Palielināt minimālo pensiju, nosakot katra darba stāža vērtību eiro, piešķirt pabalstus vientuļajiem pensionāriem, ieviest īpašu pensiju barikāžu dalībniekiem – šos un citus priekšlikumus pensiju likuma grozījumiem apsprieda vakar Saeima. Tā kā īsi pirms vēlēšanām izmaiņām tika atvērts likums Par valsts pensijām, nevienam nebija ilūziju, ka priekšlikumi būs, un būs arī tādi, par kuriem pensiju jomas ekspertiem «mati celsies stāvus».
Taču arī galvenais jautājums, par kuru vakar balsoja Saeima (un pieņēma lielā vienprātībā - 94 deputāti par, neviens pret, neviens neatturējās), liek uzdot jautājumu - kāpēc par 2019. gada pensiju indeksāciju, kas notiks 1. oktobrī, ir jālemj tagad, kāpēc to nevar atstāt budžeta sagatavošanas procesam, kad par to lems valdība? Turklāt pensiju likuma grozījumi, kā arī izmaiņas citos likumos, kas attiecas uz pensionāriem, bija jāpieņem steidzamības kārtā, kas ierobežo diskusijas par konkrēto grozījumu būtību.
Lai runātu, kāda būs 2019. gada indeksācija, jāatgādina, kāda tā būs šogad. Jau nākamnedēļ pensionāri saņems šogad indeksētās pensijas, un šāgada indeksācija atnesīs lielāku pensiju pielikumu, nekā tas bija pagājušajā un iepriekšējos gados, jo indeksācijas koeficientā tiek ņemts vērā pensionāra darba stāžs. Šā gada 1. oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50 procentu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (šiem pensionāriem indeksācijas kārtība nemainās), ja no 30 līdz 39 gadiem - 60 procentu, ja 40 un vairāk gadu - 70 procentu. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka vidēji pensija indeksācijas rezultātā pieaugs par 18,27 eiro (minimālais pieaugums varētu būt ap astoņiem eiro, maksimālais - 27,50 eiro).
Savukārt 2019. gadā plānots indeksēt arī pensiju piemaksu, ko iepriekš un arī šogad neindeksē (indeksē pensiju, noņemot nost piemaksu).
Saskaņā ar vakar pieņemtajiem grozījumiem, piemaksu indeksēs, ņemot vērā inflācijas rādītājus, kā arī apdrošināšanas iemaksu algas vidējo pieaugumu valstī. Deputāti nolēma noteikt arī straujāku pensiju indeksāciju pensionāriem ar darba stāžu virs 45 gadiem. Šai pensionāru grupai pensijas indeksācijas aprēķinā piemēros 80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma procentiem pašreizējo 70 procentu vietā. Šo pensionāru skaits, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, ir 95 300. Finanšu ministrija iebilda šādiem grozījumiem, norādot uz budžeta izdevumu pieaugumu, kas nākamgad būs vismaz četru miljonu apmērā.
Vēl dīvaināks ir Saeimas lēmums tieši šeit un tagad par neapliekamo minimumu pensijām, jo grozījumi attiecas nevis uz nākamo gadu, bet 2021.(!). Proti, Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma arī izmaiņas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka ar nodokli neapliekamā pensijas summa turpinās pieaugt arī 2021. gadā, sasniedzot 330 eiro mēnesī. Saskaņā ar līdzšinējo likuma redakciju, neapliekamais minimums pensijām šogad ir 250 eiro, 2019. gadā tas būs 270 eiro, bet 2020. gadā - 300 eiro.
***
Pensiju indeksācija: 2018. un 2019. gadā
2018. gada 1. oktobrī
• Indeksē pensiju vai tās apmēru līdz 382 eiro, pensiju piemaksu neindeksē
• Indeksējot pensiju, ņems vērā faktisko patēriņa cenu indeksu jeb inflāciju un apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu:
• Ar darba stāžu līdz 29 gadiem - 50% no algas pieauguma
• Ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem - 60%
• Ar darba stāžu virs 40 gadiem - 70%
Jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī
2019. gada oktobrī
• Indeksēs arī pensiju piemaksu
• Pensionāriem ar darba stāžu virs 45 gadiem piemēros 80% no algas pieauguma
Avots: Labklājības ministrija, Saeima