Valsts kontrole: Papildu naudu pieprasa audžuģimenēm, bet tērē prēmijām

© Pixabay

Labklājības ministrijai uzdots tuvāko pāris nedēļu laikā sagatavot ilgtermiņa redzējumu, kā valstī attīstīt efektīvu ārpusģimenes politiku. Šādu uzdevumu ministrijai devusi Saeima pēc tam, kad uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par ministrijai papildus piešķirto līdzekļu izlietojumu bērnu un ģimenes tiesību jomas stiprināšanai. Valsts kontrole pārbaudē atklāja, ka daļa līdzekļu, kas piešķirti specializēto audžuģimeņu izveidei, izlietoti citam mērķim, proti, ierēdņu prēmijām.

Valts kontroliere Elita Krūmiņa Saeimas deputātiem izklāstīja revīzijā konstatētos faktus, izvērtējot 1,6 miljonu eiro izlietojumu 2018. gadā, kas ministrijai papildus bija piešķirti ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai. Revīzijā secināts, ka piemaksas un prēmijas ierēdņiem piešķirtas par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem. Izlietoti arī precēm un pakalpojumiem plānotie līdzekļi, taču būtisku progresu to mērķu sasniegšanā, kam šī nauda piešķirta, Valsts kontrole nav saskatījusi.

2018. gadā Labklājības ministrijai kā prioritāram pasākumam - specializēto audžuģimeņu institūta ieviešanai un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru finansēšanai - piešķir papildu finansējumu 1 026 007 eiro, no šīs summas 850 000 eiro netika izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķim. Revīzijā tika konstatētas būtiskas un visaptverošas neatbilstības pieprasītā papildu finansējuma plānošanā. Finansējums ir pieprasīts piecas reizes lielākā apmērā, nekā faktiski bija nepieciešams, jo, izstrādājot finansējuma pieprasījumu, nav ticami aplēsts ne specializēto audžuģimeņu skaits, ne tām nepieciešamais finansējums, secināja Valsts kontrole.

Turklāt nav ņemts vērā, ka gan specializēto audžuģimeņu, gan ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidei būs nepieciešams laiks un ka ar Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdi 2018. gada 1. jūlijā tie vēl nespēs nodrošināt visas prioritārā pasākuma ietvaros plānotās aktivitātes. Neatbilstības finansējuma izlietošanā, proti, plāno vienu, bet izdara ko citu, konstatētas arī finansējumā, kas piešķirts Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Labklājības ministrijai papildus piešķirtā valsts budžeta finansējuma 619 000 eiro apmērā pamatojums sākotnēji liek domāt, ka ministrijas un inspekcijas darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas. Tomēr finanšu revīzijā konstatēts, ka patiesībā piemaksas, naudas balvas vai prēmijas ierēdņiem piešķirtas par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem. Šie vairāk nekā pusmiljons eiro bija piešķirti, lai sekmētu bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu uzlabošanu. Valsts kontrole norāda, ka revidenti nevarēja sniegt vērtējumu par inspekcijai piešķirtā papildu finansējuma atlīdzībai 80 000 eiro apmērā izlietojumu atbilstoši finansējuma piešķiršanas mērķim, jo Labklājības ministrija, kas nodrošina inspekcijas grāmatvedības uzskaiti, nebija nodrošinājusi šo līdzekļu izlietojuma uzskaiti un kontroli atbilstoši noteiktajiem mērķiem.

Savukārt par tās naudas izlietojumu, kam revidenti varēja izsekot, secināts, ka 116 318 eiro ir izlietoti tādām aktivitātēm, kas nav saistītas ar finansējuma pieprasījuma mērķi, piemēram, darbinieku mēnešalgas, atvaļinājuma naudas un dažādu pabalstu izmaksai vai arī pasta pakalpojumu apmaksai.

Labklājības ministrija 2017. gadā nosprauda mērķi izveidot jaunu audžuģimeņu veidu jeb specializētās audžuģimenes. Koncepcijā tika aplēsts, ka tās ieviešanai ir nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, piemēram, 2017. gadā tie bija 5,2 miljoni eiro, 2018. gadā - 10,6 miljoni eiro, bet 2019. gadā 12,6 miljoni eiro. Pērn ministrija pieprasīja 2,96 miljonus eiro, no tiem 1,03 miljoni eiro bija pieprasīti tieši specializēto audžuģimeņu atbalstam, kas ietver gan specializēto audžuģimeņu institūta izveidi, gan reģionālo ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidi. Tā kā faktiski lielāko daļu naudas (iespējams, neprecīzas plānošanas vai citu iemeslu dēļ) nevarēja izlietot audžuģimenēm, 850 000 eiro novirzīti citiem jautājumiem, piemēram, citu «neatliekamu pasākumu īstenošanai labklājības nozarē», kas nav saistīti ar bērnu un ģimenes tiesību jomu, piemēram, avansa maksājumam par Labklājības ministrijas ēkas remontu.

Būtu pieļaujams, ka cilvēki, kas strādā papildu darbu, arī saņem piemaksas, taču revīzijā konstatēts, ka piemaksām par papildu darbu ir izlietoti tikai 6,6% no piešķirtā finansējuma. Lielākoties nauda ir izlietota dažādu atlīdzības veidu izmaksām darbiniekiem no 13 ministrijas struktūrvienībām, tajā skaitā Ministra biroja, Valsts sekretāra biroja, finanšu vadības, struktūrfondu un personāla departamenta darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa nav iesaistīti adopcijas un ārpusģimenes aprūpes jomas politikas veidošanā un īstenošanā. Turklāt finansējums nav izlietots piemaksām par papildu darbu, bet gan piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvu un prēmiju izmaksai, kā arī segtas pat mēnešalgas, atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsti.

Valsts kontroles revīzijā konstatētais

2018. gadā Labklājības ministrijai specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru finansēšanai papildus piešķir 1 026 007 eiro, no tiem 850 000 eiro izlieto citiem mērķiem, piemēram, Labklājības ministrijas ēkas remontam, prēmijām par labu darbu

Prēmijas maksātas ministrijas darbiniekiem «par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti, jo paaugstinātā darba intensitātē bija jāorganizē pārbaude bērnunamā Stikli, jāapkopo tās rezultāti un tie sanāksmē jāpārrunā ar Tiesībsarga biroju»

Valsts kontrole uzsver, ka Labklājības ministrija reaģēja tikai tad, kad ar mediju starpniecību tika saņemta informācija par būtiskiem pārkāpumiem bērnunamā, bet iepriekšējās pārbaudēs ne inspekcija, ne ministrija nekādus būtiskus pārkāpumus nebija konstatējušas

***

2018. gadā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai papildus no valsts budžeta piešķir 619 000 eiro, lai sekmētu bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu uzlabošanu

No tiem 116 318 eiro ir izlietoti tādām aktivitātēm, kas nav saistītas ar finansējuma pieprasījuma mērķi, piemēram, darbinieku mēnešalgas, atvaļinājuma naudas un dažādu pabalstu izmaksai vai arī pasta pakalpojumu apmaksai

Avots: Valsts kontrole

Latvijā

Valsts policijas Rīgas Pārdaugavas pārvalde meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1990. gadā dzimušo Igoru Kulaginu, kurš šā gada 21. novembrī atradās Itālijā, veicot darba pienākumus ar savu automašīnu “BMW” ar valsts reģistrācijas numuru NT-3653. Un šobrīd viņa atrašanās vieta nav zināma.

Svarīgākais