Lielmežs: Pašvaldību skaita samazināšana - vēršanās pret Satversmes otro pantu

Reti kurš Latvijā spēs raksturot iecerēto pašvaldību reformu lietišķāk un profesionālāk par Aleksandru LIELMEŽU. Te neko nenozīmē tas, ka abi esam beiguši vienu vidusskolu. Te svarīgi tas, ka uzskatu Sašu par izcilu profesionāli. Tieši Saša iemācīja mani domāt par viņa darba lauku bez sentimenta. Viņš 26 gadus bijis Mālpils novada (sākotnēji – izpildkomitejas) domes priekšsēdētājs. Sešus gadus bijis Eiropas vietējā un reģionālā kongresa delegāts. Divpadsmit gadus bijis Eiropas reģionu komitejas loceklis. Desmit gadus – Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs un LPS priekšsēža vietnieks.

- Gribu te no tevis dzirdēt to, kas gaidāms no iecerētās pašvaldību reformas (es personiski to pagaidām kvalificēju kā no realitātes, no cilvēkiem, viņu nākotnes konkrētās vietās atsvešinātu muldēšanu). Cik kvalitatīvi šī reforma ir sagatavota, ko labu tā dos cilvēkiem?

- Labs jautājums. Tas, ko dzirdam no politiķiem, pastāv zināmā pieņēmumu līmenī. Un man, kurš pašvaldībās, varētu teikt, ir apēdis pudu sāls, tas izklausās pēc tādas, atklāti sakot, deklaratīvas neizpratnes. Jo - ko mēs dzirdējām priekšvēlēšanu laikā? Vieni runāja par reģionālo reformu, citi runāja par vietējo reformu... Man palika iespaids, ka cilvēki neorientējas. Un - diemžēl arī daļa sabiedrības jauc reģionālās pašvaldības un vietējās pašvaldības. Tā saucamā administratīvi teritoriālā reforma, kura noslēdzās 2009. gadā, tiešām paredzēja Latvijā 119 vietējās (!) pašvaldības. Neizpildīts palika ar reģionālajām pašvaldībām saistītais darbs. Politiķu viedokļi šajā sakarā dalījās. Palika pieci tā saucamie plānošanas reģioni, kuri manā skatījumā varētu pārvērsties par reģionālajām pašvaldībām ar reģionāla lieluma funkcijām, kuras tām deleģētu gan vietējās pašvaldības, gan valsts.

Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs tikai Lietuvā nav reģionālo pašvaldību. Visās pārējās - ir. Jo viens no ES pamatprincipiem, uz kuru arī mēs bieži atsaucamies, ir šis subsidiaritātes princips, kurš nozīmē, ka lēmumu pieņemšana notiek pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. To var saukt par pašvaldību, tautvaldību un saistīt ar mūsu Satversmes otrajā pantā sacīto, ka vara pieder tautai. Nevis partijām vai kādam citam.

Un - līdz ar to otrs princips ir daudzlīmeņu pārvaldība, kura faktiski teic, ka visefektīvāk funkcijas ir veikt tajā līmenī, kurā šī funkcija ir pildāma. Protams, ir funkcijas, kuras pārsniedz vietējās pašvaldības līmeni.

Tagad sakām, ka mazās pašvaldības nespēj kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, veikt savus pakalpojumus un nevar nodrošināt sevi ar līdzekļiem. Mani tas ļoti ieinteresēja - kā tad īsti ir? Un ar visu savu praksi es domāju - ko šie apgalvojumi nozīmē? Esmu savācis un apkopojis vairākās tabulās, lai pašreizējo situāciju salīdzinātu ar 2009. gadu - kā tad šajās teritorijās ir mainījies, piemēram, iedzīvotāju skaits, kā ir mainījies attīstības indekss, kas ir ļoti komplicēts, bet objektīvs konkrētās teritorijas vērtējums. Un beigās - pats svarīgākais - kā mainījušās attiecības ar pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas fondu. Visiem nosacījumi ir vienādi. Kuri tad dzīvo no saviem ieņēmumiem un kuri saņem, kā saka, citu nopelnīto naudu.

Un jāsaka, ka mani secinājumi absolūti neparāda to, ka lielās pašvaldības, kā apgalvo mūsu politiķi, ir dzīvotspējīgas. Pie tās naudas, ko valsts atvēlējusi pašvaldībām. Astoņdesmit procentus iedzīvotāju ienākuma nodokļa un simt procentus nekustamā īpašuma nodokļa, ko ņem vērā salīdzināšanai. Iznāk, ka valstij būtu jāatstāj tikai 12 pašvaldības, jo tās, kā saka, dzīvo no saviem līdzekļiem. Visas pārējās, 107 (no deviņām sešas republikas pilsētas), pēc politiķu domām, parazitē.

- Atvaino, vai tas, ko tu tagad saki, nav sekas situācijai, kuru tu fiksē kopš 2009. gada? Vai tās nerada rīcības instrumentu liegums mazajām pašvaldībām?

- Tās ir sekas tam, un vēl joprojām es neredzu, ka būtu kaut vai vārdos deklarēts - panākt vienmērīgu Latvijas attīstību. Instrumenti tam ir ļoti vienkārši. Tā ir nodokļu politika, tā ir atbalsta politika... Bet vai esošā politika speciāli pievērsta kādiem citiem mērķiem, to grūti uzreiz pateikt. Taču tie, kuri visu laiku skandina, ka lauki iztukšojas un visi tikai pārceļas vai nu uz Pierīgu, vai lielām pilsētām, vai uz citurieni, arī nav šos skaitļus redzējuši. Iedzīvotāju skaita izmaiņu tabula to parāda. Tā neuzrāda, ka lauki iztukšojas straujāk nekā pilsētas. Skaitļi ir dažādi.

Teiksim, visu laiku piesauc Rīgu, bet, ja salīdzinām Rīgu ar 1989. gadu, tad Rīga ir zaudējusi vairāk iedzīvotāju nekā vidēji valstī. Tas nozīmē to, ka bez nopietnas analīzes tiek pasludināti kaut kādi politiski uzstādījumi, ka tā tam būtu jābūt. Ka mazi, nespējīgi iztukšojas un tā tālāk. Bet, ja to analizē, parādās cita aina. Un tā tiešām parāda, ka pašvaldības, kuras ir ieguvušas lielāku uzrāvienu gan attīstības indeksos vai vairāk iemaksā finanšu izlīdzināšanas fondā - faktiski ir Pierīga. Tā ir nereformētā Pierīga. Un - tur joprojām ir tādas pašas administratīvās teritorijas, kādas tās bija 1989. gadā. Izņemot Ķekavu, Babīti, Olaini, Siguldu, kur apvienojās dažas pašvaldības, bet Ādaži sadalījās un izveidojās arī Carnikava. Pārējās visas šajā telpā palika savās robežās. Tas, ka reformu rezultātā pašvaldība kļūs attīstītāka - tas ir pieņēmums. Vistīrākais pieņēmums. Lai politiķi, kuri tiešām jūt kaut kādu atbildību par pašu teikto, paskatās, papēta. Savas aprēķinu tabulas esmu izsūtījis gan visiem Saeimas frakciju vadītājiem, daudziem Saeimas deputātiem, gan jaunajam ministram. Un paradoksālais, Viktor, ir tas, ka no visiem tiem, kuriem esmu tās tabulas aizsūtījis, tiem atbildīgajiem, kuriem būtu ar tām jāiepazīstas, jāizdara kaut kādi secinājumi, atbildēja tikai Zakatistova palīdze: esmu saņēmusi, paldies!, iepazīsimies. Pārējie vispār neatbild neko. Atbild un pasaka paldies pašvaldību vadītāji, kuri ir lūguši šos datus. Ar tiem var iepazīties LPS mājaslapā.

- Bet, ja tu esi veicis nopietnu pētniecisku darbu, tad taču viņiem kaut vai pašiem sava labuma dēļ vajadzētu tevi aši saukt aprunāties.

- Tieši tā! Bet nevienam nav bijis nekādas intereses par to, kā es to vērtēju, kādi būtu ieteikumi. Pilnīgs klusums! Un, kā jau teicu, tā korelācija parāda, ka atbalsta instrumenti un politika nav virzīta uz vienmērīgu valsts attīstību. Zināmā mērā - nav radīti šie atbalsta instrumenti - kaut vai speciālās ekonomiskās zonas. Jo, ja tās darbojušās par vāju, tad varbūt vajadzēja tās pastiprināt, varbūt kaut ko vajadzēja izvietot ārpus Rīgas. Jo - ko Rīgā uzskata par problēmu? Par daudz transporta, visi dzenas. Bet - tāpēc jau ir pietiekami plaša teritorija, kurā varētu visu ko izvietot un attīstīt. Varētu daudzas lietas decentralizēt.

Tas ir tas, ko es saku - ja piecu plānošanas reģionu vietā būtu izveidojuši piecas tieši vēlētas reģionālās pašvaldības, tad ļoti daudzas valsts funkcijas, kuras pieejamas tikai Rīgā, varētu būt pieejamas citās vietās. Līdz ar to - nav ko pārmest cilvēkiem. Tās ir politikas sekas, ka cilvēki ir spiesti migrēt. Šeit vietā būtu minēt, ka ES politika pašreiz atzīst, ka migrācija izmaksā pārāk dārgi un ka jādara viss, lai cilvēkus noturētu uz vietas!

Un - zināmā mērā šī iecere atkal samazināt pašvaldību skaitu izskatās pēc sacensības - kurš nosauks mazāku pašvaldību skaitu. Bet - ko viņi radīs? Viņuprāt, tiks saņemts kvalitatīvāks pašvaldības pakalpojums. Man grūti saprast, ko viņi ar to domā. Ko nozīmē - saņemt kvalitatīvāku pašvaldības pakalpojumu? Es domāju - ko pašlaik pašvaldības nekvalitatīvu dara? Protams, cilvēki ir dažādi, attieksme var būt dažāda, bet definēt pašvaldības pakalpojumu kvalitāti ir līdzīgi kā definēt izglītības vai veselības politikas kvalitāti. Pašvaldība, kā es saku, dara visu - no dzimšanas līdz miršanai. Vai dzimšanas apliecības izsniegšana var kļūt vēl kvalitatīvāka, nekā tā ir? Vai šis pakalpojums skaitīsies kvalitatīvāks, ja pēc tā tagad būs jābrauc tālāk, jātērē laiks. Proti - cilvēki tiks apkalpoti lēnāk. Jo mazās (pēc politiķu domām) pašvaldībās, vismaz Mālpilī tas ir simt punkti, darbinieki cilvēku apkalpo arī ārpus noteiktajiem darba laikiem. Cilvēki nāk, cilvēkiem ir vajadzība, mēs viņus izprotam un pieņemam. Risinām gan dzimtsarakstu, gan notariālās darbības, gan ar zemes lietām, gan nekustamā īpašuma nodokli vai sociālo palīdzību saistītās problēmas.

Bet politiķi izdarījušies ar valsts pakalpojumiem, kuri kādreiz Mālpilī visi bija pieejami, tā, ka tagad tie pieejami tikai Rīgā un Ogrē.

Protams, ir arī pozitīvas lietas, kuras var nokārtot internetā, elektroniski.

- Manā uztverē valsts pakalpojumu pastarpināšana no pašvaldībām mazina pašvaldību kvalitāti. Proti - centrālā vara devalvē pašvaldību kvalitāti.

- Tieši tā! Es piekrītu. Bet - visi ar lielu pārliecību skandina, ka valstī gandrīz vai nav svarīgākas problēmas kā pašvaldību un skolu skaita samazināšana. Un vēl - trakākais, ka varēja aizrunāties tiktāl, ka pedagogu algas nevar palielināt tāpēc, ka pašvaldības slēgušas par maz skolu. Tas vispār ir tik ciniski un ir prātam neaptverami just, ka tiešām ir cilvēki, kuri tā domā, un vēl kacina citus cilvēkus... Tas ir fantastiski!

- Manā uztverē tas liecina tik vien kā par nekompetenci.

- Es piekrītu. Bet, Viktor, te atkal ir tā spēle, ka vainīgas ir pašvaldības, kuras nav likvidējušas skolas, un tāpēc pedagogiem neienāk algas pielikums. Redziet, kur tie vainīgie! Mēs viņus tagad samazināsim, uztaisīsim lielās pašvaldības. Bet zemteksts te ir - svešiem būs vieglāk aiztaisīt ciet tās skolas. Ja jau viņi paši neprotas. Mālpils ir slēgusi trīs skolas. Vajadzēja iestāties pilnīgai laimei.

Bet - kā gan pašvaldības skolas aizvēršana var palielināt pedagoga darba samaksu? Kādā veidā? Tikai ja pedagogi zaudē darbu. Princips - nauda seko skolēnam - ir nodarījis lielu ļaunumu. Tātad - ja skola paliek pilnīgi tukša, tad tie ir savā laikā iztērēti līdzekļi, kuri tagad stāv un gaida savu likteni.

- Tātad - būtu nepieciešams komplekss politikas redzējums. Šīs vietas ir jāpiepilda ar cilvēkiem - tad būs ij skolas, ij pedagogu algas. Kāpēc tagad Latvijā ir tukšas vietas?

- Es jau sen esmu teicis, ka nav svarīgākas lietas, kā domāt par to, kā tautai iet vairumā. Nav svarīgākas lietas! Viss pārējais ir pakārtots. Šīs ir sekas tam, ka ir pieļauts, ka tauta iet mazumā. Un tagad mēs šīs sekas jaucam ar cēloņiem un sakām - redziet, vietējā pašvaldība ir par mazu, tā ir sīka un vainīga. Tāpēc mēs to likvidēsim, būs lielie novadi, kur viss būs labi un kvalitatīvi. Būsim bagāti. Bet - tāpēc jau es tās tabulas taisu, ka šis pieņēmums neatklāj šādu korelāciju. Un tāpēc esmu nemierīgs. Diemžēl arī žurnālisti pūš šajā kopējā stabulē un neanalizē vai ir par slinku, lai to darītu. Lai redzētu, analizētu cēloņsakarības un domātu. Nevis skandinātu - pašvaldības likvidējamas, bet apskatītos kaut vai tos pašus Eiropas skaitļus, cik tad tur ir to pašvaldību, ko tās dara un kā dzīvo. Bet mana kundze man jau saka - liecies mierā, ko tev, pensionāram, vairs vajag! Atbildu, ka nevaru mierīgi noskatīties, kā tiek iznīcinātas vēl pēdējās vietējās pašvaldības. Redzu, kas palicis pāri no mana dzimtā Kastrānes ciema, kas tika jau likvidēts 1964. gadā. Nekā vairs nav!

Es analizēju arī 2017. g. uzņēmējdarbības datus pašvaldībās uz tūkstoš iedzīvotājiem, tad tā rāda savādāku ainu, nekā mums mēģina iegalvot, ka te ar uzņēmējdarbību nodarbojas tikai Rīga un Pierīga. Nu nav tā! Manā skatījumā joprojām pastāv šauras domubiedru grupas ar nezināmiem faktiskajiem mērķiem, kurus tie grib panākt, krasi samazinot pašvaldību skaitu.

- Tas ir valstiskās apziņas trūkums vai valstiskuma ignorēšana no partiju puses.

- Jā, es pat gribētu teikt, ka tā varbūt ir vienkārši neizpratne par šo valstisko lietu. Ja ir neizpratne, tad vēl ir piedodams, bet, ja tā ir apzināta rīcība, tad ir ko padomāt... Jo - vara ir iegūta. Pirms vēlēšanām četrus vai cik mēnešus cilvēkiem pūderēja smadzenes un ko tikai nestāstīja, kas tik nebūs. Es tagad arī kādus četrus mēnešus ļoti gribētu dzirdēt to, kāpēc tas, kas līdz varas iegūšanai tika stāstīts, tagad tā nenotiek? Kāpēc tagad kā galveno skandina tik to, ka pašvaldības, tātad - tautvaldība ir vainīga. Jo - to ir par daudz utt. Es skarbi teikšu tā - vietējo pašvaldību skaita samazināšana ir vēršanās pret Satversmes otro pantu. Kad radīja Satversmi, bija pāri par 600 vietējo pašpārvalžu. Pagastu bija pāri par 500, un vēl bija 77 mazās pilsētas. Un tad teica - re, kur tā vara ir!

Tagad saka, ka cilvēki neko nejēdz, ka viņiem nevar uzticēt varu, ka tagad vara var būt tikai partijām. Jā, vēl jau pašvaldības līdz pieciem tūkstošiem var veidot vēlētāju apvienības. Tas nav pretrunā ar Satversmi. Bet pēc reformas tādu pašvaldību vairs nebūs. Nebūs tā saucamo mazāksolītāju. Vārdu sakot, attieksme ir apmēram tāda, ka - vajag būtiski samazināt, bet - līdz cik samazināt un kādi tad tie kritēriji beigu beigās būs, to vēl tikai noteikšot.

- Rezumējot saliec pa plauktiem, pa punktiem, ko tu pats šajā situācijā darītu. Kas ir darāmais?

- Darāmais būtu patiešām nopietni cienīt savu Satversmi, tās otro pantu un izveidot tādu valsts pārvaldes sistēmu, ar kuru cilvēki lepotos, nevis mēģinātu, kā tagad, teikt, ka pašvaldības, kuras ir vistuvāk iedzīvotājiem, ir tās sliktās.

Es tomēr balstītos, kā tas ir demokrātiskajā Eiropā, uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, dotu tām lielāku patstāvību. Tā, kā to paredz arī Eiropas pašvaldību harta.

- Kā tu modelētu Latvijas pašvaldības?

- Es tās modelētu tā, kā cilvēki vēlas, jo paši ļaudis ir izveidojuši vietējās teritorijas un deleģējuši tām varu. Ja cilvēki vēlas veidot lielākas pašvaldības un deleģēt tām lēmumu pieņemšanu pār viņu naudu un teritoriju, tad lai tā arī būtu! Bet, ja iedzīvotāji vēlas no šiem izveidotajiem lielajiem novadiem aiziet projām (kā tagad sāk domāt Lietuvā, kur savulaik 60 rajonu pašvaldības tika pārvērstas par vietējām pašvaldībām, bet tagad viņi sāk runāt, ka būtu jādod lielākas tiesības, teiksim, pagastiem), tad tās ir viņu tiesības. Tātad administratīvo robežu grozīšana tikai pašu iedzīvotāju ziņā! Jo - pašu (!) valdība - tā ir pamatu pamats. Jo tad cilvēki lemj par sev aktuālām lietām.

Kāpēc es to uzskatu par pamatu pamatu? Arī tāpēc, ka tagad Eiropā daudz kas ir sašķobījies, visi, kuri mūsu Reģionu komitejā kāpj tribīnē, uzrunā mūs - jūs esat vistuvāk iedzīvotājiem, jums ir iespējas cilvēkiem teikt, cik Eiropa ir laba. Tātad - varas attālināšana no cilvēkiem ir šausmīgi liels bīstamības precedents. Jo tad nākotnē var notikt tādas lietas, ar kurām mums nebūtu ko lepoties. Un līdz ar to šis pamatprincips - vietējo jautājumu risināšana pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem - ir šis pamatu pamats.

Un nepieciešama daudzlīmeņu pārvaldība, jo 27 Eiropas Savienības valstīs ir reģionālās pašvaldības. Tātad - reģionālās funkcijas šajā līmenī tiek pildītas vislabāk. Un - beigu beigās - valstij tik tiešām būtu jānodarbojas tikai ar valstiskām lietām, bet pārējās funkcijas tā varētu deleģēt gan reģionālām, gan vietējām pašvaldībām. Līdz ar to, ko neizdarīja gadsimtu mijā, kad bija paredzēta visaptveroša valsts pārvaldes sakārtošana un tas vēl nav noticis, ir jāizdara tagad. Es joprojām aicinu nākt kopā un izveidot mūsu valstī draudzīgu visu līmeņu pārvaldību ar skaidri definētām funkcijām un skaidri definētu finansējumu. Tas būtu tas svarīgākais, kas jāpanāk.

- Turklāt - tas radītu kvalitatīvu sabiedrību un kvalitatīvu tautu.

- Pilnīgi piekrītu! Tagad cilvēki atkal ir neizpratnē - kas te apmēram notiek. Un vainu mēģina novelt uz vietējo, uz tautvaldību.