Vides pieejamības jautājums ir attieksmes un domu maiņas jautājums. Mums jāskatās tālejoši – jā, šoreiz nebija pieejams vēlēšanu iecirknis, bet rīt te varētu būt bērns ar kustību traucējumiem, kuram ir tiesības mācīties vispārizglītojošā skolā blakus mājām, sarunā ar Neatkarīgo saka divu dēlu māmiņa, rīdziniece Anete Bendika. Viņa sestdien devās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ar abiem dēliem, vecākais dēls ir ratiņkrēslā, tāpēc uz vēlēšanu iecirkni, kur Anetei bija jābalso, viņa nokļuva, tikai pateicoties citu vēlētāju atbalstam, kas dēlu ratiņkrēslā uznesa.
Centrālās vēlēšanu komisijas vēstules nesaņemšana un sava īstā vēlēšanu iecirkņa, kā arī sava vēlētāja numura nezināšana nebūt nebija vienīgais šķērslis, lai nobalsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vides nepieejamība ir viens no ierobežojumiem, kāpēc daudzi cilvēki uz vēlēšanām neaiziet, un, ja aiziet, tad netiek vai ar grūtībām tiek vēlēšanu iecirknī. Latvijā joprojām vides pieejamība ikvienam nav pašsaprotama lieta un, tā kā šajās vēlēšanās faktiski vēlētājs bija piesaistīts vienam konkrētam iecirknim, teorētiski tam vajadzētu atbilst vides pieejamības prasībām. Vides pieejamība un cilvēku ar invaliditāti tiesības ir viens no Eiropas Parlamentam būtiskiem jautājumiem.
Sestdienas rītā Anete kopā ar bērniem devās uz savu vēlēšanu iecirkni, lai nobalsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Viņa neapsvēra vēlēšanu iecirkni pārreģistrēt vai iet citā dienā balsot citā iecirknī, jo sestdiena bija brīva un konkrētais vēlēšanu iecirknis, kas bija norādīts paziņojumā, faktiski arī tuvākais. Nonākot pie Rīgas Franču liceja ēkas Mēness ielā, Rīgā, Anete saprata, ka iekšā ar bērniem bez citu palīdzības netiks. Vispirms ir kāpnes lai iekļūtu skolā, tomēr pie tām bija uzbrauktuve, pēc tam ir augstās, stāvās kāpnes jau skolā. Pie skolas nekādu norāžu par to, ka būtu uzbrauktuve vai lifts (kā sociālajos tīkos Anetei norādīja «zinātāji»), nebija. Kā noskaidroja Neatkarīgā, skolas ēkai arī nav ne uzbrauktuves, ne lifta - tāds ir jaunajai Franču liceja ēkai Valdemāra ielā, bet tur šoreiz nebija iekārtots neviens vēlēšanu iecirknis.
«Patiešām ir iespēja pārreģistrēt vēlēšanu iecirkni, taču mana attieksme pret šo jautājumu un situāciju kopumā ir aicinājums uz diskusiju. Vai visi cilvēki neatkarīgi no kustību vai citiem traucējumiem ir gaidīti visur un bez šķēršļiem? Vai tomēr, ja cilvēkam ir invaliditāte, mēs ļaujam viņam piedalīties ar nosacījumu, ka iepriekš viņam jāpadomā, jāparūpējas par savām cilvēktiesībām?» saka Anete Bendika. Skolā bija izvietoti divi iecirkņi un Anetei nepieciešamais bija otrajā stāvā. Ar vienu bērnu pie rokas un otru ratiņos Anete pie kāpnēm domājusi, kā tikt augšā, līdz kāds kungs pieteicies palīdzēt uznest ratus. Anete min piemērus no citām valstīm - ir informatīvās zīmes, iecirkņi izvietoti pirmajos stāvos vai pat galdiņi ar vēlēšanu zīmēm iznesti ārā, lai cilvēkam, kurš to objektīvu iemeslu dēļ nespēj izdarīt, nevajadzētu kāpt pa kāpnēm.
Apskatoties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu, atrodam karti ar nelielām dzeltenām zīmītēm, kas liecina, ka iecirknis ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Anete uzskata: veidojot iecirkņu karti, primāri vajadzētu domāt par vides pieejamību kā galveno kritēriju vēlēšanu iecirkņa izveidē. «Tur, kur tās nav, domāt, kāds tam būs risinājums. Vai tā ir īsta pieejamība, ja cilvēkam vai ģimenei ir jāsper ekstrā soļi? Vēlēšanu iecirkņi visbiežāk ir skolās vai citos sabiedriskos objektos. Tas, ka tur nav vides pieejamība, liecina par to, ka šī skola ir nepieejama arī likumā noteiktās iekļaujošās izglītības īstenošanai,» uzsver Anete.
Pirms došanās uz skolā ierīkoto vēlēšanu iecirkni Anete vēl nodomājusi: cik labi, izslavēta skola, noteikti viss būs kārtībā. Sociālajos tīklos, kur Anete ievietoja informāciju par to, ka viņai ar bērniem iecirknis nebija pieejams, cilvēki izteica izbrīnu - skola un nav pieejama? Šī problēma attiecas ne tikai uz vienu skolu. Kā stāstīja vēlētāji, piemēram, Rīgas 49. vidusskolā, kur vēlēšanu iecirknis atzīmēts kā pieejams, uz vienu no iecirkņiem - sporta zālēm - veda kāpnes. Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā vēlētāja ratiņkrēslā netika iekšā, bet pie viņas iznāca komisijas pārstāvji, un viņa nobalsoja ārpusē. Savukārt par citu lielu Rīgas skolu Teikā saņemtas atsauksmes, ka abi iecirkņi ir pilnīgi pieejami.
«Vides pieejamība ir attieksmes jautājums - vai tu par to domā. Jā, visticamāk, atjaunojot vecākas ēkas, tas ir sarežģīti un finansiāli dārgāk, tomēr daudz ko nosaka attieksme, piemēram, informācija, ka esi gaidīts un ka palīdzēsim ikvienam, kas vēlas nākt pie mums,» spriež Anete. Otrkārt, pieejama vide nav cilvēku ar invaliditāti privilēģija, tā ir svarīga lielākajai daļai sabiedrības.