiksmīgais OIK biznesmenis Māris Skujiņš) sarakstā iekļāva kandidāti «Z. Elksniņa-Zaščirinska - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja». Pēc diviem mēnešiem, jau pazemināta amatā savā nevalstiskajā organizācijā, Z. Elksniņa-Zaščirinska kļuvusi par reālu VID konkursa komisijas locekli.

Nekvalificējas!

Salīdzinot finanšu ministres ieteikto un MK apstiprināto «sarakstu» ar D. Reiznieces-Ozolas izveidoto reālo VID ģenerāldirektora konkursa komisiju, ir redzams, ka ministrei licies, ka šoreiz komisijas sastāvā neiederas, piemēram, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne, FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme, ministres partijas biedrs, FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs u.c. augsti pieredzējuši valsts pārvaldes darbinieki.

Nav derējusi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, bet, kā jau rakstīts iepriekš, noderīgāks ministrei ir licies šīs organizācijas viceprezidents Uldis Biķis. Tāpat par ministres skatu uz iekšējo hierarhiju nevalstiskajās organizācijās liecina zviedru SEB bankas valdes priekšsēdētājas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekles (pavisam šīs organizācijas padomē ir 6 locekļi) Ievas Teteres nominēšana komisijai, ignorējot, piemēram, šīs ietekmīgās asociācijas valdes priekšsēdētājas Sandas Liepiņas kandidatūru. S. Liepiņa ilgus gadus ir bijusi ļoti augsta FM ierēdne, Pasaules Bankas darbiniece, pēc tam arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre, līdz ar to, lai nu kas, bet viņas pieredze valsts pārvaldē un amatpersonu vērtēšanā gan nav apšaubāma.

Atšķirīga prakse

Portālā Likumi.lv atrodami pat vairāki simti MK rīkojumu par iepriekšminēto «sarakstu» apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu tajos - gan spēkā esoši, gan spēkā neesoši -, no kuriem var spriest, kādām personām dažādi ministri ir bijuši gatavi uzticēt valsts augstāko amatpersonu izraudzīšanu.

Pārsvarā dažādu valdību un dažādu partiju ministri kandidātu atlasi uz augstākajiem ierēdņu amatiem potenciāli loģiski uzticējuši jau esošajiem augstākajiem valsts ierēdņiem - Valsts kancelejas vadītājiem, valsts sekretāriem, viņu vietniekiem, departamentu direktoriem, nodaļu vadītājiem u.tml.

Piemēram, MK atzinis, ka «pretendentu atbilstību Ministru prezidenta un Valsts kancelejas padotībā esošo institūciju vadītāju amatiem» ir tiesīgi vērtēt pats premjers Māris Kučinskis, pieci valsts sekretāri, tostarp iepriekšminētā FM valsts sekretāre B. Bāne, DP priekšnieks Normunds Mežviets, Valsts kancelejas (VK) direktors, VK Personāla nodaļas vadītāja Inese Babre un citi VK ietekmīgākie ierēdņi.

Savukārt nevalstisko organizāciju pārstāvji potenciālo vērtētāju «sarakstā» iekļauti diezgan reti, bet šajā ziņā gadu gaitā un vairāku valdību sastāvos izceļas trīs ministri - J. Reirs, D. Reizniece-Ozola un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēdējais, šķiet, ir vienīgais, kurš potenciālo amatpersonu izvērtētāju kandidātu sarakstā iekļāvis pat sorosiešus. Proti, potenciālo vērtētāju «sarakstā» uz «Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktora amatu» E. Rinkēvičs iekļāvis arī Providus direktori Vitu Andu Tēraudu un Sorosa finansētās biedrības Eiropas kustība Latvijā prezidentu Andri Gobiņu. Zīmīgi, ka šā rīkojuma izdošanas brīdī Ministru prezidenta pienākumus pildījusi V. A. Tēraudas pašreizējā partijas biedrene Ilze Viņķele (tobrīd labklājības ministre).