NRA SECINA: Pensiju izmaiņas akūti vajadzīgas, bet finansiāli smagas

© Lauris Aizupietis/F64

Palielināt pensiju piemaksas un tās piešķirt visiem pensionāriem, paaugstināt minimālās pensijas apmēru, pensiju indeksācijā izmantot lielāku koeficientu – šīs un vēl citas Labklājības ministrijas pieteiktās prioritātes pensiju sistēmas attīstībā prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus, turklāt ne tikai no sociālās apdrošināšanas speciālā, bet arī no pamata budžeta. Latvijas Pensionāru federācija arī pieprasa straujāk audzēt pensiju neapliekamo minimumu, jo pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā pat no pensijām, kuras faktiski ir uz nabadzības robežas.

Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimā iezīmēja savas prioritātes pensiju jomā, un tās, ņemot vērā nepieciešamo papildu finansējumu, noteikti būs valdības un Saeimas politiskā izšķiršanās. Tiesa, šīs piedāvātās izmaiņas neskar 2019. gadu un šā gada budžetu, par ko pašlaik Saeimā notiek diskusijas. Visas Labklājības ministrijas piedāvātās iniciatīvas attiecas uz 2020. gadu. «Mana prioritāte ir minimālā ienākuma ieviešana, par ko runāts jau vairākus gadus, taču tas nav īstenots,» sacīja R. Petraviča. «Šī koncepcija ietver valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu un līdz ar to arī minimālās pensijas bāzes lieluma paaugstināšanu no 64 uz 94 eiro.» Lai to izdarītu 2020. gadā, ir papildus nepieciešami 19,6 miljoni eiro gan no pamata, gan sociālā budžeta. Ministre norādīja, ka no 2021. gada vajadzētu palielināt arī garantētā minimālā ienākuma līmeni, nekonkretizējot, cik lielu šo minimumu Labklājības ministrija vēlētos vai varētu noteikt. Otra prioritāte pensiju jomā ir pensiju indeksācijas izmaiņas, proti, pašlaik, indeksējot pensijas vienu reizi gadā, tiek ņemta vērā inflācija un apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums. Piemēram, šogad pensijas indeksēs rudenī, un papildus tam, kāds tiks noteikts patēriņa cenu kāpums, Labklājības ministrija ņems vērā arī algas pieauguma procentus. Attiecīgi no katra pensionāra darba stāža pensijai indeksējot piemēros noteiktu procentu no šīs algas pieauguma. Piemēram, vecuma pensijām, kas aprēķinātas par 45 un vairāk gadiem, pensiju indeksācijā piemēros 80 procentus no algas pieauguma procentiem. Labklājības ministrija piedāvā pensiju indeksācijā no 2020. gada piemērot 100 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Nākamgad tam nepieciešams 6,3 miljoni eiro.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Plašākas diskusijas sagaidāmas par pensiju piemaksām - gan par to apmēru, gan saņēmēju loku. Pensiju piemaksas pārtrauca piešķirt 2012. gadā, kā arī no šā gada to apmērs atšķiras - daļa pensionāru par vienu darba stāža gadu saņem vienu eiro, bet citiem piemaksa palielināta līdz 1,5 eiro par vienu gadu.

Pensiju piemaksu palielināšanā iespējami vairāki varianti, taču visi - naudas izteiksmē «dārgi». Labklājības ministrija aprēķinājusi: lai pensiju piemaksu noteiktu visiem vienādā apmērā - 1,5 eiro par gadu, vajadzīgi 40 miljoni eiro no pamatbudžeta. Tāpat ministrija apsvērusi ideju paplašināt piemaksu saņēmēju loku - piešķirt tās arī tiem pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada, un, nosakot viņiem piemaksu viena eiro vērtībā par gadu, budžetā papildus jāmeklē 30 miljoni eiro. Savukārt tāds variants, ka visiem pensionāriem piešķir piemaksu un visiem to maksā vienādu - 1,5 eiro par gadu, papildus izmaksās vismaz 85 miljonus eiro.

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka visi Labklājības ministrijas priekšlikumi ir «pakļauti diskusijām», taču neatliekams jautājums ir minimālās pensijas palielināšana. «Ja minimālo pensiju palielināsim, palielinot sociālā nodrošinājuma pabalstu, tur var pietikt ar valdības lēmumu, taču, ja minimālo pensiju rēķinātu nevis pa darba stāža desmitgadēm, bet pa nostrādātajiem gadiem, tad ir nepieciešami pensiju likuma grozījumi un Saeimas lēmums,» sacīja I. Alliks.

«Jāmaina pensiju indeksācijas sistēma, jo pašlaik mazo pensiju saņēmējiem ir arī mazāka indeksācija, jo to rēķina procentos, nevis piešķir vienu konstantu summu visiem, bet maizītes cena visiem viena,» secināja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš. Pensionāri arī aicina palielināt neapliekamo minimumu, jo pašlaik par absurdu jāuzskata situācija Latvijā, kad nodoklis jāmaksā tiem pensionāriem, kuru mēneša pensijas ir uz nabadzības robežas. Neapliekamais minimums ir 270 eiro, bet nabadzības robeža ir virs 360 eiro mēnesī vienam cilvēkam. «Pensionāri, būdami nabagi, maksā nodokļus!» teica Jānis Felsbergs no Pensionāru federācijas. Seniori aicina šos jautājumus risināt uz karstām pēdām, jo citādi pat 2020. gada budžetā nekādas izmaiņas nevarēs ieviest.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.