Slimnīcas varētu lemt par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu

Tas noteikti būtu vissliktākais scenārijs, bet pilnīgi reāls pašreizējā situācijā: nesaņemot finansējumu mediķu darba virsstundu apmaksai, slimnīcas varētu lemt par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka virsstundu darba apmaksai nākamajā gadā slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam papildus nepieciešami vismaz 16 miljoni eiro.

Izpildot Satversmes tiesas spriedumu un atceļot Ārstniecības likumā līdz šim pieļauto pagarināto normālo darba laiku ārstniecības personām, no nākamā gada slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm mediķiem būs jāmaksā dubultā par katru nākamo nostrādāto stundu virs normālā darba laika. Līdzšinējā kārtība tika ieviesta krīzes gados, ļaujot mediķiem likumīgi strādāt garākas darba stundas, bet vienlaikus nemaksājot par tām kā par virsstundām. Apstrīdot šo kārtību, Satversmes tiesā vērsās tiesībsargs, kā arī mediķi. Satversmes tiesa šo Ārstniecības likuma normu atzina par neatbilstošu Satversmei.

Apkopojot informāciju no stacionāriem visā Latvijā, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, Veselības ministrija aprēķinājusi, ka nākamgad papildus nepieciešamais finansējums virsstundu apmaksai ir robežās no 16 līdz 19 miljoniem eiro. Satversmes tiesas sprieduma izpildei, par virsstundām maksājot dubultā, nākamgad nepieciešami 16 097 729 eiro. Savukārt, ja tiek izpildīti solījumi mediķiem palielināt atalgojumu no nākamā gada par 20 procentiem, virsstundu apmaksai ir nepieciešami vēl lielāki papildu finanšu resursi. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tie ir 19 317 275 eiro. «Mēs apkopojām datus par to, kādas darba slodzes nostrādā medicīnas darbinieki slimnīcās un kāds ir darba apjoms virs normālā darba laika,» stāsta Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. No šiem datiem var secināt, kāds būs darba apjoms nākamgad un cik daudz naudas papildus nepieciešams, lai apmaksātu darba stundas virs normālā darba laika. Vidēji viens mediķis virs normālā darba laika nostrādā 36 stundas mēnesī.

Kopumā mediķu atalgojuma palielinājumam papildus nepieciešami 103,5 miljoni eiro nākamā gada budžetā. Šāda summa, kā Neatkarīgā rakstīja, pašlaik budžeta uzmetumā nav ieplānota.

Veselības ministrijā skaidro, ka papildu finansējums gan mediķu atalgojuma celšanai par 20 procentiem (to plānots darīt, iestrādājot šo pielikumu pakalpojumu tarifos), gan virsstundu apmaksai ir jāparedz no valsts budžeta, jo pašām slimnīcām nav šādu resursu. Slimnīcas, visticamāk, ja tagad būtu jāsāk maksāt par virsstundām dubulta samaksa, to nespētu esošā finansējuma ietvaros izdarīt.

Iespējamais, bet nepatīkamākais scenārijs varētu būt tāds, ka papildu naudu nepiešķirot, slimnīcas varētu būt spiestas organizēt savu darbu tā, lai mediķiem - ārstiem, māsām un citam medicīnas personālam - nevajadzētu maksāt par virsstundām. Proti, mediķi var strādāt vairākās darba vietās, kur dažādās darba vietās nostrādātās stundas nesummējas un pēc vienas normālas darba dienas darbs nākamajā var netikt uzskatīts kā virsstundas. Finansiālas spriedzes apstākļos mediķus var mudināt strādāt nevis vienā darba vietā un maksāt par virsstundām, bet gan spiest strādāt dažādās vietās, lai mazinātu (tas ir, nesadārdzinātu) darbaspēka izmaksas. Tiesa, daudzos stacionāros trūkst mediķu un kādam ir jānostrādā faktiskās darba slodzes. Otrs scenārijs ir ierobežot valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas savukārt nozīmētu rindu pagarināšanos uz pakalpojumiem un kvotu izsmelšanu jau gada pirmajā pusē.

***

uzziņai

Nepieciešamais papildu finansējums mediķu atalgojumam 2018. gadā

• Mediķu algu palielināšanai par 20% 103,5 miljoni eiro

• Virsstundu darba apmaksai 16 miljoni eiro

• Virsstundu darba apmaksai pie nosacījuma, ka atalgojums ir palielināts par 20%, 19 miljoni eiro

Avots: Veselības ministrija