Ziņojums par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā vēl top, un šonedēļ to Ministru kabinetā vēl neiesniegs. Ir zināmi deviņi varianti par koncertzāles atrašanos Rīgas centrā, bet Kultūras ministrija izstrādā vēl vienu. Desmito. Un tas ir: ja nacionāla līmeņa koncertzāli Rīgā neuzbūvēs vispār, ko tas nozīmēs Latvijas profesionālajiem mūziķiem.
Jau aprīļa sākumā, Rīgas pilsētas arhitekta birojā diskutējot par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas variantiem, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš aizstāvēja nevis AB dambi, bet pāris citu vietu netālu no tā.
Līdz 16. maijam ilga diskusijas par koncertzālei piemērotāko vietu Rīgā, un arī RTU Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam ar argumentiem, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt uz AB dambja.
Savukārt Kultūras ministrija nākusi klajā ar koncertzāles būvniecības sociāli ekonomiskā analīzi un apelē pie cipariem: pirmo 15 darbības gadu laikā koncertzāles projekta radītie ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi Latvijas tautsaimniecībā dotu 107,6 miljonus eiro, tādējādi pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus.
Pašlaik Kultūras ministrija ziņojumā Ministru kabinetam iekļauj vērtējumu par nacionālās koncertzāles neesamības sekām - visvienkāršāk to saprast, izmantojot piemēru, ka par lielu naudu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā sagatavotie augstas raudzes profesionāļi «eksportējas» uz citām valstīm. Vietējie klausītāji viņus tikpat kā nedzird. Latvijas vārds tiek daudzināts pasaulē, kur atbilstošas kvalitātes koncertzāles ir.
Koncertzāles apspriešanā neklusēja arī Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, atgādinot, ka par nacionāla līmeņa koncertzāli tiek diskutēts vismaz 15 gadus, tomēr, ja valdība šovasar izlems apstiprināt koncertzāles būvniecību AB dambī, paies vismaz 12 gadi līdz koncertzāles atklāšanai. Tas ir pārāk ilgi, kaut gan, ja šis jautājums tiek muļļāts vismaz kopš 2004. gada, kālab steigties. Protams, ja neņem vērā profesionālu mūziķu vajadzības.
RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti atklātajā vēstulē analizē citas koncertzāles būvniecībai ātrāk «apgūstamas» vietas.
«Bez pamatotas argumentācijas tiek noraidīta arī lieliska vieta Aleksandra Grīna bulvārī starp Slokas ielu un Raņķa dambi, kur visu veidu sabiedriskais transports ir burtiski pie durvīm, visapkārt ir ērti pievadceļi un vietas autotransporta novietošanai, bet publiska celtne atdzīvinātu patlaban samērā panīkušo apkārtējo parku. Tikpat izcila ir nesen piedāvātā vieta Eksporta ielā iepretim Citadelei, kas nodrošinātu arī ērtu publisku pieeju ūdensmalai. Rūpīgi izanalizējama arī Nacionālās bibliotēkas un Dzelzceļa vēstures muzeja apkaime, kur ir visas iespējas radīt daudzfunkcionālu kultūras centru. Visās šajās vietās iespējami arī dažādi apkalpes objekti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomisko mehānismu koncertzāles uzturēšanai un radītu plašai publikai viegli pieejamu, pievilcīgu, daudzfunkcionālu un sinerģisku apbūves kompleksu. AB dambī tas viss izpaliek.