Klimatoloģe: Daba jau reaģē uz klimata pārmaiņām
Kad, teju visu jūniju cietušies, bijām paspējuši noilgoties pēc kārtīgas vasaras, to saņēmām ar uzviju – lielu karstumu ar vidējo gaisa temperatūru par apmēram astoņiem grādiem virs normas, pārspētiem dažādiem karstuma rekordiem, turklāt karstums turas neparasti ilgi, netipiski siltas ir arī naktis.
Cik lielā mērā šo karstumu, kā arī bargo ziemu varam skaidrot ar globālām klimata izmaiņām, kādi ir cēloņi un kopsakarības, Neatkarīgā jautāja Latvijas Universitātes asociētajai profesorei, ģeogrāfijas zinātņu doktorei Agritai Briedei.
– No kurienes īsti ceļas šis ilgstošais un lielais karstums? Vai to var skaidrot vienkārši ar anticiklonu, vai tomēr arī dziļāk un globālāk, ar klimata izmaiņām?
– Konkrēti šis karstuma vilnis ir jāsaista ar sinoptisko situāciju, ko nosaka ilgstoši augsts spiediena apgabals un tropisko gaisa masu ieplūde no dienvidiem. Bet šis gads visā pasaulē ir uzskatāms kā ekstremāls gan karstuma, gan aukstuma ziņā. Arī Latvijā karstākas ir ne tikai dienas, bet arī naktīs temperatūra daudz nenokrītas, un ir novērojamas tropiskās naktis, turklāt to skaits ilglaicīgā skatījumā pieaug.
Bet pēc piedzīvotās bargās ziemas un aukstā jūnija nez vai varam teikt, ka kopumā pastāvīgi kļūst tikai siltāks.
Klimata svārstības ir kļuvušas izteiktākas, ko mēģina skaidrot ar globālām klimata pārmaiņām. Bet, vērtējot tās, jāņem vērā nevis viens gads, kas var būt izņēmums, bet ilglaicīgās tendences, ko klimatoloģijā vērtē 30 gadu periodā. Tās un arī nākotnē modelētās klimata prognozes parāda, ka šādi gadi, kad būs gan izteikti auksts, gan karsts, būs novērojami biežāk. Droši vien arī turpmāk iespējams, ka pārsniegsim novērojumu rekordus gan dienas, gan mēnešu griezumā. Klimata pārmaiņu ietekmē tiek prognozēti biežāki gan plūdi, gan vētras, gan sausuma un karstuma periodi, un ar to mums vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija spilgts piemērs. Šajā situācijā bija jāņem vērā meteoroloģiskā prognoze un koncerts varēja norisināties citā laikā, bija jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim visiem bez maksas, kā arī jāpadomā par noēnotu vietu izveidi, varbūt pat strūklakām. Citās valstīs, kur karstums ir ierasta parādība, šādi pasākumi nav iedomājami bez šādas praktiskas rīcības.
– Organizatori saka, ka pārāk vēlu uzzināja par karstumu, bet, kad zināja, neticēja, ka prognozes piepildīsies. Cik ticamas tās bija?
– Laikapstākļi ir ļoti mainīgi, un tas, kas tiek prognozēts pirms nedēļas, piepildās varbūt par 50–60%, bet trīs dienas iepriekš laikapstākļus jau var paredzēt salīdzinoši precīzi, un arī šajā gadījumā meteorologu prognozes bija nekļūdīgas.
– Par kādiem adaptācijas pasākumiem vēl jādomā, rēķinoties ar klimata pārmaiņām?
– Latvijā visvairāk jādomā par plūdiem, vētrām, karstumu un sausumu. Par drošākiem aizsargdambjiem uz upēm, jo, tos pārraujot, var applūst ļoti lielas platības. Savukārt Rīgai jādomā par kanalizācijas tīkla izveidi ekstrēmu lietusgāžu novadīšanai, īpaši Pārdaugavas teritorijā. Ekstremāli karsto vasaras dienu negatīvo seku mazināšanai pilsētās būtu jādomā par kvalitatīvu zaļo zonu izveidi gan pie ēkām, gan apkaimēs. Jādomā par virszemes ūdeņiem, kā mazināt to strauji noritošo eitrofikāciju (ūdenstilpju aizaugšanu, izzušanu). Jāņem vērā to valstu pieredze, kur karstums pastiprinājis vecāku cilvēku sirdsdarbības traucējumus un novedis pat pie letāliem iznākumiem. Jābūt labi funkcionējošai brīdinājumu sistēmai.
Jānodrošinās ar vietējiem strāvas ģeneratoriem slimnīcās un citās nozīmīgās vietās, arī lauku teritorijās, kur bieži tiek pārrautas līnijas un krietni ilgāks laiks ir nepieciešams to atjaunošanai. Jāmēģina šīs klimata pārmaiņu ietekmes mazināt vai piemēroties, cik tas ir mūsu spēkos.
– Par to, cik lielā mērā šīs klimata izmaiņas un palielinātās svārstības ir cilvēka darbības rezultāts, pausti dažādi viedokļi, tas īpaši tika apšaubīts neilgi pirms Kopenhāgenas klimata samita, kad tika nopludināti Lielbritānijas zinātnisko institūciju speciālistu e-pasti. Tāpat tiek minēta galaktikas gadu, saules aktivitātes cikliskuma ietekme, arī planētas Nibirus tuvošanās Saules sistēmai, kas samazina Zemes magnētisko lauku, kā dēļ kūstot ledāji un rodoties citas izmaiņas. Tāpat – zemeslodes magnētisko polu inversija, kas atkārtojas pēc 800–1200 miljoniem gadu, un patlaban notiekošais esot sācies 2000. gadā. Šīs dažādās versijas dod pamatu spekulācijām par to, cik izšķiroša nozīme ir klimata politikai, cik lielā mērā nepieciešams ierobežot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un citu saimniecisko darbību, kur saduras biznesa intereses, liela nauda, kas nereti liek apšaubīt klimatoloģijas atklājumus.
– Ja būtu tik viegli pateikt, kas tieši nosaka klimata pārmaiņas, tās, iespējams, varētu novērst vai ievērojami mazināt un nebūtu pamata bezgalīgām un arī pretrunīgām diskusijām. Bet klimats ir kompleksa un ļoti sarežģīta sistēma, un ir ļoti grūti nodalīt vienu vai otru faktoru kā galveno. Viena pētnieku grupa uzskata, ka cilvēka saimnieciskā darbība pastiprina klimata pārmaiņas, arī modelētie rezultāti, kuros tiek ietverti cilvēka saimnieciskās darbības faktori, daudz vairāk saskan ar reāli novēroto nekā tie, kur tā netiek ņemta vērā. Savukārt vairums ģeologu teiktu, ka izmaiņas ir dabiskas, ka klimata svārstības vienmēr ir bijušas un pēc desmit tūkstošiem gadu, iespējams, būs apledojums.
Dabas faktori, protams, ir ļoti spēcīgi, bet arī siltumnīcas gāzes to ietekmē. Piemēram, Ķīnā, Indijā ar tur jaunuzbūvētām neskaitāmām termoelektrocentrālēm. Arī rīsa lauku slikta apstrāde spēj dot ievērojamas metāna emisijas un tādējādi palielināt siltumnīcas efektu.
Domājams, ka tajā ir arī noteikta daļa biznesa, naudas ietekme, politika, tajā pašā laikā starptautiskā sadarbība ir vitāli nepieciešama. Arī ja katrs darīsim mazu lietiņu, summārais efekts būs jūtams. Veiktie pētījumi rāda, ka, samazinot izmešus, globālās temperatūras līkne tūlīt nereaģēs – šādi procesi notiek pakāpeniski, lēnām, vajadzīgi apmēram 20–30 gadi, lai daba piemērotos, tāpēc rezultātus sajutīsim daudz vēlāk.
Konstatēts, ka pēdējos 100 gados pasaules okeāna līmenis cēlies par 10–20 cm, bet nākamajos 100 gados tas varētu celties vēl par 1 m, no pasaules kartes izdzēšot vispirms Okeānijas salas.
– Cik to ietekmē globālā sasilšana, cik tektoniskie procesi, kas pēc ASV zinātnieku prognozēm visizteiktākie būšot ap 2080. gadu, kad varot sākties plūdi? Arī Latvijā ūdens līmeņa celšanās tiek skaidrota ar tektoniskām svārstībām, kas rodas, Austrumeiropas un Āfrikas platformām virzoties pretī, kā dēļ viena Latvijas daļa grimst.
– Tektoniskie procesi ir būtiski, un tas nozīmē, ka ir piekrastes teritorijas, kur dominē celšanās, vienlaikus citās – grimšana. Latvijā Baltijas jūras un līča teritorijā ir posmi, kur dominē krastu erozija, un posmi, kur dominējošā ir akumulācija. Prof. G. Eberhards un J. Lapinskis ir izveidojis Baltijas jūras Latvijas krasta procesu atlantu, kas satur nozīmīgu informāciju par krasta procesiem. Žurnāla Nature jūnija numurā publicēts pētījums, kas parāda, ka kopš 1993. gada pasaules okeāna ūdens līmenis ceļas, ko skaidro ar ūdens temperatūras kāpumu, kas nosaka ūdens izplešanos. Ja mēs 100 turpmāko gadu prognozei par jūras līmeņa celšanos Baltijas jūras Latvijas piekrastei pievienojam klāt divus un vairāk metrus, ko reģistrē rudens un ziemas vētru laikā, tad kopā tie jau ir trīs metri, kas nosaka plašu piekrastes teritoriju applūšanu.
Nav iespējams pateikt, ka tikai viens faktors nosaka klimata izmaiņas. Tās ietekmes ir grūti apzināt, jo faktoru spektrs, kas var ietekmēt klimatu, ir plašs, turklāt ar atšķirīgu to periodiskumu. Piemēram, ir minams Saules aktivitātes 11 un arī 22 gadu periods, Zemes ass slīpuma maiņa, izmaiņas ekscentricitātē, iespējamo galaktiku mainība ar 300 milj. gadu ciklu, kā arī kontinentālais drifts, kalnu veidošanās, vulkānu izvirdumi, izmaiņas atmosfēras ķīmiskajā sastāvā, u.c. faktori.
– Gan temperatūras izmaiņās, gan nokrišņos, kas ir ar daudz augstāku mainību, redzēsim lielākus un mazākus svārstību periodus, ciklus, tajā pašā laikā kopējā ir temperatūras pieauguma tendence, jo īpaši kopš pagājušā gadsimta beigām.
Kādā cikla etapā temperatūras izmaiņu ciklā mēs atrodamies pašlaik?
– Saskaņā ar modelētajām svārstībām ilglaicīgā skatījumā temperatūra turpinās pieaugt, tajā pašā laikā būs periodi, kad tā būs zemāka vai augstāka par normu. Normu nosaka 30 gadu periodam, šobrīd Pasaules Meteoroloģijas organizācijas oficiāli pieņemtais normas periods ir no 1961. līdz 1990. gadam, kaut gan pētījumos tiek izmantots jau cits normas periods – no 1971. līdz 2000. gadam. Salīdzinot konkrēto gadu, mēnesi vai pat dienu ar šo normas vērtību, ir iespējams noteikt novirzes vai aprēķināt anomālijas.
Jāmin arī tas, ka temperatūras prognozēm izmanto nākotnes scenārijus, kur ņemts vērā cilvēku skaita pieaugums, tehnoloģiju attīstība, kurināmā izmantošanas veids un citi faktori.
– Kā klimata izmaiņas ietekmējis nesenais Islandes vulkāna izvirdums, ko gan vairāk ievērojām, pateicoties tā radītajam haosam aviosatiksmē?
– Vulkānu izvirduma laikā atmosfērā tiek ienesti pelni, izmeši, atmosfēras gāzes, to starpā arī sēra dioksīds, kas reaģējot veido sēra aerosolus, kas savukārt izkliedē atmosfērā ienākošos saules starus, tādējādi izmainot radiācijas bilanci. Cik ļoti tas ietekmē klimatu, atkarīgs no tā, cik augstu izmeši tiek ienesti stratosfērā un cik ilgi tie tur uzturas. Jo augstāk stratosfērā tie nonāk, jo ilgāk saglabājas un to ietekme uz temperatūras pazemināšanos ir ilgstošāka. Islandes vulkāna daļiņas netika uznestas tik ļoti augstu stratosfērā, lai ietekme saglabātos ilglaicīgi, bet vulkāna darbības laikā saules spožums ievērojami pazeminājās. 1991. gadā ļoti spēcīgs bija Pinatubo vulkāna izvirdums, kas globālā mērogā pazemināja temperatūru par 0,2–0,3 °C nākamajā gadā.
– Ja ilgāk saglabājas liels karstums, ja palielinās ūdens virsmas temperatūras, vai tas nozīmē, ka varam biežāk sagaidīt postošas vētras?
– Jā, enerģija vētrām papildus rodas no sasilušā ūdens. Jo lielāks slānis ir sasilis, jo spēcīgāks ciklons var veidoties. Cikloni, kas pamatā veidojas Atlantijā, pa ceļam vēl var uzņemt spēku un reģenerēties. Agrāk spēcīgās ziemas vētras tika novērotas oktobrī, novembrī, tagad tās rodas arī janvārī, jo laiks decembrī un novembrī ir siltāks, ūdens ir sasilis ilgāk.
– Būs vairāk nevis vējaināks kopumā, bet tieši ekstrēmās vai spēcīgās vētras? Tātad par vēja ģeneratoru lielvalsti tomēr nekļūsim?
– Jā, vētras varētu atkārtoties arvien biežāk. Jāskatās gan, kādi ir dominējošie vēji, bet, manuprāt, vēja ģeneratoru piekrastēs varētu būt vairāk. Vairāk būtu jāizmanto arī citi atjaunojamie energoresursi, piemēram, saules enerģija, īpaši vasaras sezonās ūdens sildīšanai. Tas ir arī jautājums par to, cik ilgā laikā šīs investīcijas atmaksājas. Piemēram, Dienvidvācijā saules baterijas atmaksājas divu gadu laikā, bet, tā kā to cenas pēdējā laikā ir ievērojami pazeminājušās, varbūt arī daudziem no mums to iegāde jau ir iespējama ne tikai individuālās mājās, bet arī daudzdzīvokļu mājās, kur investīcijas varētu atmaksāties vēl ātrāk. Uz atjaunojamajām enerģijām mums noteikti jāvirzās!
– Kādas izmaiņas ilgtermiņā var atstāt klimata izmaiņas faunā, florā? Vai mēs varētu sākt audzēt kādas citas kultūras? Varēsim atkal sākt audzēt kukurūzu? – Šādu izmaiņu konstatācijai nepieciešams ilgstošāks periods, bet jau ir novērota ietekme uz dabisko floru un faunu. Pētījumi rāda, ka saistībā ar klimata pārmaiņām ir novērota priežu mežu eitrofikācija. Lauksaimniecības kultūras arī mainīsies, jau tiek izstrādāta klimata adaptācijas programma nākotnē perspektīvajām lauksaimniecības kultūrām. Pēc vairākām augu sugām novērots, ka pieaug veģetācijas perioda ilgums, un šo faktu, audzējot kādas vasaras kultūras, var izmantot.
Ihtiologi konstatējuši dažu siltummīlošu zivju sugu (zandarts, sudrabkarūsa, spidiļķis) izplatības palielināšanos. Atsevišķa zivju suga – akmeņgrauzis, kas ir tipiska Kaspijas jūras areālam, tagad konstatēta arī pie mums. Tas nozīmē, ka notiek sugu nomaiņa, augi, dzīvnieki, kas bija raksturīgi teritorijām uz dienvidiem no Latvijas, pakāpeniski virzās vairāk uz ziemeļiem. Arī pavasara fenoloģiskās fāzes kopumā iestājas agrāk, pirmie gājputni atlido agrāk, kaut gan atsevišķi gadi var būt izņēmums.
Gājputni arī vairs nelidojot tālu prom uz Āfriku, bet paliek tuvāk Eiropas dienvidos, Portugālē un citviet.
Jā, tā esot novērots, bet tas arī ir bīstami, jo var būt arī ekstremāli aukstas dienas ziemās un agros pavasaros pat pēc ilgāka siltuma. Ornitologi uzskata, ka tādējādi putni saviem pēcnācējiem nodod informāciju, ka viņi var atgriezties agrāk, bet gadās, ka agrajā pavasarī ir ekstremāli aukstas dienas ar puteņiem, kad putni nevar izdzīvot aukstuma un barības trūkuma dēļ. Ja izmaiņas būtu tika pakāpeniska temperatūras pieaugšana, tad piemērotos dzīvnieki, bet riskanti ir, kad siltums mijas ar ekstremāliem laikapstākļiem.
– Varam arī tūristiem stāstīt, ka mums ir vairāk saules, ir siltāks?
– Saulaino dienu skaits vairāk ir saistīts ar augsta spiediena apgabalu dominēšanu, kad debesis ir skaidras un laiks ir mierīgs, gribētos domāt, ka tādi laikapstākļi vasarās būs arvien vairāk. Tomēr klimata pārmaiņas nosaka, ka pieaugs cikloniskā aktivitāte, kas ir saistīta ar mākoņu daudzuma pieaugumu un rezultātā ar saules spīdēšanas ilguma samazināšanos, bet siltāks klimats tiek prognozēts. Atsevišķi gadi var atšķirties pēc temperatūras, nokrišņu rakstura, īpaši sniega segas biezumā un ilgumā. Bet kopumā šīs izmaiņas ilgākā skatījumā varētu būt tūrismam labvēlīgākas, un Baltijas jūras piekraste noteikti varētu būt tā vieta, ko pēc 10–15 un vairāk gadiem tūristi būs vēl vairāk iecienījuši.
– Kāds ir cilvēka organisma adaptācijas laiks, kurā viņš pierod pie klimata izmaiņām?
– Īsā laikā ir grūti adaptēties, lai gan individuāli tas var atšķirties. Šajā ziņā svarīga ne tikai gaisa temperatūra, bet arī tas, vai cilvēks uzturas tiešā saules staru ietekmē, kur gaisa temperatūra var sasniegt ne tikai 30 grādus, bet pat 50 un vairāk, vai ēnā, kāds ir vēja ātrums un gaisa mitrums. Šie trīs rādītāji nosaka fizioloģiski ekvivalento temperatūru, to, ko cilvēks reāli izjūt. Jo augstāka temperatūra, lielāks gaisa mitrums un mazāks vējš vai pat bezvējš, jo karstums grūtāk panesams. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs arī prognozē šo fizioloģiski ekvivalento temperatūru tuvākajām dienām, ko īpaši jutīgiem cilvēkiem pret karstumu ieteicams ņemt vērā, plānojot aktivitātes. Var būt tā, ka tiek prognozēti 27 grādi, bet cilvēks tos izjutīs kā 35, vai otrādi – vējš vai mazāks mitrums var pazemināt temperatūras izjūtas, bet vispirms jau katram pašam jāizprot savs veselības stāvoklis.