LTV meklēs milzu naudu Dinamo spēļu translēšanai

© Romāns Kokšarovs

Šodien Latvijas televīzija (LTV) sāks meklēt reklāmdevēju nākamās sezonas Rīgas Dinamo un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) pārraižu nodrošināšanai. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apgalvo, ka 54 spēļu pārraižu licencei nepieciešamos vairāk nekā 350 000 latu izdosies savākt un valsts līdzekļus neizmantos.

Komercmediju pārstāvji ir neizpratnē, kāpēc sabiedriskajai televīzijai ir jānodarbojas ar sponsoru meklēšanu. Tāpat netiek izslēgta varbūtība, ka, nepiesaistot nepieciešamos līdzekļus, LTV varētu lūgt palīdzību valstij.

Maksās sponsori

Sākotnēji LTV vadītājs E. Kots nevēlējās atklāt precīzu naudas summu, par kādu ir iegūta Rīgas Dinamo un KHL spēļu pārraidīšanas licence, taču pēc laika norādīja, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro (350 000 latu). "Šajā darījumā LTV budžets nebūs iesaistīts. Tas ir tīrs darījums. Mēs esam izrēķinājuši, cik šis darījums izmaksās. Šodien sāksim meklēt sponsoru partneri. Visus līdzekļus savāksim no reklāmām," ir pārliecināts E. Kots.

Viņš cer, ka izdosies ne tikai iziet pa nullēm, bet pat mazliet nopelnīt. LTV vadītājs uzsver, ka Rīgas Dinamo spēļu translēšana LTV7 ēterā ir sabiedriskās televīzijas prestižs un viens no izdzīvošanas rādītājiem.

Par LTV darbības, arī finanšu uzraudzību atbildīgā Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) norāda, ka šādi lēmumi nav obligāti jāsaskaņo, "taču parasti tos skaņo. Padome pēc likuma ir kapitāldāļu turētāja, un tas nozīmē, ka situācijās, kad tiek piedāvāts izmantot lielas summas, parasti to saskaņojam. Par šo lēmumu nezināšu komentēt, jo esmu atvaļinājumā," Neatkarīgajai norāda NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins.

Privātie neizpratnē

Piedāvājumu Rīgas Dinamo 2010./2011. gada sezonas spēļu translēšanai iesniedza arī Viasat un TV3, taču no viņu piedāvājumiem Dinamo atteicās. "Mūsu izpratne un zināšanas par sporta pārraižu licenču cenām Latvijā ir no lielākajām. Arī piedāvātā summa bija lielāka nekā 500 000 eiro. Neviens nav izskaidrojis, arz kādiem nosacījumiem un kāpēc licences ieguva LTV," apgalvo TV3 Latvija ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Savukārt Viasat Latvija vadītājs Valts Ermansons ir pārliecināts, ka šī lincenču summa, ko gatavojas maksāt LTV, ir lielākā Latvijas sporta un televīzijas vēsturē. "Viasat sadarbībā ar SIA TV3 Latvija izteica piedāvājumu Rīgas Dinamo par ekskluzīvām spēļu tiešraidēm. Ticams, ka šā piedāvājuma summa bija lielākā Latvijas sporta un televīzijas vēsturē. Taču, pieļauju, ir kādi man šobrīd nezināmi apsvērumi, kādēļ pieņemts lēmums atteikties no tiešraižu ekskluzivitātes," komentē V. Ermansons.

Tāpat Viasat vadītājs norāda, ka joprojām ir spēkā Viasat 2009. gadā noslēgtais līgums ar KHL un jaunajā sezonā kanālos Viasat Sport Baltic un Viasat Hockey būs skatāmas visas KHL, arī Rīgas Dinamo spēļu tiešraides.

Tirgus nav gatavs

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) uzreiz atteicās no piedāvājuma startēt konkursā par ekskluzīvām pārraides tiesībām, jo apzinās, ka nespēs piesaistīt milzīgus reklāmas resursus, stāsta Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. Saistībā ar LTV ieceri maksāt pusmiljonu eiro par Rīgas Dinamo spēļu translēšanu viņa norāda, ka šādu summu atpelnīt nav iespējams.

"Puiši cer uz iespēju īstermiņā nopelnīt. Hokejs ir ļoti šauras auditorijas produkts, un no reklāmas pārdošanas viedokļa to ir grūti pārdot, jo to pamatā skatās vīrieši. Kaut kādā brīdī LTV atkal prasīs finansējumu no budžeta, lai šajā gadījumā segtu hokeja pārraidīšanas tiesību izmaksas," ir pārliecināta LRA vadītāja G. Līdaka.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia dati liecina, ka pagājušajā sezonā KHL un Rīgas Dinamo spēles LTV7 (tiešraides un atkārtojumus) kopumā redzējuši 79,6 procenti jeb 1 miljons 736 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Salīdzinājumam pasaules čempionāta hokejā 2010. gada spēles redzēja 68,8 procenti jeb 1 miljons 493,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais