Valdība kavējas ar civilās aizsardzības

Lai lielāku vai mazāku ķibeļu gadījumā atbildīgie dienesti un iedzīvotāji zinātu, ko darīt, lai nepatikšanas novērstu, valstī jābūt izstrādātiem dažādu līmeņu civilās aizsardzības plāniem. To prasa likums, un pašlaik likums nav ievērots. Vecie plāni visi kā viens ir zaudējuši spēku, bet jauni nav sacerēti, jo trūkst paša galvenā – Valsts civilās aizsardzības plāna.

.Principi, pēc kādiem būvēta Latvijas civilās aizsardzības sistēma, tika radikāli mainīti 2016. gadā, pieņemot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu. Tagad plānošanai jānotiek nevis abstrakti iedomājoties visas iespējamās šausmas, kas var piemeklēt cilvēci, bet saskaņā ar konkrētu risku izvērtējumu.

432 bīstami objekti

Ja pilsētā atrodas konkrēts uzņēmums, kas pārkrauj minerālmēslus, tad dienestiem un iedzīvotājiem jāapzina, kādās situācijā tie var uzsprāgt vai piesārņot ūdeni. Kādi ir nepieciešamie evakuācijas attālumi, cik kaitīgas ir šīs vielas, kāds ir daudzums, un kā tā savācama, kur iedzīvotāji izmitināmi, kurš par to maksās un tādā garā. Jābūt arī konkrētu atbildīgo darbinieku telefonu numuriem un sazvanāmam tam uzņēmējam kaimiņos, pie kura glābēji var nakts laikā dabūt ekskavatoru. Tātad visos līmeņos jāizvērtē iespējamie riski un jāparedz tiem risinājumi. Sākot no uzņēmumiem un pašvaldībām, kuru teritorijā tie atrodas, līdz pat ministrijām.

Likumā tika noteikts pārejas periods, līdz kuram valdībai jāizstrādā jaunais Valsts civilās aizsardzības plāns.

Vecais spēku zaudēja pagājušā gada 1. augustā, jaunajam bija jāstājas spēkā nākamajā dienā. Taču darbs paveikts tikai daļēji. Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts ar gada nobīdi ir apstiprināts - tajā iekļauti 432 nosaukumi. Uzņēmumi, kas pārkrauj ķīmiskās vielas, degvielas uzpildes stacijas, hidroelektrostacijas, dzelzceļa stacijas, dažādas rūpnīcas: viss, kas var sprāgt, degt vai kā citādi radīt nopietnu kaitējumu sabiedrībai. Taču vienota plāna, kā ar šo kaitējumu nepieciešamības gadījumā cīnīties, nav.

Lērums vainīgo

Šis fakts nāca gaismā šonedēļ, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika vētītas šīs vasaras neveiksmes mežu un purvu ugunsgrēku novēršanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis vērsa uzmanību uz faktu, ka pašvaldības nevar izstrādāt savus civilās aizsardzības plānus, ja trūkst galvenā dokumenta. Un pie tā esot vainīgs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī Iekšlietu ministrija. VUGD savukārt pārmetumus noraida, jo pārējās ministrijas kūtri iesūta savās nozarēs pārvaldāmo risku izvērtējumus. VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Resursu pārvaldīšanas nodaļas priekšnieks Igors Urbanovičs prognozē, ka līdz gada beigām plāns tomēr taps. Šobrīd notiekot informācijas apkopošana par visiem bīstamajiem objektiem valstī, lai saliktu tos vienotā datu bāzē. Bet skaidrs, ka termiņš likumā bija ielikts pārāk optimistisks.

Lai neizgāztos kā vecas sētas

Saistībā ar topošo Valsts civilās aizsardzības plānu gana daudz neskaidrību ir Latvijas Pašvaldību savienībai. Kā skaidro tautsaimniecības padomnieks Aino Salmiņš, nav jau tā, ka stihisku nelaimju gadījumā VUGD un pašvaldību vadītāji novērš nelaimes, turot rokās civilās aizsardzības plānu. Arī bez tā VUGD draudus novērsīs un pašvaldības iedzīvotājiem palīdzēs. Problēma esot citur - kamēr atbildīgajām ministrijām nav savu rīcības plānu katastrofu pārvaldībā, šim nolūkam netiek paredzēta nauda, un, ja kaut kas notiek, valsts institūcijas nav motivētas iesaistīties katastrofu seku novēršanā. Šobrīd trūkstot arī skaidrības, kā savstarpēji sasaistīt uzņēmumu un pašvaldību plānus ar lielo valsts civilās aizsardzības plānu. Kā tos integrēt. Pašvaldību savienība arī uzskata, ka atbildība par pašvaldību civilās aizsardzības plāniem vajadzētu uzņemties VUGD, kas ir profesionālākais dienests cilvēku glābšanā un risku novēršanā.

Jāatgādina, jautājums par atbildīgo institūciju un sabiedrības rīcību krīzes situācijās tika aktualizēts jūnijā, kad neprasmīgi tika vadīta ugunsgrēka dzēšana un iedzīvotāju evakuācija Ādažu militārajā poligonā. Ne taktika bija pareiza, ne apziņošana nostrādāja. Pat Ādažu mēram Mārim Sprindžukam nebija skaidrs, kas īsti notiek poligonā. Vēlāk viņš Neatkarīgajai atzina: «Mēs neviens un neko tur nenovadījām kā nākas. Izgāzāmies kā vecas sētas. Visi - sākot no armijas, beidzot ar Ādažu domi.» Jau drīzumā teju identiska situācija atkārtojās - Olainē aizdegās ķīmisko atkritumu noliktava. Visu nakti dūmi, sprādzieni, bet iedzīvotāji tika apziņoti vien nākamajā rītā.

Lūk, tādēļ arī civilās aizsardzības plāni ir vajadzīgi, lai glābšanas darbos iesaistītie neizgāztos kā vecas sētas un visai sabiedrībai dzīve būtu drošāka.