Dabas parka Daugavas loki konsultatīvajā padomē pieņemts lēmums veidot jaunu nacionālo parku, kas apvienos pašreizējo dabas parku Daugavas loki un Augšdaugava teritorijas.
Daugavpils universitātes (DU) Sistemātiskās bioloģijas institūta projektu administratore, DP Daugavas loki dabas aizsardzības plāna redaktore Jolanta Bāra norāda, ka ideja par nacionālā parka izveidi ir radusies jau vienlaikus ar dabas parka Daugavas loki izveidošanu 1990. gadā. Iedzīvotāji Daugavas loku dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā pavasarī atkārtoti ierosinājuši ideju par nacionālā parka izveidi. Līdz ar nacionālā parka izveidi nav paredzēts būtiski mainīt esošos noteikumus, jo to plānots veidot jau esošo aizsargājamo dabas teritoriju robežās. J. Bāra uzsver, ka nacionālā parka statusa piešķiršana dos iespēju piesaistīt lielāku tūristu plūsmu, savukārt Daugavpils novada pašvaldībai tā būs iespēja īstenot kopīgus projektus ar Baltkrievijas nacionālo parku, kas atrodas pierobežas reģionā.
Daugavpils novada domes Reģionālās attīstības nodaļas galvenā speciāliste Olga Lukaševiča sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka dabas parka Daugavas loki lielākā vērtība ir pati Daugavas ainava, kā arī cilvēki un iedzīvotāju dzīvesveids, kas veidojies saiknē ar dabu. "Daugavas lokos unikāla ir tieši kultūrvēsturiskā un dabas saikne. Tajā skaitā –vecticībnieku sādžas, tikai Augšdaugavai raksturīgās lauku ainavas. Tur cilvēku blīvums ir pat iederīgs dabā, kur cilvēki dzīvo lielā saskaņā ar dabu, nenodarot tai pāri," teica O. Lukaševiča.
J. Bāra stāsta, ka dabas parks Daugavas loki apveltīts ar ļoti bagātu floru un faunu. No 190 visā Latvijā upju krastos, mežos un purvos sastopamajām putnu sugām Daugavas lokos uzskaitītas 130 sugas. Savukārt Naujenes gravā konstatēta Latvijā vienīgā liellūpas vīngliemeža atradne, kas ir vistālāk uz ziemeļiem esošā minētā dzīvnieka dzīvotne. Tāpat Daugavas lokos uzskaitītas astoņas no pavisam deviņām Latvijā atrodamo sikspārņu sugām, to skaitā viens no visretākajiem – dīķa naktssikspārnis. Bet dabiskajos Daugavas un tās pieteku ūdeņos mīt vērtīgi un saudzējami zivju resursu pārstāvji – sams, strauta nēģis, salate, akmeņgrauzis, platgalve. Bagātīgas arī reto, aizsargājamo augu atradnes, kā arī liels skaits dižkoku. Tā cepurainā neantiante trijās atradnēs atrasta vienīgi Rozališķu apkārtnē. Dabas parkā Daugavas krastos daudz tādu lielu retumu kā Alpu āboliņš, meža silpurene.
Liela daļa bioloģiskās daudzveidības saistīta ar palieņu pļavām un dažādu veidu gravām upes krastos. Īpaši vērtīgo skaitā Juzefovas grava un Lazdukalna upītes grava, tāpat Poguļankas upīte ar biotopiem, kas, izveidojot gravu biotopus, ņemtas visstingrākajā aizsardzībā, lai saglabātu dabisko vidi. Daugavas lokos tāpat atrodami daudzi vērtīgi ģeoloģiski veidojumi – piemēram, Daugavas vārti, ko upe pamazām izskalo.