Latvijas pilsonību zaudē ap 300 cilvēku gadā

© Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency

Zinātnieka Ulda Bērziņa tiesāšanās par iespēju saglabāt dubultpilsonību – Latvijas un Zviedrijas – noveda pie Pilsonības likuma grozījumiem. Tolaik viņš nedrīkstēja būt divu valstu pilsonis. Daudziem citiem līdzīgā situācijā nācās atteikties no Latvijas pilsonības vai arī to atņēma. Citus variantus likums nepieļāva. Arī tagad stabili palielinās personu tiesiskā statusa noteikšanas lietu skaits, un pēdējos gados gan pilsonību, gan nepilsoņa statusu Latvijā atņem pat biežāk nekā pirms dažiem gadiem.

Pašlaik Latvijas pilsonim nav liegts būt vēl gandrīz 40 citu valstu pilsonim. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) informē, ka jau 2013. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, pieļaujot dubultpilsonības izveidošanos ar ievērojamu skaitu valstu. Piemēram, Latvijas valsts piederīgie Lielbritānijā aktīvāk sarosījās, kad izskanēja informācija par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, bet vēl nebija precīzi zināms, kā Brexit ietekmēs Latvijas pilsoņu turpmāko dzīvi, tajā skaitā darba iespējas Apvienotajā Karalistē. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, uz šā gada 1. janvāri ir reģistrēti 3453 Latvijas un Lielbritānijas dubultpilsoņi. PMLP norāda - vērojama tendence, ka Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši Lielbritānijas pilsonību, aktīvi paziņo PMLP par to, ka ir ieguvuši Lielbritānijas pilsonību. Bet pavisam maz ir to cilvēku, kas atsakās no Latvijas pilsonības, jo ir iegūta Lielbritānijas pilsonība. Par pagājušo gadu dati nav apkopoti, bet 2017. gadā no Latvijas pilsonības atteicās tikai deviņas personas, kuras ieguva Lielbritānijas pilsonību.

Salīdzinot PMLP datus par atteikšanos no Latvijas pilsonības un atteikšanos no Latvijas nepilsoņa statusa, redzams, ka nepilsoņa statusa labprātīga zaudēšana ir, ja tā var teikt, populārāka. PMLP skaidro, ka vairāku gadu tendence liecina - vēl aizvien Latvijas nepilsoņi iegūst Krievijas pilsonību, un visbiežāk Krievijas pilsonību izvēlas pieņemt cilvēki vecuma grupā no 51 līdz 61 gadam. Daļēji to var skaidrot ar iespēju vienkāršāk iegūt Krievijas pilsonību un pēc tam - dažādas privilēģijas. Piemēram, pagājušajā gadā izvērtās diskusija par to, kāpēc pensionāru, kuriem ir tiesības braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas, vecums ir atšķirīgs. Nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri - no 55 gadu vecuma.

2017. gadā PMLP izskatītas 8084 personas tiesiskā statusa noteikšanas lietas, un tas bijis par 15 procentiem vairāk, nekā plānots gadā. Šo lietu izskatīšanu skaits stabili palielinās. Pieaugums izskaidrojums ar Latvijas valsts piederīgo mobilitāti un citas valsts pilsonības iegūšanu. Ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem dzimst bērni, kuri tiek reģistrēti par Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas pilsoņi iegūst tādas valsts pilsonību, ar kuru nevar izveidoties dubultā pilsonība, vai Latvijas nepilsonis iegūst citas valsts pilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsonības vai nepilsoņa statusa, kā rezultātā PMLP tiek uzsākta tiesiskā statusa pārbaude un pieņemts lēmums par Latvijas pilsonības vai nepilsoņa statusa atņemšanu.

Ekrānšāviņš no avīzes

Svarīgākais