Slimnīcu slēgšanas dēļ biežāk dzemdē ātrās palīdzības mašīnās

Bērniņa gaidīšana vecākiem ir saistīta ne tikai ar lielām cerībām, bet bieži arī ar lieliem satraukumiem – vai viss būs labi, vai mazulis būs vesels, vai dzemdības noritēs viegli. Dzemdību nodaļu slēgšana vairākos reģionos šo satraukumu tikai pastiprinājusi.

Lielas ir bažas, ka mazulis tagad būs jālaiž pasaulē ātrās palīdzības mašīnā, jo ceļš līdz citai slimnīcai ir garāks. Par tādiem piemēriem zināja stāstīt Limbažu rajonā, kur dzemdību nodaļas vairs nav kopš vasaras vidus.

Neatkarīgās aptaujātie speciālisti gan uzsvēra – satraukumam pamata neesot. Šādi gadījumi bijuši vienmēr, un dati neliecinot, ka kopš slimnīcu slēgšanas vai reorganizācijas to kļuvis vairāk. Arī neatliekamās palīdzības mediķi ir pietiekami kvalificēti, lai spētu sniegt nepieciešamo atbalstu.

Tomēr vietās, kur dzemdību nodaļas slēgtas, lēmumus par reorganizāciju neizprot. "Ar dzemdībām tā tiešām ir bijis," izskanējušo informāciju, ka vairākas jaunās māmiņas, no Limbažu rajona vedot viņas uz Cēsīm vai Valmieru, dzemdējušas mašīnā, Neatkarīgajai apstiprināja Limbažu slimnīcas valdes locekle Gunta Ozola. "Jo tālu brauc, un ja vēl ir atkārtotās dzemdības... No Ainažiem līdz Valmierai jābrauc 90 kilometru. Tas tomēr ir liels attālums, un es nezinu, kāpēc ar mums tā izrīkojās," viņa noteic. Turklāt kopš septembra Limbažos slimnīcas nav vispār – tur var saņemt vairs tikai ambulatoros pakalpojumus, tāpēc problēmas esot arī citos gadījumos. G. Ozola gan atzina – neatliekamās palīdzības mediķi var nodrošināt vajadzīgo palīdzību. "Bet, protams, ir grūti. Ja vēl ir kādi lielāki sarežģījumi... Ātrās palīdzības mašīnā ir feldšeris un māsas palīgs, bet dzemdību nodaļa ir dzemdību nodaļa – tur jau ir citi apstākļi. Un satraukums ir lielāks tajā mašīnā. Tā tomēr nav normāla situācija," viņa piebilda.

Neatliekamās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša Neatkarīgajai gan uzsvēra, ka patlaban tādu gadījumu skaits nepieaug, tāpēc arī neesot pamata uzskatīt, ka nodaļas slēgtas nepārdomāti. Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, Rīgas Dzemdību nama dzemdību speciāliste Dace Rezeberga sacīja, ka reorganizācija bijusi nepieciešama un tas, ka dzemdību palīdzība tiek sniegta lielākās slimnīcās, ir tikai pašu māmiņu un bērniņu labā. Pēc viņas teiktā, piemēram, Limbažos gadā bijis ap 200 dzemdību. "Es nesaku, ka kolēģi tur strādāja slikti un būtu slikti rādītāji. Bet no kompetences viedokļa tas nozīmē, ka dzemdības tur principā ir tikai katru otro dienu. Tāpēc, ja izveidojas ārkārtas situācija, ārsts vairs nevar īsti novērtēt šo gadījumu, jo ir jābūt pietiekami lielai pieredzei, lai zinātu, kā rīkoties," skaidroja D. Rezeberga. Piemēram, Rīgas Dzemdību namā dzimušo zīdaiņu mirstība procentuāli ir divas reizes mazāka nekā pārējās dzemdību palīdzības iestādēs. "Bet, protams, reorganizācijā vajadzētu būt tā, ka neatliekamās palīdzības tīkls ir varošāks. Ir jāskatās, lai reģioni ar ātro palīdzību punktiem būtu nosēti pēc iespējas vairāk," viņa piebilda.

Vidzemes slimnīcā, uz kuru tagad ved arī limbažnieces, vecmāte Aija Mikova sacīja: "Es varu pateikt savas personīgās domas. Tādi gadījumi ir visu laiku. Visu mūžu strādājot ar tādiem esmu saskārusies. Un ne tikai mašīnās dzemdē. Dzemdē arī mājās, ja ir ātras dzemdības. Neuzskatu, ka tikai tāpēc, ka kaut kur vairs nav dzemdību nodaļas, tā notiek. Ārzemēs vēl lielākus gabalus brauc." Daudzās slēgtajās nodaļās gan bijuši labi apstākļi, izremontētas telpas. "Bet ko līdz šī vide, ja nav tā aprīkojuma un nevar uzreiz sniegt palīdzību?" vaicāja A. Mikova. Bijuši gadījumi, kad piektdienas vakarā tikai tāpēc, ka nav anesteziologa, sieviete tāpat bija jāved uz lielo stacionāru.

Turklāt gan dzemdību speciālisti, gan NMP dienesta pārstāvji uzsver, ka ātro brigāžu mediķi ir apmācīti. "Mediķa klātbūtnē kādēļ būtu jāuztraucas? Drīzāk jāuztraucas, ja ir kādi sarežģījumi, liela asiņošana. Bet arī tādos gadījumos var palīdzēt uz vietas, jo medicīna ir gājusi uz priekšu, nevar to salīdzināt ar agrākiem laikiem," sacīja A. Mikova.

Tomēr arī pašai sievietei gaidībās esot jāpiedomā, ka tagad ceļš būs garāks. "Medicīnā reti ir dzemdības, kad notiek, kā stāv. Ir laiks, kad ir pazīmes, kas liecina par dzemdību tuvošanos. Tāpēc jāieklausās sevī. Un es gribētu teikt – labāk lieku reizi izsaukt to ātro palīdzību, nevis gaidīt līdz pēdējam," iesaka D. Rezeberga.

Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem pašlaik dzemdību nodaļas ir 20 Latvijas slimnīcās. Galvenais kritērijs nodaļas saglabāšanai esot, lai tajā notiktu vismaz 300 dzemdību gadā.

***

UZZIŅAI

Slimnīcas, kurās ir dzemdību nodaļas

Rīgā: Dzemdību nams, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Jūrmalā, Ogrē, Cēsīs, Valmierā, Madonā, Gulbenē, Jēkabpilī, Preiļos, Balvos, Rēzeknē, Daugavpilī, Krāslavā, Ventspilī, Kuldīgā, Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Dobelē