Literatūrzinātnieks, mūsu izcilais indologs, akadēmiķis Viktors IVBULIS Neatkarīgajai pauž savu viedokli par to, kas mums te tagad notiek, un raksturo savas pamatīgi pārstrādātās grāmatas Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi mūsdienās saistībā ar Indiju un baltiem izdevuma (2018.) konceptu.
- Es gribu jums jautāt ne tik daudz par vēstures gaitu, cik par Latvijas tagadni. Par to, kādi mēs - balti, indoeiropieši - esam šodien. Vārdu sakot, kāds ir jūsu vēstījums baltiem tagad?
- Tas nav tā uzreiz atbildams. Es nodarbojos ar Indiju visu mūžu. Bet - tas man nebija maizes darbs. Maizes darbs man bija - fakultātē mācīt literatūras teoriju, romantismu, angļu valodu un tādas lietas. Pirmā Indijai veltītā publikācija man bija 1964. gadā. Par Tagori. Tagore bija svarīga persona. Svarīga Latvijai. Pasaulē mīlēta. Te mēs viņu zinām kā dzejnieku.
- Nepiekrītu. Mans sievastēvs, kardiologs, bija Indijas, var teikt, fanātiķis, jogas praktiķis, un man no viņa ir gan jūsu 1981. gadā krievu valodā izdotā grāmata par Rabindranata Tagores literāri māksliniecisko devumu, gan arī Tagores 1927.-1938. gadā izdoto Rakstu deviņi sējumi, kur nebūt nav tikai dzeja.
- Jā, tas ir vienīgais tāda veida, ar tam laikam labiem komentāriem apgādātais izdevums pasaulē Kārļa Egles un Riharda Rudzīša tulkojumā no angļu valodas. Tagore tiešām ir rakstījis par visu ko, par visu Indijas vēsturi. Un savā laikā vēstulē viņš ir teicies zinām to, ka šeit, Latvijā, pastāv interese par to, ko viņš dara. Lai Tagores ļoti daudzos darbus varētu izlasīt oriģinālā, pašmācības ceļā, viņa dzimto valodu nedzirdot, no sliktas mācību grāmatas esmu centies apgūt bānglā - bengāļu valodu. Bez citātiem no bānglā valodas man nebija iespējas aizstāvēt jau kandidāta disertāciju. Un bija jāiztur smags eksāmens tajā, rakstot doktora disertāciju. Bet vēl smagāks - intervija Kalkutas televīzijas tiešraidē pēc Rietumbengāles štata valdības ļoti retās prēmijas saņemšanas par Tagorem veltītu grāmatu angļu valodā ar manis paša tulkotiem dzejnieka darbu fragmentiem. Paldies Dievam, ne es pats, ne mani bengāļu draugi šo interviju nebija dzirdējuši. Šodien bengāliski varu tikai lasīt.
Bet indoeiropiešu izcelsmes vieta nav atdalāma no Indijas. Sākotnēji radās konstatācija (labāk: pārliecība) - sanskrits ir radniecīgs Eiropas tautu valodām. Tas bija ļoti svarīgs ļoti augstā britu koloniālā aparāta ierēdņa, izcila valodnieka un jurista Viljama Džounsa ļoti nozīmīgais atklājums, ka sanskrits ir radniecīgs vairākām Eiropas valodām. Tas bija ļoti nozīmīgs arī politiski. Piemēram, daudziem britiem nepatika tas, ka indieši ir viņu radinieki. Taču - to pārtvēra franči, pārtvēra vācieši un sāka zinātniski pētīt, kā tas īsti izskatās. Un - parādījās balti lietuviešu valodas veidolā.
Francs Bopps savā galvenajā plašajā darbā 1833.-1852. gadā - pirmajā darbā deviņu valodu salīdzinošajā gramatikā - kā pirmo minēja sanskritu, bet nosauca arī lietuviešu valodu. Kopš tā laika lietuviešu valodas statuss citu Eiropas indoeiropiešu valodu vidū ir tikai audzis. Nupat lasīju jaunu vācu autora grāmatu, kurā viņš teic, ka lietuviešu valoda «ir tuvāka proto-indoģermāņu (proto-indoeiropiešu - V. I.) valodai nekā citas indoģermāņu valodas».
Te var piemetināt, ka no 1500 vārdiem sastāvošajā zinātniski rekonstruētajā proto-indoeiropiešu valodā laikam autoritatīvākajā šādu vārdu enciklopēdijā ir 600 lietuviešu un 350 latviešu vārdi. Ļoti daudz! Pavisam nesen Viļņas universitātes sanskritologs Vitis Vidūnas ir izdevis grāmatu Comparative Sanskrit-Lithuanian Dictionary. Ļoti derētu pie tāda darba stāties arī mūsu labi sagatavotajiem sanskritologiem, kuri nedzīvo un nestrādā Latvijā - Mārcim Gasūnam Krievijā un Edgaram Leitānam Vīnē.
Manu aplūkojamo grāmatu apgādam Zinātne ieteica atkārtoti un ar papildinājumiem izdot viens no starptautiski ļoti autoritatīviem indologiem un indoeiropiešu izcelsmes pētniekiem - somu zinātnieks Asko Parpola, jau minētais lietuviešu sanskritologs Vitis Vidūnas un patlaban starptautiski pelnīti nopelniem bagātākais baltists, itāļu valodnieks Pjetro Umberto Dini. Viņš prot visas baltu valodas, daudz ir pētījis to izcelsmi. Gribas teikt, ka latviešu valodniekiem īpaši vajadzētu iedziļināties, ko viņš saka par seno latgaļu valodu.
*Pilnu interviju lasiet šīs dienas Neatkarīgajā