NRA PĒTA: Šmaukšanās ar bērniem Rīgas bērnudārzos

© Aivars Ķesteris/F64 Photo Agency

Lielrīgas iedzīvotāji mēdz iedēt svešas olas (lasi: savus bērnus) svešā ligzdā (lasi: Rīgas bērnudārzos). Tiklīdz Rīgā reāli nedzīvojoši vecāki savus bērnus iekārto Rīgas dārziņos, pēkšņi gan vecāki, gan bērns aizdeklarējas citviet – uz pašvaldību, kurā šī ģimene tiešām dzīvo. Vienīgais labums, ka tai pašvaldībai ir jāapmaksā bērna uzturēšanas izdevumi Rīgas bērnudārzā, diemžēl reālo rīdzinieku bērniem jāgaida rindā uz vietu dārziņā.

Rīgas domē norāda, ka valsts pārlieku vienkāršotā dzīvesvietas deklarēšanas sistēma ierobežo pastāvīgi dzīvojošo rīdzinieku iespējas ātrāk saņemt vietu pirmsskolas izglītības iestādē. Deklarēt dzīvesvietu var jebkur (gandrīz jebkur, jo diez vai Latvijas bijušo un esošā prezidenta dzīvesvietā tas būtu iespējams), bet dzīvot var pavisam citā vietā. Rīgā uz vietu bērnudārzā pretendē pēc bērnu un vecāku vai bērna likumiskā pārstāvja deklarētās dzīvesvietas adreses.

Veicot datu analīzi, konstatēts, ka šajā mācību gadā 669 bērni, kas apmeklē Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes, uzreiz pēc uzņemšanas ir mainījuši deklarētās dzīvesvietas uz citām pašvaldībām (Garkalni, Babīti, Stopiņiem, Ādažiem, Carnikavu, Salaspili, Mārupi u.c.). Visticamāk, vecāki, kuri dzīvo Lielrīgā, bet strādā Rīgā, savus bērnus ir iekārtojuši Latvijas galvaspilsētas bērnudārzos.

Rīgas pašvaldībā informē, ka pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts 150 pašvaldības padotībā esošās pirmsskolas izglītības iestādēs. Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts arī 15 skolās un vienā interešu izglītības iestādē. Pirmsskolas izglītības programmas apguve pašvaldības izglītības iestādēs 2018./2019. mācību gadā ir nodrošināta 26 339 pirmsskolas vecuma bērniem.

Rīgas dome tuvākajos gados plāno paplašināt pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību Mežaparkā, Āgenskalnā, Ziepniekkalnā, Juglā un Purvciemā. Sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma departamentu uzsākts plānošanas darbs jaunas pirmsskolas izglītības iestādes ēkas projektēšanai Skanstes apkaimē, kur varētu būt aptuveni 152 vietas. Iecerēts 2020. gadā atjaunot pirmsskolas izglītības funkciju ēkā Apuzes ielā 74 Zolitūdē, iegūstot papildus aptuveni 220 vietu.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.